Sniegs augļudārzos sagādā gan prieku, gan rūpes

2021. gada 2. februāris 00:00

Ziemas kaprīzes vieglāk pārlaidīs rūpīgi kopti un kaļķoti ābeļdārzi

«Kas par daudz, tas par skādi,» nāk prātā pazīstama tautas paruna, vērojot šīs ziemas gaitu augļudārzos. Sniedzam dažus ekspertu vērojumus un ieteikumus.

Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts, vērš dārzkopju uzmanību uz vairākiem faktoriem, kam jāpievērš uzmanība. Speciālists atzīst, ka mainīgie apstākļi – sals nepilnas nedēļas garumā ar tam strauji sekojošu atkusni – liek būt vērīgiem un elastīgiem.

Apdraud grauzēji un izsušana
M. Narvils dabā notiekošo raksturo šādi: «Daudz irdena sniega darbojas kā lielisks siltuma izolētājs. Ja tas uzsnieg uz nesasalušas augsnes, var sākties augu izsušana, it īpaši, ja augi ir mazi un pilnībā tiek apsegti ar sniega kārtu. Kamēr sniegs ir irdens, to var nopūst no augiem ar sniega pūtēju, kas ar intensīvu gaisa plūsmu irdeno sniegu spēj pārvietot. Nevajag nopūst augus pavisam kailus, jāatstāj vismaz 5 – 10 cm sniega kārta. Jāatceras, ka no zemes nāk siltums, tādēļ irdeno sniegu nopūst varēs ilgākais 24 stundu laikā. Vēlāk tas no zemes siltuma vai atkušņa dēļ kļūst slapjš un ar pūtēju vairs nav pārvietojams.»

Speciālists iesaka, ka ap kokiem un krūmiem sniegs noteikti ir jānomīda. Tas jādara divu iemeslu dēļ. Zem irdenā sniega patīk darboties grauzējiem, visbiežāk – lauku strupastēm. Tās var radīt ļoti nopietnus bojājumus augļu kokiem, īpaši ābelēm. Tās parasti apgrauž mizu ābelei virs augsnes, visapkārt stumbram. Ja miza tiek nograuzta visapkārt kokam, tas neglābjami ies bojā. Ja kāda mizas strēmele būs palikusi, pastāv iespēja koku glābt. Ja dārzs ir liels, arī postījumi var būt lieli. Otrs iemesls ir sakņu kakla izsušana. No zemes izplūstošais siltums atduras pret sniega kārtu, gaisa temperatūra pieaug, gaisa trūkst, un sākas izsušana, kas neko labu nesola. Krūmi un augļu koki var aiziet bojā. Sniegs ap katru stumbru un krūmu sakņu kaklu ir jānomīda, tikai tā iespējams izvairīties no šo abu negatīvo faktoru ietekmes, skaidro eks-perts.

Zaros kritiski liels svars
Māris Narvils atzīst, ka atkusnis biezā un irdenā sniega jautājumu uz brīdi būs atrisinājis, bet aprakstītās situācijas jāpatur prātā, jo klāt atkal jauna snigšana. Gan meteorologi, gan LLKC eksperts brīdina – ja sniegs ir slapjš un pēc tam piesalst, kā tas tikko bija atkušņa laikā, koku un krūmu zaros var uzkrāties liels sniega daudzums, kas var sasniegt kritiski lielu svaru. Ja krūmi un augļu koku vainagi sliktas kopšanas dēļ ir sabiezināti, tas var beigties ar zaru lūzumiem. Tad vienīgais glābiņš ir, zarus regulāri nokratot, atbrīvot tos no lielās sniega nastas. Tāpat jārīkojas, ja gribam nosargāt skujeņus, jo tajos slapjā masa saķeras daudz vairāk.

Nenoliedzami – februārī dienas kļūst garākas un gaisā jaušams pavasaris. Pēc M. Narvila domām, atlikušās ziemas kaprīzes vieglāk pārlaidīs rūpīgi kopti un kaļķoti ābeļdārzi. Tuvojas mēneši, kad temperatūras svār-stību dēļ saules pusē sāks plaisāt augļukoku miza, īpaši jutīgas pret to ir bumbieres. Arī plūmju mizā bojājumi rada infekciju perēkļus. Bet saldajiem ķiršiem kaļķošana maz līdzēs. Visefektīvākā ir laikus, pat drastiski veikta vainagu veidošana, lai zari atrastos pareizā leņķī, tad mizas bojājumus jeb zaru «izģērbšanos» – mizas uzrullēšanos – var novērst.

«Pienjāņos» bioloģiski kopts ābeļdārzs
Ar Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta «Pienjāņu» bioloģiskās saimniecības vārdu un tur audzēto produkciju vairs nav jāiepazīstina. Kopš dibināšanas 2008. gadā tā mērķtiecīgi attīstījusies un kļuvusi par vienu no pašiem lielākajiem ābolu audzētājiem, pierādot bieži vien pretēji pieņemtajam, ka bioloģiskais ābols tiešām var būt ļoti skaists un apetīti rosinošs. «Pienjāņu» saimniecība ir Latvijas Augļkopju asociācijā, kas apvieno ap 400 lielākos Latvijas augļudārzu īpašniekus.

Agronome Inese Skrēbena «Pienjāņos» strādā kopš 2016. gada. «Bauskas Dzīvei» viņa pastāstīja: «Klimats patiesi ir trauksmaini mainīgs, taču par augļukokiem un to ziemas dzīvi īpašam satraukumam pagaidām nav pamata. Rudens un ziema atšķirībā no pagājušā gada ir bagāti ar mitrumu, parādījies arī sniegs un sals, kas ābelēm un visiem augļukokiem mūsu platuma grādos ir nepieciešams. Kokam ir jāiemieg un atkal «jārestartējas». Sērsna vēl nepaguva izveidoties tik dziļa, lai radītu problēmas. Mūsu ābeļdārzs ir jauns, 32 hektāros ir dažādas rudens un ziemas šķirnes. Par ražas prognozēm pagaidām esam piesardzīgi, jo dārzs ir pakāpeniski veidots un arī raža ienāksies pakāpeniski. Esam stabili bioloģiskās produkcijas tirgus dalībnieki. Ļoti liela nozīme ir jaunajai, modernajai noliktavai, kas aprīkota tā, ka produkcija neko nezaudē un nonāk pie patērētājiem visaugstākajā kvalitātē.»

Jaunākās tehnoloģijas augļkopībā
Latvijas Augļkopju asociācija ir kļuvusi par vienu no partneriem Eiropas Savienības valstu kopprojektā «Savietojamības un datu analīzes sistēma lauksaimniecībā» ATLAS («Agricultural Interoperability and Analysis System»). Projekta mērķi ir izveidot standartizētu, uz tehnoloģijām balstītu lauksaimniecības modeli, kas palīdzētu saimniekot pēc iespējas efektīvāk apstākļos, kad globālās sasilšanas dēļ arvien vairāk akcents tiek likts uz «zaļo» lauksaimniecību.

Projekta laikā paredzēts izveidot publisku platformu, kas palīdzētu lauksaimniekiem gan optimizēt saimniecības izmaksas, gan saimniekot pēc iespējas zaļi – ķīmiskos līdzekļus lietot pēc iespējas ekonomiski un tikai tur, kur absolūti nepieciešams, pielāgot saimniekošanu globālās sasilšanas izaicinājumiem, kā arī iegūt daudz citu priekšrocību no tehnoloģijās balstītas saimniekošanas. Projekta darbības rezultātā Latvijā jau izveidots demonstrējumu saimniecību tīkls, kurās uzstādīti dažādi meteoroloģisko un vides datu sensori. Šī ir laba iespēja iepazīt dažādu tehnoloģiju izmantošanu saimniecībā gan tiem, kas vēl plāno savas saimniecības optimizāciju, gan tiem, kuri to jau ir sākuši.

Dārzkopības konference norisināsies kā ik gadu. Tomēr, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, tā tiks organizēta attālināti. 18. februārī visi interesenti ir aicināti pievienoties tiešsaistes konferencei.

Avots: Latvijas Augļkopju asociācijas mājaslapa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sniegs augļudārzos sagādā gan prieku, gan rūpes

Kategorijas