Teritoriālās reformas okupācijas laikā

Raitis Ābelnieks, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vecākais speciālists

2021. gada 2. februāris 00:00

483

Bijušas daudz biežākas un krietni nejēdzīgākas pašvaldību robežu pārgrozības

Drīz, gada vidū, pienāks kārta atkal vienai administratīvi teritoriālajai reformai, par kuras lietderību viedokļi dalās. Šķiet, mūsdienās tās notiek pārāk bieži, bet, ja atskatās uz laika posmu pēc Otrā pasaules kara, tad var pamanīt daudz biežākas un krietni nejēdzīgākas pašvaldību robežu pārgrozības. Turpināšu pērnajā gadā iesākto tēmu par dažādām administratīvo teritoriju maiņām pagātnē, šoreiz – par reformām okupācijas varu periodā.

Bauska – Jelgavas apgabalā
Uzreiz pēc Padomju Savienības īstenotās Latvijas okupācijas un aneksijas 1940. gadā nekādas teritoriālas pārgrozības nenotika. Protams, mūsu valsts zaudēja neatkarību, un turpmāk tā tika dēvēta par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku. Vienīgās administratīvās pārmaiņas pirmajā okupācijas gadā bija piecu republikas pakļautības pilsētu izdalīšana no apriņķa pilsētu saimes pēc okupētājvalsts parauga. Tās bija: Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava un Ventspils.

Pēc gada vienus okupantus nomainīja otri. Saskaņā ar Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera 1941. gada 17. jūlija rīkojumu tika izveidots īpašs Ostlandes reihskomisariāts, kurā ietilpa Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas teritorija. Ostlandes galvaspilsēta bija Rīga.

Latvija vācu okupācijas laikā oficiālos dokumentos tika dēvēta par Latvijas ģenerālapgabalu, tajā ietilpa Rīgas pilsētas, Rīgas lauku, Liepājas, Jelgavas, Valmieras un Daugavpils apgabals. Jelgavas apgabalā (vāciski – Kreisgebiet Mitau) ietilpa Jelgavas pilsēta, Bauskas, Ilūkstes, Jelgavas, Jēkabpils un Tukuma apriņķis. Apriņķu un pagastu robežas tolaik nemainījās.

Veido ciemus
Pēc otrreizējās Padomju Savienības okupācijas notika daudz un dažādas administratīvi teritoriālās pārmaiņas. Jau 1944. gada 22. augustā, kad šie okupanti kontrolēja aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas, no mūsu valsts tika atdalīta Abrenes pilsēta ar sešiem pagastiem (1,8% Latvijas teritorijas jeb 1202,4 km2) un pievienota Krievijai.

Vēl Kurzemē pilnā sparā dunēja kaujas, kad ar 1945. gada 1. martu Latvijā pēc PSRS parauga par lauku teritorijas administratīvā iedalījuma pamatvienību noteica ciemu. 1946. gadā Latvijā bija 1362 ciemi ar savām ciema padomēm un izpildkomitejām. Parasti viena pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki ciemi. Apriņķi un pagasti pastāvēja līdz 1949. gada 31. decembrim, un visa Latvijas teritorija pēc PSRS parauga tika sadalīta republikas pakļautības pilsētās, rajonos, pilsētās, pilsētciematos (sākotnēji tos sauca par strādnieku ciematiem) un ciemos. 1952. gadā Latviju, līdzīgi kā Krieviju un citas lielās PSRS republikas, sadalīja apgabalos – Rīgas, Liepājas un Daugavpils. Visa Vidzeme un lielākā daļa Zemgales, ieskaitot bijušo Bauskas apriņķi, ietilpa Rīgas apgabalā. Pēc gada «gudrās galvas» Rīgā ar attiecīgu saskaņojumu Maskavā izlēma apgabalus likvidēt.

No 1950. gada sākuma bijusī Bauskas apriņķa teritorija bija sadalīta starp jaunizveidoto Bauskas, Baldones, Jaunjelgavas un Elejas rajonu. Baldones rajonā no Bauskas apriņķa nonāca toreizējais Iecavas, Mežinieku, Zālītes, Zelmeņu, Ziemeļu, Misas, Lambārtes, Vecumnieku, Vīksniņas, Nīzeres, Birznieku, Umpārtes un Stelpes ciems, Jaunjelgavas rajonā – Kurmenes, Gobas, Valles, Taursila un Taurkalnes ciems, bet Elejas rajonā – Svitenes un Bērsteles ciema teritorija. Bauskas rajonā palika atlikusī apriņķa daļa – pati pilsēta, Ādžūnu, Augšmēmeles, Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Brunavas, Burtnieku, Ceraukstes, Codes, Gailīšu, Garozas, Īslīces, Jaunsaules, Jodavu, Lībiešu, Mazbārbeles, Mazsaules, Mežotnes, Ozolaines, Pāces, Panemunes, Plānītes, Pilsrundāles, Ramiķenu, Rundāles, Skaistkalnes, Strautnieku, Tervidānu, Vecsaules un Viesturu ciema teritorija. Turpmākajos gados vairāki ciemi tika apvienoti un to skaits mazinājās.

Vislielākā teritorija – 1962. gadā
Nākamajos gados Bauskas rajons paplašinājās. Tā 1956. gada 7. decembrī no likvidētā Elejas rajona tika pievienots Bērsteles un Svitenes ciems, bet no likvidētā Jaunjelgavas rajona – Krastu, Krūmiņciema, Kurmenes, Taurkalnes ciema un Valles ciema kolhoza «Padomju Latvija» teritorija.

Savukārt 1959. gada 11. novembrī Bauskas rajonam pievienoja likvidētā Baldones rajona Iecavas strādnieku ciemata, Misas, Stelpes, Vecumnieku un Zālītes ciema teritorijas.

Vislielākos apmērus Bauskas rajons ieguva 1962. gadā, kad 18. decembrī tika likvidēts Jelgavas rajons un tā teritorija sadalīta starp Bauskas un Dobeles rajonu. Bauskas rajonam klāt nāca Garozas, Jaunsvirlaukas, Lielsesavas, Sesavas, Sidrabenes un Vircavas ciems, kā arī Lielvircavas ciema teritorijā esošā padomju saimniecība «Vircava».

Tas gan nebija uz ilgu laiku, jo nākamā administratīvi teritoriālā reforma 1967. gada 10. janvārī atjaunoja Jelgavas rajonu un minētās teritorijas no Bauskas rajona tika atdalītas. Tajā pašā laikā Bauskas rajons zaudēja Krūmiņciema, Kurmenes un Taurkalnes ciemu, kas tika pievienoti jaunizveidotajam Stučkas rajonam. Kā maza kompensācija toreiz Bauskas rajonam tika piešķirta no Rīgas rajona atdalītā Ziemeļu ciema teritorija. Mūsu rajona robežas pēdējo reizi mainījās 1977. gada 28. martā, kad Vecumnieku ciemam tika pievienota daļa no Ogres rajona Birzgales ciema teritorijas, bet daļa no Vecumnieku ciema līdzšinējās zemes nonāca Birzgales ciemā.

Maina nosaukumus
Bauskas rajons saglabājās līdz pat 2009. gadam, bet ciemi pārtapa par pagastiem uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Taču tagadējo pagastu robežas tikai vietumis ir saglabājušās tādas, kādas tās bija līdz Latvijas okupācijai. No kartes pazudis Bauskas, Bruknas, Jaunsaules, Misas un Zālītes pagasts, bet citiem mainīti nosaukumi, piemēram, kādreizējam Panemunes pagastam teritorija nav mainījusies, taču tas starplaikā ieguvis Brunavas vārdu.

Bauskas pagastā 1945. gadā izveidojās divi ciemi – Bauskas un Strautnieku, bet vēlāk to teritorija vairākos piegājienos nonāca Ceraukstes, Codes, Īslīces un Pilsrundāles ciemā. Ceraukstes pagastā 1945. gadā izveidojās Ceraukstes, Gailīšu un Pāces ciems, bet 1954. gadā Pāces ciems likvidēts un pievienots Gailīšu ciemam. Līdzīgs liktenis 1966. gadā piemeklēja Lībiešu ciemu, tā lielāko daļu pievienoja Gailīšu ciemam, bet padomju saimniecības «Īslīce» teritoriju pievienoja Īslīces ciemam.

Turpat tuvumā esošais Ādžūnu ciems 1954. gadā tika pievienots Rundāles ciemam, ko likvidēja 1963. gadā un pievienoja Īslīces ciemam, izņemot padomju saimniecības «Rundāle» teritoriju, kuru pievienoja Pilsrundāles ciemam. Savukārt kopš 1966. gada no Īslīces ciema atdalītā Saulaines sovhoztehnikuma teritorija ar divām tolaik vēl staltām pilīm Kaucmindē un Ziedoņos iekļāvās Pilsrundāles ciemā.

No pilsētciemata – par pagastu
Līdzīgas darbības notika arī citās mūspuses pašvaldībās. Nedaudz citādāks stāsts ir par Iecavu. Ciems ar šādu nosaukumu tika izveidots 1945. gadā, tam 1954. gadā tika pievienots likvidētais Zelmeņu ciems. Iecavas ciemu likvidēja 1958. gadā un tā teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Iecavas strādnieku ciematā, izņemot Kirova kolhoza un kolhoza «Vienība» teritorijas, kas pievienotas no jauna izveidotajam Ziemeļu ciemam (tāds jau bija kopš 1945. gada, bet to likvidēja 1954. gadā un pievienoja Zālītes ciemam).

Iecavas strādnieku ciemats
1961. gada nogalē tika pārdēvēts par pilsētciematu. Tam pamazām pievienoja Zālītes ciema daļas – 1963. gadā kolhozu «Iecava», 1966. gadā padomju saimniecību «Dārtija», 1971. gadā – padomju saimniecību «Progress», bet 1977. gadā – likvidētā Zālītes ciema vienu daļu (otra daļa tika Codes ciemam) un visu likvidētā Zālītes ciema teritoriju. 1990. gadā daudzi pilsētciemati pārtapa par pilsētām, bet iecavnieki tolaik izvēlējās savu pašvaldību pārveidot par pagastu.

Īpatnēja bija kādreizējā Bruknas un Misas pagasta transformācija. Bruknas pagasta teritorijā 1945. gadā tika izveidots Bruknas un Ozolaines ciems. 1954. gadā Bruknas ciemam pievienoja likvidēto Ozolaines ciemu, bet 1961. gadā – Vecsaules ciema padomju saimniecības «Dāviņi» teritoriju. Bruknas ciemu likvidēja 1963. gadā un tā teritoriju pievienoja Vecsaules ciemam, izņemot padomju saimniecību «Dāviņi», ko pievienoja Misas ciemam. Savukārt Misas ciems, ko arī izveidoja 1945. gadā, iepriekš jau bija paplašinājies ar Lambārtes ciema teritoriju (šie abi ciemi bija izveidojušies uz agrākā Misas pagasta bāzes). Vēlāk daļa Misas ciema teritorijas nonāca Vecumnieku ciemā un Iecavas pilsētciematā, bet Misas ciema atlikums 1968. gadā tika pārdēvēts par Dāviņu ciemu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Teritoriālās reformas okupācijas laikā

Kategorijas