Dabiskā ainavā aplūkojami dzīvnieki

2021. gada 29. janvāris 00:00

Dosimies dabā! Līgatnes takas un to iemītnieki

Iedvesmojušies no televīzijas sižeta par Līgatnes dabas takas (LDT) iemītnieces lācenes Ilzītes 20 gadu jubileju, divi Bauskas novada seniori dienas pavadīšanai dabā izvēlējušies tieši šo galamērķi. Ceļotāji paklausījuši ieteikumam dabas takās ierasties dienas pirmajā pusē, 142 km ceļā devušies no rīta. Tuvojoties mērķim, varēja labi pamanīt ceļa norādes, tāpēc tas viegli atrodams, ja arī nav pa rokai karte vai kāds navigācijas aprīkojums.

Iespēja sastapt 19 sugu pārstāvjus
Iebraucot plašajā autostāvlaukumā pirms ieejas takās, bija patīkams pārsteigums – laukumā novietotas tikai piecas mašīnas. Tas nozīmēja, ka takas būs vēl tukšas no apmeklētājiem. Bez «konkurences» iegādājušies ieejas biļetes (pensionāriem brīvdienās cena 2,80 eiro, pieaugušajiem – 4,30 eiro, skolēniem – 2,10 eiro; darbdienās lētāk) devušies piecu kilometru garajās takās ar kārdinājumu redzēt dažādos parka iemītniekus.

Dabas takās meža dzīvnieki aplūkojami salīdzinoši dabiskākā vidē, nekā tas iespējams zooloģiskajā dārzā. Ja palaimējas, tur iespējams sastapt 19 sugu pārstāvjus un vēl tos, kas ieradušies bez meža saimnieku ziņas. No «brīvprātīgajiem» taku iemītniekiem bija pamanāmi melnie kraukļi, kas uzmanību piesaistīja ar skaļu trokšņošanu un zemu lidināšanos. Visticamāk, viņus tur saista nevis interese par parka apmeklētājiem, bet parka «oficiālo» iemītnieku barības pārpalikumi.

Lācene Ilzīte parādījās
Pirmajā pieturā aplūkojami mazie kažokzvēri – caunas, susurs, vāvere. Tiem ierādītas «labiekārtotas» mājvietas būros. Izmitinot lielākās teritorijās, manīgie dzīvnieki, visticamāk, no tikšanās ar cilvēkiem izvairītos.

Protams, visvairāk bija cerēts ieraudzīt lāceni Ilzīti. Kad nonākuši vietā, kas parka plānā iezīmēta kā lācenes teritorija, pēc nelielas gaidīšanas parādījusies arī pati tās saimniece. Nostaigājusi te vienā, te otrā virzienā, pa gabalu ar skatienu sasveicinājusies ar takas viesiem, atkal nozuda meža aizsegā. LDT interneta vietnē var uzzināt, ka nebrīvē dzīvojošiem lāčiem 20 gadi ir pats spēka vecums. Tomēr sugas pārstāvjiem, kurus nav barojusi un audzinājusi viņu bioloģiskā māte, tas jau ir ievērojams mūžs.

Lieli, ērti voljēri iekārtoti gan lūšu ģimenei, gan mežacūku saimei. Takas izvietotas augstāk par dzīvniekiem norobežotajām teritorijām, tāpēc apmeklētāji var labi redzēt dzīvnieku ikdienas nodarbes. Bija aizraujoši vērot labi paēdušo lūšu laisko uzvedību un pusaugu meža rukšu rosīgo rakņāšanos.

Iepazīst pēdu nospiedumus
Ar cerībām un pacietību gaidījuši staltbriežu parādīšanos tiem ierādītajā teritorijā, kas sastāv gan no atklātas pļavas, gan mežaines. Izrādījās, ka šajā reizē dzīvnieki bija devuši priekšroku pastaigām meža aizsegā. Jā, ar to jārēķinās, ka ne visi iemītnieki parādās ikvienam apmeklētājam, viņi «izvēlas». Arī stirnas, lapsas un jenotsuns bija «paņēmuši brīvdienu», tikai viens zaķis iztālēm nozibēja skatienam. Atšķiras arī parka apmeklētāju un dzīvnieku priekšstati, kas ir vislabākais, lai viena puse aplūkotu otru. Cilvēkiem patīk trokšņot, saukt dzīvniekus, bet meža iemītnieki labprātāk ļaudis vēro, ja viņi klusē.

Takas ceļā izveidotas vairākas pieturas vietas dabas vērošanai, sajūtu trenēšanai un izzināšanai. Labi meža ainavā iederas ierīkoti laukumi bērniem kustīgām nodarbēm, kuros izmantots materiāls no parkā kritušajiem kokiem. Apmeklētāji pakavējas pie stenda, kur uzskatāmas ilustrācijas palīdz iepazīt dažādu meža dzīvnieku pēdu nospiedumus. Pēc tam, turpinot pastaigu, rodas liela interese atpazīt sniegā pamanītos dzīvnieku soļu rakstus.

Ragu kronis vēl galvā
Diezgan labvēlīgas skatītājiem atklājās pūces un ūpis, kuriem izveidota kopīga mītņu stacija. Dažādās pūces, aplūkojot blakus esam, varēja labi pamanīt atšķirības starp ausaino, meža un Urālpūci – katrai citāda seja. Pārsteidzoši bija atklāt, ka pūču un ūpja maltītei saimnieki speciāli gādā peles, nevis baro ar jebkuru gaļu.

Lai gan pašas satikt nevarēja, izzinoša pietura atvēlēta bišu dzīves iepazīšanai. Bērniem ērti pieejamos stendos, kas veidoti pēc šūnu formas, soli pa solim ar atraktīvām ilustrācijām aprakstīta medus vācēju ikdiena un kopienas hierarhija.

Stendā par aļņiem var uzzināt katra iemītnieka vārdu, aprakstīts tā dzīvesstāsts un īpatnības. Pavisam LDT aprūpē ir četri aļņi. Paveicās redzēt arī vienu no lepnajiem dzīvniekiem, kas pienāca gana tuvu takai. Lai gan aļņi ragus metot novembrī vai decembrī, šim aļņu puisim neparastās formas ragu kronis vēl bija galvā.

Brauciet no rīta!
Kad pēc divarpus stundu pastaigas atgriezušies takas sākumpunktā, meža noskaņā jau valdīja vairāk cilvēki nekā daba – takas slīpie posmi noslidināti, ieplūst daudz ļaužu. Taka ir gana plata, lai drošā distancē izmainītos, taču pieturas vietās pie tāda cilvēku pieplūduma gan var veidoties drūzmēšanās. Kā skaidroja informācijas centrā – pēcpusdienās arī dzīvnieki jau ir paguruši no cilvēkiem, mēdz vairāk slēpties.

Ap pustrijiem pēcpusdienā arī pie ieejas pavērās pavisam cita aina nekā no rīta – autostāvlaukums pilnībā piepildīts, aizņemta arī iebraucamā ceļa mala. Distancējoties cilvēki stāvēja garu garā rindā pie biļešu kases, tāpēc ieteikums ir biļetes iegādāties iepriekšpārdošanā www.bilesuserviss.lv. Padoms – brauciet no rīta un, ja iespējams, darbdienā! Pārvietojamās tirgotavās varēja iegādāties līdzņemšanai gan uzkodas, gan siltu maltīti, mobilais bārs piedāvāja dzērienus. Ja bez suvenīra nevar iztikt, var iegādāties Līgatnes vīna ražotnes dzērienus lielā sortimentā.

LDT komunikācijas speciālists Valters Kinna «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka 2020. gadā apmeklētāju skaits palielinājies par
20 000, sasniedzot 80 000 gadā.

UZZIŅAI

- Līgatnes dabas takas ir labiekārtotu taku kopums dabiskā meža ainavā Gaujas Nacionālā parka teritorijā.

- Takas dibinātas 1975. gadā ar mērķi iepazīstināt apmeklētājus ar Latvijas dabas vērtībām un vietējām savvaļas augu un dzīvnieku sugām.

- Pirmie dabas taku iemītnieki bija seši staltbrieži, gadu vēlāk arī divas mežacūkas. Laika gaitā pievienojušies vēl daudzi citi – dažādu apstākļu dēļ pamesti, ievainoti vai pieradināti dzīvnieku mazuļi.

- Iespējams apskatīt gan dažādu sugu Latvijas dzīvniekus, gan vērot neskartas dabas ainavas, klausīties meža un pļavu balsīs, izstaigāt Gaujas senlejas gravas un paugurus, kā arī baudīt aktīvu atpūtu un brīnišķīgu mieru.

- Pastaigu takas ierīkotas ap 4 – 5 km garumā, ar atšķirīgām grūtības pakāpēm (ir gan augsnes un grants segumi, gan koka kāpņu posmi). Taku apmeklējumam vidēji nepieciešamas 2 – 3 stundas.

- Līgatnes dabas taku apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde.

Avots: ligatnesdabastakas.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dabiskā ainavā aplūkojami dzīvnieki

Kategorijas