BauskasDzive.lv ARHĪVS

Daudz piesārņojuma avotu

Daudz piesārņojuma avotu

Veselības uzlabošanai un mirstības samazināšanai svarīgs ir tīrs gaiss


Latvijā pievērsta uzmanība gaisa piesārņojumam apdzīvotās vietās, uzsverot, ka tas var būt kaitīgs cilvēku veselībai.
Uzreiz var pateikt, ka pēc dažiem rādītājiem Bauskas pilsētā ir gana daudz potenciālā piesārņojuma avotu. Pilsētai ved cauri lielceļš, savukārt vēl viens avots ir privātmājas – izrādās, ka tieši mazās privātās koka apkures sistēmas esot lielākais pilsētu gaisa piesārņojuma iemesls.

Uz sajūtām paļauties nevar

Vides aktīvists, apvienības «Pilsēta cilvēkiem» pārstāvis un projekta «Mūsu gaiss» vadītājs Raivis Dejus uzskaita piesārņojuma avotus, kas cilvēkiem ir bīstami.

Zināms piesārņojuma avots ir transports. Mūsdienās tās ir vecās dīzeļdzinēju automašīnas, bet gaisu piesārņo arī benzīna dzinēji. Smalkus, acīm neredzamus putekļus rada arī riepu un bremžu nodilums. «Ja runājam par gaisa kvalitāti, tad uz sajūtām paļauties nevar, jo piesārņojuma daļiņas ir tik mikroskopiskas, ka ar aci tās nemaz neredzam. Dīzeļa kvēpiem līp klāt kancerogēnie metāli, kas ieelpojot nonāk mūsu plaušās. Tāpēc videi draudzīgāks risinājums ir sabiedriskais transports vai velosipēds,» uzsver R. Dejus.

Atkritumus nededzināt

Lai arī koks kā kurināmais skaitās ekoloģisks, jo tas ir atjaunojamais resurss, tomēr tieši gaisa piesārņojuma jomā privātās apkures sistēmas, kas izmanto koksnes produktus, ir līderes. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone informē, ka aukstā sezonā pie pazeminātas gaisa temperatūras, kad tiek intensīvi kurināts, gaisā novērojams sēra dioksīda piesārņojuma pieaugums. To apliecina Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā izvietoto staciju mērījumu datu analīze par pēdējiem desmit gadiem.

«Lapas un dārza atkritumus pilsētās noteikt var un vajag kompostēt. Ar nepacietību gaidām, kad būs iespēja dalīti vākt organiskos atkritumus, lai dārza atkritumi nav jādedzina. Parasto atkritumu dedzināšana vispār ir neprāts, kas ir jāizbeidz. Arī rūpnieciskā ražošana rada gaisa piesārņojumu, taču lielo rūpnīcu radīto ietekmi uz vidi rūpīgi kontrolē, un lielajos skursteņos, atšķirībā no privātmāju apkures katliem, ir gaisa attīrīšanas filtri,» stāsta R. Dejus.

Veicina mirstību
Iemesls, kāpēc šo problēmu aktualizē, – piesārņojums var veicināt mirstību. Alda Ozola, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos, informē, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzskata gaisa piesārņojumu par lielāko vides faktoru radīto risku veselībai. Gaisā esošo smalko putekļu jeb PM2,5 daļiņu iedarbība ir piektais visvairāk nāvi izraisošais riska faktors pasaulē – 4,2 miljoni nāves gadījumu gadā. Pēc Eiropas Vides aģentūras novērtējuma smalko daļiņu iedarbības rezultātā 41 Eiropas valstī 2018. gadā bija apmēram 417 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu. Aizgājēju skaits esot lielāks nekā no smēķēšanas sekām.

Tāpēc daudzās Eiropas Savienības valstīs un pilsētās ir veikta virkne gaisa kvalitāti uzlabojošu pasākumu. «Latvijas gaisa kvalitāte salīdzinājumā ar Eiropas valstīm vērtējama kā viduvēja. Piemēram, Latvijā pilsētvidē gaiss ir tīrāks nekā Beļģijā, Austrijā un Spānijā, bet Skandināvijas valstis un atsevišķas Rietumeiropas valstis ir mums priekšā. Mērķis ir veikt pasākumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu smalko daļiņu PM2,5 piesārņojumu Latvijā līdz 2030. gadam vidēji par aptuveni 15 procentiem, salīdzinot ar pašreizējo situāciju,» informē A. Ozola.

Var mērīt paši
Lai izpratne būtu labāka, R. Dejus aicina iedzīvotājus iesaistīties gaisa kvalitātes mērījumu veikšanā. «Latvijā uzstādījām 35 sensorus. Ārpus Rīgas vien kādi pieci. Liels bija mūsu pārsteigums par mērījuma rezultātiem – apkures sezonā Čiekurkalnā gaisa kvalitāte ir sliktāka nekā vienā no galvaspilsētas satiksmes artērijām – Brīvības ielā, kur diendienā pārvietojas tūkstošiem automašīnu. Un tieši ziemā, jo Čiekurkalnā joprojām iecienīta ir malkas apkure,» situāciju raksturo R. Dejus.

Daudzu pievienoto sensoru nolasītie dati tiešsaistē ir skatāmi interneta vietnē maps.sensor.community. Lai arī Bauskā šādu sensoru nav, «Bauskas Dzīve» divu nedēļu laikā ik pa brīdim vēroja datus, kādus publicē iekārtas. Lielāko uzmanību šoreiz pievērsām Salaspilij. Iegūtos datus atkarībā no piesārņojuma pakāpes atspoguļo zaļā krāsā – vismazākā piesārņojuma pakāpe, tad dzeltenā, oranžā, sarkanā un beigās violetā. Salaspilī visā novērojumu gaitā bija vērojama zaļā krāsa, savukārt Rīgā ik pa brīdim vairākos rajonos parādās arī dzeltenā.

«Bauskas Dzīve» meklēs iespējas veikt līdzīgus novērojumus arī Bauskā, kā arī mēģinās noskaidrot, ko var darīt iedzīvotāji, lai mazinātu gaisa piesārņojumu.


Uzziņai


- Gaisa kvalitātes mērījumi norāda – gaisa piesārņojums dažviet Latvijā ir augsts un būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību. Galvenie gaisa piesārņojuma PM2.5 smalko daļiņu avoti Latvijā ir mājsaimniecības un pakalpojumu sektors – mazie uzņēmumi, veikali un citi pakalpojumu sniedzēji. Emisijas rodas no biomasas sadedzināšanas apkurei – 59 procenti, tās rada lielie enerģijas ražotāji – 13 procenti un transports – pieci procenti.

- Pilsētvidē smalkās daļiņas vairāk attiecināmas uz visa veida sadegšanas procesiem, tai skaitā malkas un šķeldas dedzināšana, transporta izplūdes gāzes un citi, bet rupjo daļiņu PM10 emisijas visbiežāk saistītas ar riepu un asfalta seguma nodilumu, smilts un augsnes daļiņām, būvniecības darbiem un citiem. Piemēram, 2018. gadā lielākie PM2.5 emisiju avoti bija ēku apkure ar malku un šķeldu – tās ir mazās sadedzināšanas iekārtas komerciālajā un sabiedriskajā sektorā un mājsaimniecībās, kas radīja ap 60 procentu no kopējām PM2.5 emisijām.

- Ņemot vērā, ka rūpniecībā un uzņēmumos izmantotajām iekārtām ir stingri nosacījumi un to darbību regulē, kopumā tie rada mazāku piesārņojumu nekā mājsaimniecībās izmantotās iekārtas, kur šādas uzraudzības un prasību nav. Vislielākais piesārņojums rodas, ja kā kurināmo izmanto sadzīves atkritumus, vecas mēbeles, koksni saturošus būvgružus.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

20200526-1606-maf-logo.jpg

#SIF_MAF2020