Vairāk skolu, vairāk problēmu

2021. gada 29. janvāris 00:00

539

Palielinājies jauniešu sporta izglītības iestāžu skaits rada finansējuma problēmas

Sociālajos tīklos izplatīts Ogres novada sporta skolas protesta video – izglītības iestāde no Izglītības un zinātnes ministrijas saņēmusi stipri mazāk finansējuma, nekā cerēts. Izrādās, ka līdzīgā situācijā ir Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola.
Tiesa, Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) direktore Biruta Grantiņa uzskata, ka šajā situācijā šogad valdību vainot nav īsti pamatoti – tāpat kā citus gadus, arī šī gada budžetā sporta skolām paredzēja lielāku finansējumu, bet problēmas radīja palielinājies jaunatnes sporta izglītības iestāžu un jauno sportotgribētāju skaits.

Lielajiem grūtāk
Direktore B. Grantiņa vērtē, ka visgrūtāk klāsies skolām ar vislielāko grupu skaitu, jo tieši šīs izglītības iestādes pazaudējušas lielāko finansējumu, kas mērāms pat desmitos tūkstošu eiro. «Mēs kaut kā izvilksim, bet veidojas tomēr nenormāla situācija,» pauž B. Grantiņa.

Pieaugot izglītības iestāžu skaitam, arī bērnu daudzums nepārtraukti palielinās. «Atceros, kad sporta skolām bija atvēlēti deviņi miljoni, tad 13, nu jau 17 miljoni. Tomēr kādreiz bija 62 sporta skolas, bet tagad jau ir 86. Bija apmēram 30 tūkstoši bērnu sporta skolās – tagad ir 42 tūkstoši. Turklāt reizē paaugstināja algas likmi līdz 790 eiro. Kopējais finansējuma pieaugums bija pavisam neliels un nespēja segt atalgojuma pieaugumu,» atzīst direktore.

Viņa vērtē, ka mazākām sporta skolām zaudējumi arī būs, bet salīdzinoši mazāki un vieglāk izturami. «Vecumnieku novada domes sporta skolai, kad viņi pameta Bauskas novada BJSS, bija deviņas likmes, tagad 3,9 likmes,» analizē B. Grantiņa.

Vairāk nekā puse
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā mājaslapā norāda, ka sporta skolām atvēlētais finansējums veido 51,59 procentus no valsts sporta budžeta izdevumiem. Pēdējo četru gadu laikā audzēkņu skaits palielinājies par aptuveni 6000. Pieaug sporta skolu skaits – 2021. gadā IZM saņēma iesniegumus par finansējuma piešķiršanu piecām jaunām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm. Papildu finansējums saistībā ar audzēkņu un skolu skaita palielinājumu nav piešķirts.

«Jāatgādina, ka Latvijā bērniem un jauniešiem ir nodrošinātas plašas iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un attīstīt savas prasmes un talantus kādā no sporta veidiem. Tas ir kopīgs valsts un pašvaldību jautājums, ko un cik lielā apmērā var nodrošināt katra no iesaistītajām pusēm,» pauž IZM.

Prasa pašvaldībām
Situācija reizē parāda, kā aizvien lielākā mērā valsts budžetu noveļ uz pašvaldību pleciem. «Pašvaldībām kā sporta skolu dibinātājām ir iespējas nodrošināt trūkstošo finansējumu, un pašvaldības savu sporta skolu uzturēšanā un attīstībā iegulda ievērojamus līdzekļus,» tā teikts IZM informācijā, bet ko tas nozīmē realitātē?

Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību IZM analizēja sporta finansējuma struktūru. Konstatēja, ka 2019. gadā pašvaldības kopumā sporta skolām un interešu izglītībai novirzīja 24 810 945 eiro, tajā skaitā sporta skolu treneriem – 4 081 340 eiro, administrācijai – 8 173 396 eiro, infrastruktūrai – 7 790 775 eiro un audzēkņu dalībai sacensībās – 4 579 663 eiro. Summa, kuru pašvaldības tērēja sporta skolām jau 2019. gadā, bija par septiņiem miljoniem eiro lielāka, nekā valdība paredzējusi 2021. gada budžetā. Turklāt šogad valdība izlēma samazināt par pieciem procentiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas pienācās pašvaldībām, tādā veidā samazinot pašvaldību iespējas palīdzēt savām sporta iestādēm jau tā grūtajā situācijā.

«Skatīsimies, kam var noņemt stundas. Cerams, ka administratīvi teritoriālā reforma mainīs kaut ko uz labo pusi,» noslēgumā teic B. Grantiņa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vairāk skolu, vairāk problēmu

Kategorijas