Dzīvi pavada aizrautība ar sportu un tehniku

2021. gada 29. janvāris 00:00

846

Dzīvi pavada aizrautība ar sportu un tehniku

Juris Vucāns Misā atzīmējis 50. dzimšanas dienu

Jubilārs dzimis, audzis un dzīvo Misas ciemā Vecumnieku pagastā. Vecāki šai pusē ienākuši no Latgales, ģimenē bija divi bērni – vecākā māsa Anna un Juris. Kopš mazām dienām viņam interesējusi tehnika, aizrautība ar to nav noplakusi arī tagad.

Pirmo dzirksteli iededza krusttēvs
«Man visa dzīve saistīta ar tehniku, ar to esmu uz «tu»,» atklāj Juris. Bērnībā, kad tētis, būdams autobusa šoferis pārvadājis strādniekus, zēns bieži vizinājies līdzi un daudz arī uzturējies darba iecirkņu teritorijās. Piecu sešu gadu vecumā izmantojis iespēju ielūkoties zem kāpurķēdnieka traktora motora pārsega, gribējies izzināt, kāpēc tas rūc. Tā zēnam bijusi pirmā lielā atklāsme par tehniku.

Par skolas gadiem Misas astoņgadīgajā skolā Jurim visspilgtākās atmiņas saistās ar sportošanu. Skolā ļoti populārs bijis futbols; Misas stadions tika vērtēts kā labākais rajonā. Juris spēlējis futbola komandā, kas visus viņa skolas gadus bijusi rajona čempione. Vecākajās klasēs iekļauts Bauskas rajona izlases sastāvā. Pēc Misas skolas beigšanas Juris iestājās automehāniķu kursā toreizējā Saulaines sovhoztehnikumā. Tur īpaši pievērsta uzmanība basketbolam, viņš bijis skolas izlases spēlētājs arī šajā sporta veidā.

Jubilārs ir pārliecināts, ka pirmo dzirksteli viņa interesei par tehniku iededzis krusttēvs Vitauts. Viņš ļāvis izmēģināt moča stūrēšanu, vēl mazam zēnam esot, kad knapi varējis aizsniegt pedāļus. Skolas laikā pirmais motorizētais braucamrīks Jurim bija mopēds, pats pratis to remontēt. «Kad mācījos 4. klasē, kādās sacensībās «Zelta mopēds» Vecumniekos par iegūto 6. vietu balvā saņēmu 24 krāsu plastilīna kārbu!» pirmās uzvaras atceras jubilārs. Vairākkārt ir piedalījies Latvijas mēroga sacīkstēs «Zelta mopēds».

Ar mopēdu līdz Baltkrievijai
Jura pusaudža gados Misā bijis attīstīts moto un autosports, arī pats Misas kūdras fabrikas direktors Jānis Krūmiņš aizrāvies ar motosportu. 80. gadu sākumā izveidojusies bagiju sekcija. «Es jau no bērna kājas tur gāju un vēroju vīru darbošanos. Pēc mopēda pamēģināju arī motociklu, bet ļoti gribēju tikt tieši pie bagijiem!» atceras Juris. Lai tiktu, sevi jāpierāda.

Kad puisim bija 14 gadu, sportiskās dedzības apliecināšanas plāns tika īstenots. Par galamērķi izvēlējies Bigosovas pilsētu (tagad – Bihosova – red.) Baltkrievijā, sēdies uz mopēda «Rīga-13» un vienatnē devies 340 km garajā ceļā. Latgalē pārnakšņojis pie vecmāmiņas, nākamajā dienā sasniedzis galamērķi. Jura spēkratam ripojot 35 – 40 km stundā, ceļā pavadījis 11 stundu. Kad atgriezies Misā, gan pats, gan tētis par to stāstījuši citiem. Bet, ak vai, neviens neticējis! Nākamajā vasarā jaunais censonis sēdies vēlreiz mopēda mugurā, nu jau bruņojies ar fotoaparātu, atkal devās ceļā pa to pašu maršrutu. Ar fotokameru fiksējis nozīmīgākos krustojumus un savu mopēdu pie Latvijas–Baltkrievijas robežas, atgriezies ar pierādījumiem. Skolas fotopulciņā Jura paša izgatavotās fotogrāfijas tētis izrādījis darbnīcās.

Šoreiz vīri noticējuši Jura paveiktajam, viņu uzņēma kūdras fabrikas Auto-moto kluba bagiju sekcijā. Neizpalika iesācēja periods – vispirms tikai slaucīt grīdu, vēlāk iedeva vecu «dzelzi» un sacīja: «Sataisi un tad arī brauksi.»

Pirmais neatkarīgās Latvijas čempions
Jau pēc dažiem treniņu gadiem sportists startējis Latvijas mēroga bagiju sacensībās. Ikgadējās sacīkstes «Uzvaras kauss» Ogrē bija iedibinātas par godu PSRS Uzvaras dienai 9. maijā. Interesanti, ka 1990. gadā tās notika tikai piecas dienas pēc Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas. J. Vucānam tās bija pirmās tāda mēroga sacensības ar bagiju un vainagojās ar iegūtu pirmo vietu 42 dalībnieku konkurencē. «Tas bija kaut kas tāds, kas vēl tagad raisa saviļņojuma tirpas – kad skaļrunī monotonā balsī izskanēja: «Pirmais neatkarīgās Latvijas čempions ir…»

Pērnajā vasarā komandas biedri sapulcējušies Misā, 80. gadu otrajā pusē izveidotajā trasē, lai atzīmētu Jura pirmo lielo uzvaru 1990. gadā. Dāvanā saņēmis T-kreklu ar vēsturisku vēstījumu: «Juris Vucāns #21 – pirmais neatkarīgās Latvijas čempions pirms 30 gadiem».

Ar degsmi Juris atceras piedzīvoto kādās sacensībās Gailīšu pagasta Mūsas trasē: «Atbrauca vairāki autobusi ar maniem līdzjutējiem no Misas un Saulaines tehnikuma, izjūtas sacīkšu laikā bija neatkārtojamas. Kad tribīnēs pāris simtu cilvēku kliedz tieši par tevi, iet šermuļi pa kauliem, un nez no kurienes rodas milzīgs spēks!» atklāj jubilārs.

Juris atradis laiku arī dziedāšanai, bijis Stelpes vīru kora dalībnieks. Beidzot tehnikumu, savu diplomdarbu aizstāvējis, ģērbies kora dziedātāja tērpā. Pēc aizstāvēšanas tūlīt bijis jādodas uz lielajiem Dziesmu svētkiem Rīgā. Juris atzina, ka panākumi sportā reizēm kalpojuši arī kā «spilvens», mīkstinot sodu par jaunības trakulībām tehnikuma laikā. Kad vēlāk studējis toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, sportistam secen gājuši biešu novākšanas lauki. Arī augstskolā turpinājis nodoties kora dziesmai, tur dziedājis vīru korī «Ozols».

Pieņem izaicinājumus un uzvar
Juris un Gunita 1991. gadā nodibinājuši ģimeni, drīz pasaulē nācis pirmais dēls Normunds. Izdarot izvēli par labu ģimenei, no spoži iesāktās karjeras bagiju sportā atteicies. Pēc trešā kursa Lauku inženieru fakultātē turpinājis studēt neklātienē. 90. gados, kad Latvijā sākās lielie zemes uzmērīšanas darbi, bijis pieprasījums pēc mērniekiem. Divus gadus darba nedēļas pavadījis mērnieka darbā Aizkalnes pagastā Latgalē. Sanācis uzmērīt arī sava vectēva zemi.

Pēc tam pāris gadu strādājis Rīgas Tirdzniecības ostā pie lielo kuģu izkraušanas, kur Jura pārziņā bijusi izkraušanas tehnikas apkalpošana. Kad uzņēmums «Volvo Track Latvija» izsludinājis konkursu uz mehāniķa vakancēm, jubilārs pieņēmis jaunu izaicinājumu un uzvarējis 40 pretendentu konkursā uz trim mehāniķu vietām. Pēc desmit gadiem zviedru kompānijā karjeru beidzis jau kā servisa vadītājs. Vēlējies pamēģināt vēl ko citu. Tagad rit 15. gads, kopš Juris Vucāns ir ražošanas direktors firmā «AVS Latvija», nodarbojas ar ceļu horizontālo apzīmējumu uzklāšanas darbiem.

Antarktīda – nākotnes ceļojumu plānos
Juris ir aizrautīgs ceļotājs, vislabprātāk ceļo kopā ar sievu un dēliem Normundu un Niku. Būts jau 50 pasaules valstīs, pagājušajā gadā 51. galamērķis – Senmartēna sala Karību jūrā – izpalicis, bet par mata tiesu. Izlidošana bija paredzēta zīmīgajā 13. martā, dienā, kad iestājās ārkārtas situācija. «Ceļojums bija ļoti gaidīts, tomēr atturējāmies doties prom; riskēt kopā ar visu ģimeni būtu par daudz,» atklāja Juris. Apceļoti visi pasaules kontinenti, izņemot Antarktīdu. Taču arī šis kontinents ir viņa nākotnes ceļojumu plānos.

Ir dedzīgs hokeja līdzjutējs, kopš 2003. gada bijis klāt visos pasaules čempionātos, izņemot vienu. Viņš atceras laikus, kad četros no rīta stājies rindā pie Sporta pils kases, lai iegūtu biļeti uz Rīgas «Dinamo» spēlēm. Jura garāžā pie sienas izklāta pasaules karte, ko rotā suvenīrglāzītes, kas atzīmē čempionātu norises vietas. Tur arī sava vieta čempionātu karodziņu kolekcijai. Sava prieka pēc Juris spēlē hokeju arī pats. Ar velosipēdu ik gadu nobrauc 3 – 4 tūkstošus kilometru, veselību uztur arī peldot.

«Motorizētā eglīte» garāžā
Kad ir brīvs laiks mājās, Juris ir savā garāžā un par to teic: «Garāža – tā ir vesela pasaule!» Jurim garāža ir kā trofeju istaba – tur vairākās slejās sakārtotas izcīnītās medaļas un vimpeļi.

Garāžā par tradīciju kļuvuši «Motorizētās eglītes» svētki, kad reizi gadā ap desmit vīru kompānija atzīmē gadumiju. Tad dažādas spēkratu detaļas kļūst par egles rotājumiem. Tajās reizēs plašu atskaņotājs skandē Raimonda Paula mūziku, neiztrūkst arī salūts. Šajā gadumijā svētki garāžā izpalika, arī iecerēto jubilejas atzīmēšanu izjaukusi pandēmija. «Jubilejas svinības nav atceltas, tikai pārceltas. Pašlaik vēl nejūtos kā «50», biju iecerējis svinēt «49,9», tāpēc atlikšana varbūt ir laba sakritība,» Juris Vucāns noteic ar smaidu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvi pavada aizrautība ar sportu un tehniku

Kategorijas