Pārmaiņas šajā sistēmā ir vajadzīgas

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2021. gada 26. janvāris 11:21

975

Dainis Rijkuris – par administratīvi teritoriālo reformu un pašvaldības deputāta darbu opozīcijā

Vecumnieku novada domes deputāts Dainis Rijkuris, kurš ievēlēts no Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, savulaik stāvējis tuvu arī lielajai politikai. 12. Saeimas laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards viņu bija izraudzījis par savu padomnieku. Jau tolaik klīda runas par jaunas administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nepieciešamību, taču process uzņēma apgriezienus tikai 2020. gadā, kad Saeima izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzīto reformas projektu. Lai gan tas politiski tika būtiski mainīts, vasaras vidū pieņemts jaunais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

D. Rijkuris ir jaunās paaudzes politiķis, kurš pieredzi guvis gan ministrijas gaiteņos, gan vietējā pašvaldībā, un viņam ir savs viedoklis par lielai sabiedrības daļai neskaidro ATR īstenošanu dzīvē un citiem ar pašvaldības darbu saistītiem jautājumiem.

Kā raugāties uz reformas gaitu gan kā politiķis – Vecumnieku novada domes deputāts, gan bijušais VARAM pārstāvis?
– Šī reforma virzīta lielā steigā, tās sagatavošanai atvēlētais laiks ir īss, līdz ar to nekādu pārsteigumu nav – procesa gaita ir atbilstīga reformas kvalitātei. Kā bija paredzams, ATR ir visai plaša formulējumā, daudz vietas atstāts interpretācijai. No virzītāja puses tā ir ērta pozīcija, taču no sasniedzamā rezultāta – ne pārāk. Joprojām ir daudz neskaidrību, valsts līmenī nav līdz galam izstrādāti un pieņemti normatīvie dokumenti, kas nāk «komplektā» ar šo reformu, – Pašvaldību likums, Pašvaldības domes vēlēšanu likums. Tas, protams, nav veselīgi, jo jau šajā posmā būtu nepieciešama lielāka konkrētība.

Kā bijušais ministrijas pārstāvis varu teikt, ka man ir rezervēta attieksme pret straujām politisko uzskatu maiņām, kā tas bijis šajā gadījumā. Iepriekšējās Saeimas laikā, kad ministrs bija Kaspars Gerhards, šī reforma stāvēja uz galda un gaidīja virzību, jo pārmaiņas bija nepieciešamas, taču toreizējais parlamenta sastāvs bija tāds, ka par šādu pašvaldību reformu nevarēja būt ne runas. Tāpēc arī nekas nenotika; tā būtu bijusi lieka laika tērēšana. Nomainījās Saeima, un pēkšņi arī viedoklis – no uzskata, ka «pagaidām šādu reformu nevajag», uz pārliecību, ka «reforma vajadzīga tagad un tūlīt». Straujas pārmaiņas plānošanā un nākotnes virziena noteikšanā nekad nav labas, tās rezultējas ar histērisku skraidīšanu visos virzienos, sasteigtu un neizsvērtu lēmumu pieņemšanu. Tā tas ir noticis – ATR kā karsts kartupelis padots pa rokām tālāk. VARAM reformu steigā uztaisīja un «aizmeta» Saeimai; tā to ātri apstiprināja un nodeva pašvaldībām, kam nekas cits neatliks, kā iznest reformas lielāko smagumu, arī plānošanas ziņā. Uzskatu, tas nav pareizi, to vajadzēja uzņemties ministrijai. Ja reformas mērķis bija panākt to, lai pašvaldības būtu iespējami vienādas gan pēc iedzīvotāju skaita, gan ekonomiskajiem rādītājiem, šādi realizējot plānu, to sasniegt nav iespējams.

Vai administratīvi teritoriālajai reformai esam gatavi? Kas sagaida «vecos» novadus un to iedzīvotājus pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām? Šādus un līdzīgus jautājumus itin bieži nākas dzirdēt no «Bauskas Dzīves» lasītājiem. Cilvēku neziņa un bažas par nākotni ļauj uzskatīt, ka publiskajā telpā reformas tēma tiek cilāta nepietiekami. Vai aina patiesi vēl ir tik neskaidra, vai cilvēkiem gluži vienkārši trūkst informācijas?
– Neskaidrība pašlaik ir ļoti liela, nav pieņemti daži svarīgi likumi, un tas vieš nenoteiktību par turpmāko. Situācijā, kad ārējie ap-stākļi var mainīties, kaut ko plānot ir grūti un nav motivējoši. Reformas lozungs «mēs ietaupīsim nodokļu maksātāju līdzekļus» īsti «neiet kopā» ar reālo situāciju, kad jāpieņem lēmumi, ko, iespējams, nāksies atcelt, jo kādā jautājumā mainīsies likuma regulējums. Kāda var būt līdzekļu ekonomija, ja vajadzēs visu pārstrādāt? Ja šis process būtu organizēts un vadīts tā, ka pašvaldības veic reformēšanos, ir skaidras prasības un zināms, ka nekas nemainīsies, būtu daudz citādāk.

Neskaidrības jaušamas arī pašvaldību darbā un komunikācijā, kad cits uz citu skatās, gaida norādījumus, kas neseko. Šī izteikti jūtamā nenoteiktība nevirza pretim lieliskam rezultātam. Cilvēku bažas ir saprotamas.

Pirms gadumijas «Bauskas Dzīve» publicēja sarunu ar 17. decembrī amatā ievēlēto Jura Pūces pēcteci, jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, kurš pārstāv partiju apvienību «Attīstībai/Par!» no «Latvijas attīstībai». Viņš, vērtējot reformas gaitu, apgalvoja, ka «administratīvi teritoriālā reforma ir fināla fāzē» un pašvaldības pašlaik strādājot ar administratīvo struktūru jaunizveidojamajos novados, no ministrijas esot atbalsta metodika, kā to paveikt. Vai tiešām tā ir?
– Paziņojumā, ka «reforma ir fināla fāzē» un pašvaldības strādā pie jaunveidojamo novadu struktūras, nav loģikas, un tas ir absurds pēc būtības, jo «fināla fāze» brīdī, kad vēl top struktūra, nekādi nav iespējama.

Par atbalsta metodiku varētu runāt tad, ja no ministrijas puses būtu skaidri uzstādījumi, no kuriem pa labi vai kreisi var novirzīties tikai tad, ja ir nopietns iemesls to darīt. Pašlaik metodikai ir ļoti vispārējs ieteikuma formāts un aizejošajām domēm jāprāto, kādai būt topošās pašvaldības struktūrai. Tapis nākamās Bauskas novada domes pārvaldes uzmetums, savu redzējumu, kā menedžēt saimniecību, paudusi administrācija, bet procesa vadību neviens īsti neuzņemas, jo nav skaidrs, kāpēc to darīt. «Kuģim» pēkšņi ir četri kapteiņi (apvienojamo pašvaldību – Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku – domju priekšsēdētāji – red.), bet tas uz priekšu nevirzās.

Kāds būtu Vecumnieku novada pašvaldības steidzamākais uzdevums vai «mājasdarbs», lai apvienošanās process būtu vieglāks?
– Aizejošajai domei vajadzētu sagatavot Vecumnieku novada pašreizējās teritorijas prioritāšu sarakstu jeb deklarāciju – uzdevumu jaunajai Bauskas novada pašvaldībai. Mūsu pienākums būtu sanākt visiem kopā, vienoties par, teiksim, pieciem lieliem virzieniem. Pašvaldībām ir attīstības plāni, stratēģijas un vīzijas, kas izklāstītas lappušu lappusēs, taču pašlaik prasās pēc konkrēta dokumenta, kur skaidri noteiktas pašreizējā novada prioritātes un vajadzības, par ko prasām iestāties jaunajai pašvaldībai. Tas ir ļoti svarīgi, lai šī teritorija attīstītos, lai te dzīvotu cilvēki. Ja šādu uzdevumu jaunā dome saņemtu no visām teritorijām, ja katra novada vitālās intereses būtu skaidri definētas, pārmaiņu procesa virzība būtu daudz veiksmīgāka.

Kas būtu pirmais mērķis, ko vajadzētu iekļaut šajā prioritāšu sarakstā?
– Noteikti – izglītības infrastruktūras attīstība, par ko pēc garām un asām diskusijām domes sēdēs lielos vilcienos esam vienojušies. Ir definētas svarīgas prioritātes: Vecumniekos vajag paplašināt skolu, uzcelt stadionu, Skaistkalnē – uzbūvēt sporta zāli.

Pašlaik esošo novadu vadītāji regulāri tiekas jaunizveidotās finanšu komisijas sēdēs, bet tur netiek skatīti jautājumi par nākamās pārvaldes izveidi, un tā arī nav šīs komisijas kompetence. Cik daudz jaunveidojamā novada struktūras un darbības veidošanā iesaistīti deputāti, un kādā gatavības stadijā pašlaik ir reforma?
– Pagājušajā gadā tika izveidota darba grupa, kas strādās ar jaunā Bauskas novada attīstības plānu, jo baušķeniekiem beidzies šī plānošanas dokumenta termiņš. Darba grupā ir visu pašreizējo pašvaldību pārstāvji, arī es pieteicos un esmu iekļauts. Lēmums par grupas izveidi un cilvēkiem, kas tajā strādās, pieņemts rudenī, un tā arī bija pēdējā aktivitāte šajā jautājumā.

Jaunais ministrs izteicies, ka «reforma ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs – tā ļaus prātīgāk un skaidrāk tērēt nodokļu maksātāju naudu». Kā komentējat šo atziņu?
– Tas nav Pleša citāts, šī tēze saņemta mantojumā no Jura Pūces (iepriekšējais ministrs – red.), kurš to nemitīgi atkārtoja.
Lai paustu šādu apgalvojumu, pirmkārt, ir jābūt pierādījumiem, ka līdz šim nauda tērēta nelietderīgi, otrkārt, ir jābūt aprēķiniem, kas apliecina, ka pēc reformas līdzekļi tiks izmantoti veiksmīgāk. Nekā tāda nav. Ir tikai konstatēts, ka lielus tēriņus veido administrācijas aparāta uzturēšana, taču nav pamata apgalvot, ka šie izdevumi ir nelietderīgi. Arī tas, ka pēc reformas nauda ieekonomēsies un to varēs veiksmīgāk likt lietā, ir tikai pieņēmums. Vai, samazinot administrācijas amata vietas, ietaupītie līdzekļi paliks pāri citiem mērķiem vai būs jāiztērē kādu no jauna klāt nākušu funkciju īstenošanai, nav zināms. Reforma ietver daudz praktisku lietu, ko neviens nav pētījis un veicis aprēķinus, noteikti būs virkne jaunu izdevumu, tāpēc matemātiski droši vien varēs ietaupīt uz likvidēto vadītāju amata algām, taču apgalvot, ka būs «šausmīga ekonomija»… Es uz to raugos skeptiski.

Vērtējot Vecumnieku novada pašvaldības kontekstā – ko jaunajā novadā būtu iespējams veikt pārdomātāk un labāk, ko vajadzētu mainīt, lai uzlabotu pārvaldību?
– Vecumnieku novadā vēl pēc iepriekšējās reformas ir daudz neizdarītu lietu. Vairāk nekā vienpadsmit gadu pagājis un joprojām katra skola ir atsevišķa iestāde ar savu personālu, lietvedību un grāmatvedību, Vecumnieku pagastā vēl aizvien ir divi uzņēmumi, kas sniedz identiskus komunālos pakalpojumus. Pārējos apkaimes novados izglītības sistēmas centralizēta pārvaldība un grāmatvedība jau sen ir norma. Lai runātu par tālāku optimizēšanu, vispirms būtu jāsakārto šīs lietas.

Kuras no pašvaldības funkcijām vai iedzīvotājiem pašlaik pieejamām ērtībām (piemēram, pakalpojuma sasniedzamība) pēc reformas varētu tikt zaudētas?
– Tas atkarīgs no tā, cik veiksmīga un profesionāla būs jaunās domes vadība un izvēlētā izpildvara. Ja iedzīvotāji izraudzīsies tādu vadību, kam pirmajā vietā būs iedzīvotāju intereses, problēmām nevajadzētu būt. Katrā ziņā es rūpētos par to, lai zaudēts netiktu nekas, un cilvēkiem, tāpat kā līdz šim, būtu pieejami pašvaldības pakalpojumi dzīvesvietā.

Šīs reformas pozitīvā puse, kaut vai skatoties uz topošo Bauskas novada pašvaldību, ir iespēja apvienot resursus, piemēram, pārvaldībai, komunālajiem pakalpojumiem un saimniecībai. Konkrēts piemērs – SIA «Mūsu saimnieks», kas sniedz komunālos pakalpojumus Vecumniekos. Nelielam uzņēmumam algot siltuminženieri katlumājā nav vienkārši – tas jūtami atspoguļojas apkures tarifos, taču nolīgt vienu šādu speciālistu diviem trim vai vairākiem siltumapgādes uzņēmumiem kopā ir ievērojami izdevīgāk. Šis piemērs apliecina tikai to, ka paplašināšanās – tā ir iespēja tikt pie apjomīgāka komunālās tehnikas parka, spēcīgākiem kadriem. Tā ir iespēja izaugsmei.

Kāds ir jūsu ideālais jaunā novada veidols?
– Mans ideālais redzējums būtu tāds, ka novada iedzīvotājam, kuram no pašvaldības tik vien nepieciešams, kā sakārtot formalitātes un saņemt pienākošos pakalpojumus, nav jādomā, kur un pie kā ar kādu jautājumu vērsties, kura kabineta durvis virināt. Pašvaldība – tās būtu divas vai labākajā gadījumā viena persona, kam izteikt savu vajadzību vai sāpi. Kā tālāk šos jautājumus risināt – ar ko komunicēt un kā darbus organizēt, tā jau būtu pašvaldības iekšējā lieta. Pašlaik darbs netiek šādi strukturēts, atbalsta kopums nav sakārtots gan sistēmas, gan vadības neprasmes dēļ.

Vai pašvaldības deputāti reformai ir gatavi arī sajūtās?
– Par citiem nezinu, bet man nav problēmu saskarties ar pārmaiņām, esmu gatavs pieņemt jauno situāciju. Mana darba pieredze bija un joprojām ir saistīta ar pārmaiņu vadīšanu un plānošanu, man pārkārtojumi nerada diskomfortu, gluži pretēji – jūtos ļoti labi; tieši rutīnas darbā ir grūti strādāt.

Ar zināmu skepsi skatos uz pašvaldībām, kas par reformas atcelšanu cīnīsies Satversmes tiesā. Tas nav produktīvi. Pārmaiņas ir vajadzīgas. To apliecina kaut vai Vecumnieku novada piemērs. Uz priekšu virzīties ir grūti, un, ja ir vēlme ko būvēt un attīstīt, skaidrs, ka ar pašu līdzekļiem – esošo budžeta kapacitāti – nepietiek un nopietna attīstība mums gluži vienkārši «nespīd». Varbūt izcelsim ar milzu mokām vienu lielu projektu, un tas arī būs viss, taču vajadzības neaprobežojas tikai ar Vecumnieku vidusskolas paplašināšanu, to ir daudz un par visām jādomā. Bauskā varbūt pašlaik naudas nav, bet maks ir pietiekami liels, un tā var parādīties; Vecumniekos naudas nav un nekad nebūs. Pārmaiņas šajā sistēmā ir vajadzīgas, un mūsu darbs ir saprast, kā no tām gūt vislielāko labumu.

Jaunais Pašvaldību likums vēl top. Vai tajā būs ierādīta vieta otrā līmeņa pašvaldībām – plānošanas reģioniem (PR)?
– Reformas modelī, kas tapa Gerharda (iepriekšējais ministrs – red.) laikā, PR bija iezīmēta diezgan liela loma, funkcijas bija noteiktas un stipri jūtamas. Pašlaik šis jautājums no reformas ir izslēgts, PR paliek, bet to funkcija un pienesums – stipri apšaubāms. Nacionālajai apvienībai bija redzējums, ka PR varētu pārņemt daļu valsts un pašvaldību funkciju un kļūt par vidutājiem, plānojot un risinot visaptverošus jautājumus, piemēram, izglītības vai ceļu tīkla attīstību lielajā reģionā. Cik no tā tiks iestrādāts topošajā Pašvaldību likumā, nezinu, taču cerēt uz to, ka PR kļūs par sistēmas nozīmīgu sastāvdaļu, ir diezgan nereāli. Pašlaik uzsvars ir uz to, ka jaunveidojamās pašvaldības savās teritorijās plāno pašas, valsts virza savas lietas, bet vidusposms nav paredzēts, kas, manuprāt, ir nepareizi.

Pastāv uzskats, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) līdz šim daudz ieguldījusi, veidojot saikni starp valdību, parlamentu un vietējām pašvaldībām. Tajā pat laikā sabiedrībā valda arī priekšstats, ka šī sabiedriskā labuma organizācija pārlieku aizrāvusies ar pieredzes apmaiņas braucienu un semināru rīkošanu pašvaldību vadītājiem, un iedzīvotāju acīs šīs aktivitātes īsti taustāmu pienesumu nav guvušas. Kā vērtējat LPS un kādu redzat šīs organizācijas turpmāko lomu?
– Jāpiekrīt viedoklim, ka LPS ir izveidojusies par elitāru pašvaldību klubiņu, ir notikusi novirzīšanās no prioritātēm un kaut kādā brīdī konkrētās pašvaldības intereses kļuvušas svarīgākas par to, kas rūp iedzīvotājiem. Tas jūtams arī Vecumniekos, kur pašvaldības aparāts dzīvo savu dzīvi, vairāk domā par savām ērtībām, kaut vai saistībā ar ATR, nevis iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu.

LPS gadījumā fokusa pārvirzīšanās no iedzīvotāja uz pašvaldību kā iestādi ir notikusi fundamentāli, un cilvēks palicis otrā plānā. Ja LPS spēs pārvērtēt savu redzējumu un piekoriģēt kursu, būs vērtīgi. Ir pietiekami daudz gadījumu, kad organizācijas pārmaiņu apstākļos savas prioritātes nespēj izsvērt un tiek nodotas vēsturei. Ceru, ka ar LPS tā nenotiks, un tā spēs izkāpt no «apbižotā» sarunu dalībnieka lomas un uz visu paskatīties citādāk.

5. jūnijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Vai plānojat tajās iesaistīties un startēt uz jaunā novada domi kādā no politisko spēku sarakstiem?
– Jā, noteikti būšu sarakstā, tas nav nekāds noslēpums. Joprojām startēšu no Nacionālās apvienības (NA) rindām, savu politisko pārliecību neesmu mainījis.

Lai gan esam strādājuši «dziļā opozīcijā», daudz paveikts no iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu programmā paredzētā, taču ir vēl pulka darāmā novada un iedzīvotāju labā, ko realizēt nav bijusi iespēja, tāpēc ir jāturpina par to cīnīties.

Kādu redzat NA iesaisti un lomu reformas procesā un vai esat apzinājuši NA vietu pie sarunu galda ar pašreizējo četru novadu politiskajiem spēkiem, kas, iespējams, kopīgi pārstāvēs jauno Bauskas novadu?
– Politisko spēku runāšana savā starpā jau saknē ir nepareiza. Politiķiem ir jārunā ar cilvēkiem, to arī visus šos gadus, būdams pašvaldības deputāts, esmu darījis. Klausos viņu vajadzības, mēģinu saprast, ko var izdarīt labāk, lai cilvēkiem šajā teritorijā dzīvot ir ērtāk, lai viņi justos te piederīgi. Svarīgākais ir, ko domā iedzīvotāji, nevis mani politiskie oponenti.

Kāds varētu būt jūsu pienesums jaunizveidotajā pašvaldībā, kurā iekļausies pašreizējais Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads?
– Jomu, kurās jūtos spēcīgs, ir pietiekami daudz. Pieredze dažādu procesu plānošanā un vadībā būtu noderīga, strādājot pie jaunas struktūras, jauna izpildinstitūcijas aparāta veidošanas, savukārt zināšanas un pieredzi uzņēmējdarbībā varētu likt lietā, sadarbojoties ar uzņēmējiem un veicinot viņu piesaisti pašvaldības teritorijai.

Vecumnieku novada domē NA ir ierādīts opozicionāru «soliņš», kaut pēc vēlētāju gribas šim politiskajam spēkam bija otrs lielākais balsu skaits, kas ļāva iegūt piecas vietas domē. Vai, strādājot opozīcijā, jūsu priekšlikumi un viedoklis ir bijis vērtē vai tiek ignorēts?
– Automātiski mūsu ieteikumus nenoraida, bet tas, ka jāskaidro diezgan elementāras lietas un par tām jācīnās, ir sajūtams. Vairākkārt esam mēģinājuši sākt sarunu par pašvaldības darbinieku motivācijas un novērtēšanas sistēmas nepieciešamību, kas ir norma jebkurā lielā organizācijā un uzņēmumā, bet sarunas atdūrušās pret absurdiem argumentiem kā pret sienu. Šis ir jautājums, kas konkrēti norāda – virzība nenotiek, jo par to runāju es vai kāds cits no opozīcijas deputātiem.

Situāciju apzinos, taču nežēlojos, ka kāds «neņem galvā». Mans darbs ir pateikt to, ko vēlos pastāstīt, izgaismot lietas, uz ko būtu jāvērš uzmanība, taču karot nav jāiet. Ir arī daudz kas, ko opozīcijai izdevies panākt un ieviest Vecumnieku novada pašvaldībā.

Vai varat minēt kādu piemēru?
– Jā. Aktīvi esam strādājuši pie tūrisma jomas attīstības. Šim jautājumam bija pietiekami liela pretestība, taču rezultāts ir: izstrādāta stratēģija, atvērts tūrisma informācijas punkts, izveidoti jauni apskates objekti, sakārtoti esošie. Pienesums ir jūtams, lai gan pagājušais gads pandēmijas dēļ to neļauj objektīvi novērtēt.

Ar milzīgu pretsparu un pat sabotāžu nācās saskarties, lai panāktu izglītības jomas ielikšanu rāmjos. Neraugoties uz pretdarbību, stratēģija ir apstiprināta, pēc tās vadās novada izglītības iestādes, un beidzot ir atskaites sistēma, lai varētu vērtēt iepriekšējo periodu.
Tātad nevar teikt, ka esam pilnīgi ignorēti tāpēc, ka neesam vēlami pie šī galda.

Nepieminējāt faktu, ka bijusi arī situācija, kad par opozīcijas virzīto lēmumprojektu nobalsojuši galda pretējā pusē sēdošie deputāti.
– Nevērtēju to kā izdošanos pārvilināt kādu no pretējās puses balsot par mūsu ideju. Virzot kādu procesu un aicinot to atbalstīt, mēs tiešām ticam, ka tas ir labākais veids, kā to darīt. Ja tāpat uzskata arī kāds politiskais pretinieks, nav sajūtas, ka esam viņu pierunājuši, bet ir pārliecība, ka kolēģis aiz retorikas spējis saredzēt, ka tas bijis vērtīgs piedāvājums. Ja deputāts pieņem izsvērtu un apdomātu lēmumu, tas manī raisa cieņu pret šo cilvēku.

Vai, pieņemot lēmumu, nācies sajust, ka kolēģu balsojums Vecumnieku novada domē noticis nevis pēc pragmatiskiem apsvērumiem, bet politiskas pārliecības vai partijas
disciplīnas?
– Tas ir jūtams un redzams. Ja kāds apgalvo, ka tā ir viņa pārliecība un ka tā tiešām novadam ir labāk, vienīgais, ko varu teikt, – vēlētājiem vajadzētu padomāt, vai tas ir viņa interešu labākais pārstāvis domē.

DAINIS RIJKURIS

Dzimis 1980. gadā Rīgā. Dzīvo Vecumnieku pagastā.
Ieguvis maģistra grādu starptautiskās uzņēmējdarbības vadībā.
Vadījis projektus, komandas, uzņēmumus dažādās tautsaimniecības nozarēs. Ir pieredze valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju darbā.
Pašlaik ir vadības konsultants, pašnodarbinātais.
Precējies, ģimenē aug meita.
Vaļasprieki: mūzika, būšana dabā, ceļošana.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārmaiņas šajā sistēmā ir vajadzīgas

Kategorijas