Slīdamības mazināšanai sāls tomēr ir efektīvākais līdzeklis

2021. gada 26. janvāris 00:00

Laikraksta lasītāji jautā: «Kādēļ uz ceļiem, ietvēm tiek kaisīts sāls, kas bojā automašīnas, apavus un nodara kaitējumu videi? Vai nevar izmantot ko citu?»

Autoceļu uzturēšanas eksperta viedoklis – sāls ir efektīvākais slīdamības samazināšanas reaģents uz asfalta seguma autoceļiem, skaidro VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» komunikācijas daļas komunikācijas speciālists Juris Aksels Cīrulis.

Funkcionālās īpašības sabalansētas ar izmaksām
«Sāls ir efektīvākais slīdamības samazināšanas reaģents asfalta seguma autoceļiem, un to izmanto arī Eiropas valstīs, Skandināvijā, ASV un Kanādā. Tas saistīts ar to, ka šī materiāla funkcionālās īpašības ir sabalansētas ar tehnoloģiskajām izmaksām,» stāsta VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU) tehnoloģisko procesu attīstības daļas vadītājs Raitis Šteinbergs.

Lai samazinātu slīdamību uz autoceļiem ziemas sezonā, galvenokārt tiek izmantots sāls jeb nātrija hlorīds (NaCl). Līdzīgi Latvijā ierastajai praksei, arī Igaunijā autoceļu uzturētāji izmanto nātrija hlorīdu kā pamata autoceļu slīdamības samazināšanas reaģentu. Tas ir piemērots uz autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām ar relatīvi lielu braukšanas ātrumu un augstu satiksmes intensitāti. Lai sāls graudiņi «pieliptu» pie brauktuves un sāktu iedarboties, kaisīšanas laikā sāls tiek samitrināts. Piemēram, Somijā slīdamības samazināšanai uz autoceļiem visbiežāk tiek lietots nātrija hlorīds mitrā sāls vai sāls šķīduma veidā. Sāls mitrināšanai pirms kaisīšanas tiek pieļauts izmantot arī kalcija hlorīdu (CaCl₂). Tiek lietots arī kālija formiāts (CHKO₂), lai neietekmētu gruntsūdeņus. Latvijā minētā tehnoloģija netiek izmantota, jo tā ir vairākas reizes dārgāka.

Kādēļ uz autoceļiem nelieto šķembas?
Smiltis vai šķembas slīdamības samazināšanai tiek izmantotas uz autoceļiem vietās ar zemu satiksmes intensitāti, kurās brauktuve tiek uzturēta ar sniega kārtu (brauktuve netiek attīrīta no sniega), kā arī tad, ja ir stabili laika apstākļi un zema temperatūra. Šāda prakse raksturīga Skandināvijas valstu ziemeļu reģioniem. «Latvijas klimatiskajos apstākļos, kad ir biežas gaisa temperatūras svārstības ap nulli, kā pamata slīdamības samazināšanas metodi uz intensīvāk noslogotajiem autoceļiem lietot smilšu vai šķembu kaisīšanu būtu neefektīvi. Pirmkārt, satiksmes ietekmē šķembas vai smiltis uz brauktuves virsmas ilgi neturētos, otrkārt, izmantojot šķembas, paaugstinās risks nodarīt bojājumus transportlīdzekļu virsbūvei, un, treškārt, tas būtu dārgāk, jo viena un tā paša posma nokaisīšanai būtu nepieciešams lielāks daudzums materiāla,» skaidro LAU pārstāvis.

Sāli izmanto, lai kausētu ledu, savukārt smiltis – lai samazinātu slīdamību. Ja asfalta seguma virsmas temperatūra ir līdz -10oC, lieto mitro sāli. Tas samazina apledojuma veidošanās iespējamību, kausē ledu un sniegu, kā arī samazina slīdamību. Savukārt zemākā gaisa temperatūrā brauktuvju apstrādei izmanto smilšu un sāls maisījumu. Tas samazina brauktuves slīdamību, jo tiek paaugstināta transportlīdzekļu riteņu saķere ar segumu. Uz autoceļiem ar grants segumu satiksmei bīstamajos posmos tiek veikta apstrāde ar smiltīm vai sīkšķembām, kā arī rievošana, kas paaugstina transportlīdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Autoceļu virsmas rievošanu var veikt uz autoceļiem, uz kuriem ledus vai piebraukts sniegs ir vismaz piecu centimetru biezumā.

Precīzi regulē kaisāmā materiāla daudzumu un joslas platumu
LAU samazinājis kaisāmā sāls daudzumu. Ziemas dienesta automašīnas ir aprīkotas ar priekšējo sniega lāpstu, sānu lāpstu un kaisītāju, kas ļauj precīzi regulēt kaisāmā sāls daudzumu un kaisīšanas joslas platumu. Autoceļu uzturētājs ir samazinājis kaisīšanas joslas platumu, lai efektīvāk izmantotu kaisāmā sāls daudzumu. Satiksmes drošība tiek nodrošināta iepriekšējā apmērā, taču ir mazāki izdevumi un kaitējums videi. LAU ziemas dienesta automašīnas vienlaikus var veikt autoceļa un nomales attīrīšanu no sniega un brauktuves apstrādi ar sāli, ar vienu iekraušanas reizi nokaisot autoceļus līdz pat 70 km garumā.

Valsts autoceļu stāvokli 24 stundas diennaktī monitorē 32 LAU ziemas dienesta dežuranti, kas, konstatējot noteiktajai uzturēšanas klasei neatbilstošus braukšanas apstākļus (sniegs, apledojums), organizē ziemas dienesta darbu. Lēmumu par darbu sākšanu dežuranti pieņem, vadoties no faktiskā autoceļa vir-smas stāvokļa un sekojot līdzi laika apstākļu prognozēm, mobilo vir-smu sensoru datiem un informācijai no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz valsts autoceļiem.

«Mobilie virsmas sensori ir papildu instruments, kas ziemas dienesta dežurantiem palīdz iegūt objektīvākus datus par apstākļiem uz valsts autoceļiem un efektīvāk pieņemt lēmumu par nepieciešamajiem ziemas uzturēšanas darbiem,» skaidro Raitis Šteinbergs. Kopumā desmit LAU mobilie virsmas sensori ir izvietoti uz sadarbības partneru kravas automašīnām, kuras naktīs un agrās rīta stundās regulāri pārvietojas pa valsts autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti jeb valsts galvenajiem autoceļiem.

LAU aicina autovadītājus ievērot drošas braukšanas pamatprincipus – izvairīties no straujas manevrēšanas un izvēlēties ceļa un laika apstākļiem atbilstošu ātrumu. Brauktuve var būt arī slidena pēc tam, kad veikti slīdamības samazināšanas darbi.

Par neizbraucamiem autoceļiem LAU aicina informēt VSIA «Latvijas Valsts ceļi» Satiksmes informācijas centru, zvanot uz diennakts informatīvo tālruni 80005555.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Slīdamības mazināšanai sāls tomēr ir efektīvākais līdzeklis

Kategorijas