Ziemas peldes kā pozitīva atkarība

2021. gada 26. janvāris 00:00

2367

Aizraušanās. Vairākas baušķenieces Mēmeles ūdeņos gūst dzīvesprieku

Iedzīvotāji ir pamanījuši, ka Mēmelē iepretim «Bauskas Dzīves» redakcijai vairākas dāmas ziemā dodas uz peldi pat janvāra spelgonī.

Pie upes «Bauskas Dzīve» satika Andru Katkeviču, Leldi Meškausku, Lindu Ramani, Zani Trasūni un Kristīni Selani. Baušķenieces pastāstīja, kā notiek gatavošanās, kāda ir pelde un kādas darbības veicamas pēc tam.

Ziemas pelde ir norūdīšanās augstākā pakāpe, ar ko Latvijā nodarbojas vairāki simti iedzīvotāju. Ar ziemas peldēšanu saprot iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī vai peldēšanu ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem. Sezona parasti sākas oktobra sākumā un beidzas marta nogalē.

Biežāk nekā vasarā
Andra Katkeviča pastāsīja, ka viņas motivācija peldēt ziemā bija iemācīties «iemīlēt aukstumu». «Ar peldēm tas izdodas ļoti labi, tagad visi laikapstākļi šķiet forši un dzīve ir daudz skaistāka. Svarīgi arī veselības aspekti, ko iegūst pēc peldes, – norūdīšanās, tvirtāka āda, stabilāka nervu sistēma un labāks miegs, veidojas arī pārliecība par saviem spēkiem,» pauž baušķeniece.

Andra pastāstīja, ka šajā laikā uz upi dodas divas trīs reizes nedēļā. «Peldēšana kļūst par pozitīvu atkarību. Mēs par savu sezonu saucam to, kas ir otrpus vasarai, – laiku no oktobra līdz maijam. Ziemā peldu biežāk nekā vasarā,» sacīja A. Katkeviča.

Cirvītis vienmēr līdzi
Pie Mēmeles sastaptās dāmas sacīja, ka vispirms nepieciešams iesildīties. «Nebūtu labi, ja līdz upei atbrauktu siltā mašīnā un tad dotos ūdenī. No mājas līdz peldvietai vēlams atnākt kājām, paskriet, sasildīties. Var paskriet pa trepēm, kas ir pie peldvietas, taču sasvīst nevajadzētu, svarīgākais – lai ir silti,» skaidro baušķenieces. Pēc tam tiek vilkti peldkostīmi.

Pēc sarunas ar «Bauskas Dzīvi» peldētājām bija nepieciešams vēlreiz ņemt rokās cirvīti un cirst ledu āliņģim. «Cērtot āliņģi, kļūst silti – tā ir iespēja ļoti ātri sasildīties,» teic visas uzrunātās peldētājas.

Jānodarbina prāts
«Kāpjot ūdenī, jāelpo mierīgi un jābauda ūdens, kas nav aukstāks par gaisu. Ziemā kontrastu starp ūdeni un gaisu nevar just, vasarā gan var,» pārliecinātas dāmas. «Lai iekāptu ūdenī, tas ļoti, ļoti jāgrib, un tad 50 procentu darba jau galā. Pēc tam paliek tikai tehnika. Protams, kad ielien ūdenī, ir neliels šoks, bet tas ātri zūd.»

Svarīgi esot neradīt trauksmi un mierīgi elpot. «Nav pareizi uzreiz lēkt laukā no ūdens. Ķermeni vajag nomierināt. Peldes laikā jānodarbina prāts – svarīgi nedomāt par to, cik auksts ūdens, tā var iemācīties atslābt,» pamāca dāmas.

Svarīgi – pareizi sasildīties
Ziemas peldei nav jābūt ilgai, jāvēro, kā jūtas organisms. Andra, Lelde, Zane, Linda un Kristīne sacīja, ka pēc peldes nevajadzētu kāpt siltā mašīnā un pēc tam siltā gultā –, jāsasilst, veicot dažādas kustības. «Ja ar mašīnu pēc peldes dotos uz darbu, es visu dienu saltu un trīcētu. Vajag pāris stundu, lai ķermenis lēnām uzsiltu. Pasīvā sasildīšanās – ietīšanās segā un tējas vai balzama dzeršana – neder,» skaidro peldētājas.

Dāmas pie Mēmeles varēja sastapt arī pusnaktī uz 19. janvāri, jo ir uzskats, ka šajā laikā ūdens ir dziedniecisks. «Tā bija pirmā reize, kad uzreiz pēc peldes bija jādodas gulēt. Sapratām, ka ielīšana gultā ir pasīvā sildīšanās, bija auksti,» atminas ziemas peldes cienītājas, kas iesaka nesavienot alkoholu ar peldēšanu.

Ieinteresē arī māsas
Dāmas ir pamanījušas, ka ziemas peldētāju ar katru gadu kļūst arvien vairāk. «Mēs kopā ar Leldi sākām peldēt pagājušajā sezonā. Tad katrai no mums pievienojās māsa: man – Zane, bet Leldei – Linda,» pastāstīja Andra Katkeviča. «Ļoti daudzi jautā, kā tas ir, un vēlas mums pievienoties. Esam sapulcējušas diezgan daudz «roņu»,» sacīja peldētājas.

«Bauskas Dzīve» pēc dāmu peldes pamanīja, ka uz «ziemas vannu» nāk arī citi peldētāji. Zane Trasūne sāka peldēt 2020. gada 31. decembrī. «Ātri atnācu, iekāpu ūdenī un nemaz nejutu aukstumu,» saka Z. Trasūne, «decembra beigas der, lai sāktu peldēšanu. Galvenais ir gribēt!» Peldētājas sacīja, ka peld tikai Mēmelē, jo Mūsa ir sekla. «Citreiz pēc treniņiem dodos uz Mūsu, bet tur man jātup, lai viss ķermenis būtu ūdenī,» atklāja Lelde.

Vajadzētu ģērbtuves
«Kad upi pārklāja pirmais ledus, abas ar Andru uz upi atnācām bez cirvjiem, domājām, ka ledu ielauzīsim. Ieteicu Andrai doties tur, kur ledus beidzas. Ja ielūzīsim un iekritīsim ūdenī, izrāpsimies laukā. Izpeldējāmies un sapratām, ka ļoti grūti tikt ārā, jo ledus ir slīps un slidens. Kad pati tiku ārā, padevu Andrai dvieli, lai ir, kur pieķerties,» atceras L. Meškauska.

Peldētājas cer, ka nākotnē pie Mēmeles būs uzstādītas būdiņas, kur varēs pārģērbties.

KOMENTĀRS

Neaizstāj fiziskas aktivitātes
Ārstes Lindas Mičules komentārs:
«Ir daudz viedokļu, pieredzes stāstu par atgūto veselību un labsajūtu, nodarbojoties ar ziemas peldēšanos. Tā uzlabojot asinsriti un vielmaiņu, mazinot locītavu un muguras sāpes, depresiju, astmu un bezmiegu. Ir pat aprakstīti gadījumi, kad ziemas peldēšana palīdzējusi cīņā ar vēzi. Peldes palīdzot pārvarēt stresu ikdienas situācijās un paaugstinot noturību pret aukstumu, uzlabojot imunitāti. Pelde ziemā ir lielisks papildinājums citām ikdienas fiziskajām aktivitātēm, bet nav to aizstājēja.

Līdz lēmumam peldēt ziemā ir jānonāk katram individuāli, nevajadzētu ietekmēties no iedvesmojošiem video, derībām vai vēlmes atšķirties no draugiem. Nevajag censties kādam kaut ko pierādīt – peldam sev un savam priekam! Pirms lēkšanas āliņģī vai mešanās jūras viļņos ziemas vidū jāpievērš uzmanība veselībai, īpaši sirds un asinsvadu veselībai. Internetā atrodamie padomi un informācija ne vienmēr ir patiesa, tāpēc vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu.»

Avots: Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mājaslapa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemas peldes kā pozitīva atkarība

Kategorijas