Zvēriem pa pēdām

2021. gada 26. janvāris 00:00

Vilnis Skuja: «Spēja lasīt pēdu rakstu ar acīm padara mūs īpašus.»

Iešana dabā kļūst arvien populārāka. Jauki, ja to var apvienot arī ar jaunu zināšanu ieguvi. Zvēru pēdas ir kā atstātas «vēstules», kas vēsta par to klātbūtni pat tad, ja pašus neredzam. Turklāt diezgan noderīgas «vēstules», jo tā var laikus pamanīt, ja priekšā pa meža taku čāpo kāds, ko negribētos sastapt, piemēram, lācis.

Piemērotākais laiks pēdu lasīšanai ir ziema, kad zemi klāj sniegs un pēdu nospiedumi ir labi redzami, bet arī vasarā var atrast pēdu lasīšanai piemērotas vietas. Ceļmalas, lauki, ūdenstilpju krasti un pludmale ļauj šo to izlasīt. Ja esat pēdu lasīšanas iesācējs, Dabas aizsardzības pārvalde aicina sākt ar ziemu un izmantot sniegoto laiku, doties dabā, iepazīt meža iemītniekus un aizraujošo dabu mums apkārt.

Katrs atstāj unikālu nospiedumu
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja saka – ja būsim vērīgi, drīz vien mežos, pļavās un klajumos pratīsim pazīt dzīvnieku klātbūtni. «Katrai sugai ir unikāls pēdu nospiedums. Senatnē, kad cilvēka izdzīvošana bija atkarīga no medībām, pēdu pazīšana bija kā lasītprasme. Tā ļāva nomedīt dzīvnieku vai gluži pretēji – izbēgt vai izvairīties no kāda, kas gribēja nomedīt cilvēku. Neviens dzīvnieks nelasa pēdas ar acīm, kā to dara cilvēks. Zvēri to dara ar degunu – ostot. Spēja lasīt pēdu rakstu ar acīm padara mūs īpašus,» stāsta V. Skuja.

Medniekiem šī māka aizvien noder medījot, bet tā ir ne mazāk svarīga arī jebkuram cilvēkam, kas ar dabu ir uz «tu». «Sastapt lielos zīdītājus mežā nemaz nav tik viegli kā ieraudzīt to atstātos pēdu nospiedumus vai ekskrementus. Pazīstot tos, mēs uzzinām, kādi dzīvnieki šeit mitinās. Pieredzējis pēddzinis dažkārt spēj izlasīt arī to, kāds ir dzīvnieka dzimums un vecums, vai dzīvnieks ir paēdis vai izsalcis, vai briežu māte ir grūsna un tai drīz dzims teliņš, vai tā palikusi ālavās. Tāpat kā mācoties lasīt, liela nozīme ir tam, cik grāmatu esi izlasījis iepriekš, arī pēdu rakstus nevar iemācīties raiti šķetināt vienā paņēmienā. Vispirms ir jāiemācās «burti» – dažādu dzīvnieku pēdu nospiedumi,» skaidro eksperts.

Pēdmiņi, pirkstmiņi un nagmiņi
Pēdu raksti, izrādās, atkarīgi no tā, kā dzīvnieks pārvietojas. «Dzīvnieki tāpat kā mēs iet soļos, rikšo, lēkšo un lec, tāpēc arī pēdu nospiedumi ikreiz rindojas savā noteiktā atbilstošā kārtībā,» stāsta eksperts.

Dzīvnieki dalās trīs grupās, kas atšķir arī to pēdu nospiedumus. Pēdmiņi ejot atbalstās uz visas pēdas, piemēram, āpši; pirkstmiņi pārvietojas uz pirkstiem, piemēram, vilki; nagmiņi staigā tikai uz pirkstgaliem, piemēram, staltbrieži.

Tāpat dzīvniekus var pazīt pēc pēdu rakstiem. Eksperts stāsta, ka, piemēram, aiz vilka paliek glīta pēdu rindiņa, suns neprot iet tik akurāti, tāpēc aiz sevis atstāj zigzagu. Neparasts pēdu ornaments ir zaķim – izskatās, ka tas lec te uz vienas kājas, te uz abām. Ja sniegā redzam smalkai ķēdītei līdzīgus nospiedumus, tad skrējusi pele, savukārt bebru nodod platās astes sliede sniegā... To visu ir interesanti ieraudzīt un izpētīt, un Dabas aizsardzības pārvalde aicina jūs šoziem atklāt aizraujošo pēdu pasauli.

Alnis
Alnis ir lielākais briežu dzimtas dzīvnieks pasaulē. Tā abu nagu nospiedumi ir pieauguša cilvēka plaukstas izmērā. Alnim ir ļoti garas kājas, tāpēc tā solis ir plats kā lielam vīram. Ziemā, kad sasalušu zemi klāj plāna sniega kārtiņa, aļņa pēdas var pazīt pēc diviem lieliem nagu nospiedumiem, savukārt, kājai iegrimstot dziļākā sniegā, aiz tiem var saskatīt arī malējo pirkstu nagu (atnadžu) iespiedumus

Vilks
Pēdu nospiedumi līdzīgi liela suņa atstātajiem. Pēc viena nospieduma nav iespējams droši noteikt – to atstājis vilks vai suns, jo suņu pēdu formu daudzveidība ir ļoti liela. Galvenā pazīme ir pēdu raksts rikšojot. Vilka pēdu nospiedumi rikšojot novietojas cits aiz cita, veidojot gandrīz ideāli taisnu līniju. Suņa pēdas vienmēr izkārtotas zigzagā.

Mežacūka
Mežacūkas pēdu nospiedumā labi saskatāmi plaši izvērsti atnadži. Tie novietoti ļoti tuvu vidējo (lielo) pirkstu nospiedumiem un ir gari. Lielo pirkstu nagi vienmēr novietoti nedaudz asimetriski viens pret otru.

Pelēkais zaķis
Galvenokārt pārvietojas ar lēcienveida kustībām. Atsperoties vienlaikus ar abām kājām, lecot pelēkais zaķis veido ļoti raksturīgu pēdu rakstu – pakaļkāju pēdu nospiedumi atrodas pirms priekškāju atstātajiem. Ja savienosim atsevišķus nospiedumus, iegūsim raksturīgo «Y». Maldinot iespējamos ienaidniekus, zaķi jauc pēdas, metot cilpas un izdarot māņlēcienus.

Vāvere
Latvijā bieži sastopams grauzējs un lielisks kokos kāpējs. Vāveres ķepas un pirksti piemēroti zaru aptveršanai un ir apbruņoti asiem, gariem nagiem, kas palīdz noturēties uz gludiem koku stumbriem. Pakaļkāju nospiedumos redzami pieci, bet priekškājām četri pirksti. Pakaļkājas ievērojami garākas par priekškājām, tāpēc lēkšojot pakaļkāju nospiedumi atrodas uz priekšu no priekškāju nospiedumiem, veidojot raksturīgu trapecveidā izkārtotu pēdu zīmējumu. Retāk pārvietojas, lecot tikai uz pakaļkājām.

Ilustrācijas no Dabas aizsardzības pārvaldes informatīvā materiāla «Pēdas».

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zvēriem pa pēdām

Kategorijas