Barikāžu liecības brīvdabā

2021. gada 22. janvāris 00:00

Bauskas muzeja pagalmā eksponēto digitālo attēlu izstādi putenī apmeklē entuziasti

Putenī, vējā un tumsā Bauskas muzeja pagalmā 20. janvārī notika barikāžu 30. gadskārtas atceres pasākums – digitāla brīvdabas izstāde.

Tika aizdegts neliels ugunskurs, bet ekrānā, kas novietots uz muzeja fasādes, varēja vērot dokumentālu fotogrāfiju kolekciju.

Attēli – laikmeta dokumenti
Muzeja darbinieku izraudzītais brīvdabas izstādes sākums pulksten 17 bija noteikts ar mērķi, lai atceres pasākumu baušķenieki varētu apmeklēt pēc darba. Diemžēl drēgnajā un vējainajā vakarā tādu entuziastu nebija daudz.

Digitālajā izstādē tika rādītas 1991. gada janvāra notikumu unikālas fotogrāfijas, kuru autori ir baušķenieki Arnis Indriks un Gūrijs Bulle. Tolaik Gūrijs strādāja agrofirmā «Uzvara», bet Arnis Indriks bija laikraksta «Bauskas Dzīve» fotoreportieris. Gandrīz katru dienu viņš brauca uz notikumu epicentriem Rīgā, kā arī fotografēja Bauskā un pat PSRS armijas slēgtajā poligonā Iecavas novada Zālītes mežā. Tagad šiem attēliem ir unikāla vēsturiska vērtība.

Vēsturnieka komentāri
Audiotekstu bija ierunājis Bauskas muzeja vēstures nodaļas vecākais speciālists Raitis Ābelnieks. Viņš izsmeļoši stāstīja par barikāžu notikumiem Rīgā un Bauskā, atspoguļojot Bauskas rajona iedzīvotāju, iestāžu un uzņēmumu iesaistīšanos miermīlīgajās brīvības cīņās.

Vēsturnieks akcentēja faktu, kas ilgi ir bijis diskusiju objekts: «Es kategoriski noraidu domu, ka barikāžu dalībniekiem vajadzētu piešķirt dažādas priekšrocības. Tā būtu liela netaisnība, jo tūkstošiem cilvēku, kuri tajā laikā strādāja stratēģiski svarīgās nozarēs – medicīnā, izglītībā, ražošanā un citur, – tā vienkārši nevarēja pamest darbavietas uz nenoteiktu laiku un Rīgā pie ugunskuriem apliecināt valsts brīvības ideju. Viņi arī gribēja piedalīties, taču pienākuma izjūta un atbildība bija prioritāra.»

Skolnieces pārdomas
Barikāžu atceres vakaru apmeklēja Bauskas Valsts ģimnāzijas
6.a klases audzēkne Sabīne Varneviča. Viņa teic: «Vēstures stāsti ir mana lielākā aizraušanās. Daudz lasu, meklēju informāciju par notikumiem dažādos gadsimtos Latvijā, Eiropā un pasaulē. Protams, zinu, kas ir 1991. gada barikādes. Par tām daudz esam runājuši mācību stundās skolā. Mani vecāki barikādēs nepiedalījās, jo vēl nebija pieauguši. Man ir interesanti aplūkot fotoattēlu kolekciju uz ekrāna.» Sabīnei šķiet, ka, salīdzinot mūsdienas un laiku pirms 30 gadiem, toreiz cilvēkiem bija ļoti izteikta kopības izjūta. To varot redzēt arī fotogrāfijās. Viņasprāt, tagad ir citādi. Protestos pret visādām negācijām piedalās atsevišķas iedzīvotāju grupas valstī, taču kopumā sabiedrība vairs nav vienota.

Gatavo jaunu grāmatu
Pasākumu apmeklēja arī iecavnieks Maksims Krutikovs, kurš sadarbībā ar žurnālistu Uldi Varneviču gatavo vēstures stāstu jaunu grāmatu «Pārmaiņu vētras stūrmaņi». Tā būs veltīta Atmodas laika notikumiem Bauskas rajonā.

Maksims, kurš pārstāv divdesmitgadnieku paaudzi, jau ir publicējis grāmatu «Kaut pastalās, bet brīvi», kurā apkopoti iecavnieku atmiņu stāsti, preses materiāli un citas dokumentālas liecības par barikādēm. Topošais izdevums par Atmodas laika notikumiem aptvers daudz plašāku auditoriju. Maksims un Uldis jau ir intervējuši desmitiem cilvēku, audio un video formātā ierakstot viņu stāstījumus. Darbs intensīvi turpinās.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» jaunietis atzina, ka barikāžu notikumus viņš spilgti izdzīvo aculiecinieku atmiņās. Tas veicina interesi vēl dziļāk izpētīt Atmodas laika dokumentus bibliotēkās un muzejos. Ja tagad tiktu apdraudēta valsts neatkarība, Maksims noteikti iesaistītos tās aizstāvēšanā.

Lūdz sazināties ar muzeju
Brīvdabas izstādi apmeklēja Rīgas ielas iedzīvotāja Silvija Žunda un viņas meita Sanita ar trim bērniem. «Mazie pa logu ieraudzīja ugunskuru muzeja pagalmā un ļoti gribēja iziet ārā. Par muzeja un Bauskas kultūras centra organizēto brīvdabas izstādi biju lasījusi internetā. Pašai arī šķita interesanti aplūkot vēsturiskās bildes. Kad mācījos skolā, par Atmodas laiku daudz tika runāts vēstures stundās. Mana mamma barikādēs gan nepiedalījās, jo viņai tikko bija piedzimis bērniņš. Taču sarunās ar vecvecākiem esmu dzirdējusi par 1991. gada notikumiem un baušķenieku piedalīšanos barikādēs,» stāsta Sanita.

Vēsturnieks Raitis Ābelnieks uzsver, ka Atmodas laika izpētē svarīgs ir ikkatra dalībnieka stāsts, ikviena fotogrāfija vai cita dokumentāla liecība. Ik gadu dzīvo liecinieku kļūst arvien mazāk. Raitis Ābelnieks lūdz pilsētniekus un bijušā Bauskas rajona iedzīvotājus par ģimeņu arhīvos saglabātajiem Atmodas gadu materiāliem informēt Bauskas muzeju, piezvanot vai uzrakstot vēstuli.

UZZIŅAI

- Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts
uz laika periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad notika pēdējais OMON specvienību uzbrukums Jēkaba ielas barikādēm.

- Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās ne tikai deva pretsparu OMON specvienībām, bet arī ar plaša starptautiskā atbalsta palīdzību novērsa PSRS vadības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un no Krievijas ievest PSRS regulāro karaspēku.

- 1991. gada janvārī Latvijas Augstākās padomes Preses centrā bija akreditējušies gandrīz tūkstoš žurnālistu, 20. un 21. janvārī vien akreditējās 434 ārvalstu žurnālisti. Janvārī Rietumu medijiem un valdību pārstāvniecībām angliski tika izplatīti vairāki simti preses relīžu.
Avots: saeima.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Barikāžu liecības brīvdabā

Kategorijas