BauskasDzive.lv ARHĪVS

KOMENTĀRI: ģimenes jēdziens – diskutabls

KOMENTĀRI: ģimenes jēdziens – diskutabls

Vai un kādas ģimenes jēdziens būtu jānostiprina Satversmē? Vai tagad ir īstais brīdis diskusijām par sievietes un vīrieša veidotu ģimeni vai ārpuslaulības esošo dzīvesbiedru savienību atzīšanu?

Raitis Ābelnieks, baušķenieks, Nacionālās apvienības valdes loceklis

Nedrīkst sagraut tradicionālās vērtības

– Izskanējis apgalvojums, ka pašlaik nav īstais brīdis diskusijām par ģimenes jēdzienu, bet tā ir tikai atruna, tipisks aizbildinājums, ja nav vēlēšanās par to diskutēt. Tikpat labi var apgalvot, ka šis Satversmes tiesas spriedums arī bija nelaikā. Un tieši šis spriedums izraisīja ķēdes reakciju. Man šķiet absurdi, ja tēva pabalstu var saņemt sieviete.

Es atbalstu demokrātiju, uzskatu daudzveidību un to, ka ar cieņu ir jāizturas pret jebkuru mūsu sabiedrības locekli, taču tas nedrīkst sagraut mūsu tradicionālās gadsimtu gaitā izveidojušās vērtības, tostarp arī ģimeni. Līdz šim nebija šaubu, ka ģimenes pamatu veido māte, tēvs un bērni. Tā kā tagad ģimeni daži mēģina interpretēt citādāk, tad būtu vajadzīgs tās jēdzienu nostiprināt Satversmē. Paredzētie grozījumi nediskriminē nepilnās ģimenes un ģimenes ar adoptētiem bērniem. Nešķiet loģiski, ka par pilnvērtīgu ģimeni varētu dēvēt viena dzimuma pārus. Zinu, ka ir valstis, kur ir liberālāks skatījums uz šādiem jautājumiem, dažviet laulājas pat cilvēki ar dzīvniekiem. Vai mums jāiet šajā virzienā? Esmu pret šādu virzību un atbalstu tradicionālo ģimeņu stiprināšanu.


Kristīne Kazāka, baušķeniece, partijas «Latvijas attīstībai» biedre

Brīvība izvēlēties ģimeni

– Krīzes laiks noteikti nav īstais brīdis risināt šo jautājumu. Tas liek domāt, ka Nacionālās apvienības pirmsvēlēšanu aģitācija ir sākusies un šādi cer stiprināt savas pozīcijas vēlētāju acīs.

Iespējams, ka vēlmē noteikt, ka viendzimuma pāris nevar būt ģimene, nepamanīja, ka patiesībā šādi Satversmes grozījumi ierobežo daudz, daudz lielākas sabiedrības grupas tiesības – gandrīz trīs ceturtdaļas Latvijas sabiedrības. Ģimenes jēdziens ir tik privāts, ka valsts nedrīkst to definēt. Tā ir un paliks katra cilvēka brīvība – noteikt, kas ir viņa ģimene.

Ģimenes jēdziens ietver pārāk daudz subjektīvu un dziļi personisku faktoru, lai to definētu likumā. Arī 110. pants esošajā vai Nacionālās apvienības piedāvātajā redakcijā, definējot, kā veidojas ģimene, nedod nevienam tiesības vai priekšrocības. Ar grozījumiem vienīgi ļoti rupji un dziļi iejauksies cilvēku privātajā dzīvē, nosakot, kas obligāti ir jāsauc par ģimeni.

Neviens ar likumu nekļūst par ģimeni. Ir šķiršanās, kur bijušo sievu vai vīru nekad negribēs saukt par ģimeni. Tas būtu tāpat, kā pieņemt likumus, norādot, kurš kuram ir jāmīl.


Roberts Otomers, Bārbeles, Valles un Vecumnieku ev. lut. draudžu mācītājs

Nevar klusēt

– Politiķi, kuri apgalvo, ka nav īstais laiks Satversmē nostiprināt ģimeni, neredz tautas nākotni ilgtermiņā. Tas ir daudz nopietnāk par koronavīrusu! Epidēmijas ir nākušas un gājušas, bet tikai dabiska ģimene ar pēcnācējiem dod tautas turpinājumu.

Satversmes tiesas vadītāja 12. novembra lēmumu sauc par vēsturisku. Tas pavērs durvis daudziem citiem izvirtību apstiprinošiem un veicinošiem lēmumiem. Diez vai pirmajam Latvijas Republikas prezidentam Jānim Čakstem, deviņu bērnu tēvam, pat ļaunākajos murgos būtu nācis prātā, ka ģimeni varētu definēt kā citādāk, nevis tētis, mamma un bērni. Šis lēmums ir izveidojis bīstamu precedentu, ka Sa-tversmes tiesa: 1) var pieņemt pretēju lēmumu Satversmes preambulai, 2) visam iepriekš Saeimā lemtajam un 3) pretēji tautas interesēm paši veidot savu ģimenes definīciju.

Kad tāda netaisnība notiek, tauta nevar klusēt. Mūsu Satversmes preambulā ir skaidri rakstīts, ka latvisko identitāti veido latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības. Gan visas lielākās kristīgās konfesijas, gan Latvijas dievturi ir pauduši rakstisku atbalstu Nacionālās apvienības ierosinātajiem grozījumiem ģimenes definīcijas nostiprināšanai Satversmē.