Grāmata par Grāvendāli – vēsturiska liecība aizgājušajiem gadsimtiem

Maira Biļūna, grāmatas autora Edgara Strazdiņa māsīca Mežotnes pagasta Strēlniekos

2021. gada 19. janvāris 00:00

Grāmata par Grāvendāli – vēsturiska liecība aizgājušajiem gadsimtiem

Vēlos padalīties ar savu prieku un saviļņojumu un rei-zē arī ieteikt tēmu kādam no nākamajiem janvāra numuriem.

Lasot avīzi, gan priecājamies, gan bēdājamies
Sākumā vēlos pastāstīt, ka mēs ģimenē abonējam laikrakstu «Bauskas Dzīve» gadu gadiem, jau paaudzēs, to lasām, priecājamies par labo, bēdājamies, skumstam par slikto un negatīvo, sekojam līdzi visam notiekošajam novados un valstī.
Īpaši interesanta man šķiet laikrakstā sadaļa ar nosaukumu «Mūsu vidū», kurā tiek uzrunāti jubilāri vai citas ievērību un cieņu guvušas interesantas personības. Rak-stos ir atspoguļoti daudzveidīgi cilvēku likteņstāsti, bērnības, jaunības gadi, dzīves līkloči, kur bēdas un skumjas mijas ar labo, kā jau dzīvē tas notiek, kur paveikti kādi labi darbi savu tuvinieku vai sabiedrības labā. Tas viss mani vienmēr ļoti uzrunā! Paldies «Bauskas Dzīves» darbiniekiem par to!

Par mežotniekiem, viesturiešiem un grāvendāliešiem
Kā jau tapis zināms, ar Rundāles novada domes finansiālu atbalstu neilgi pirms Ziemassvētkiem klajā nākusi mana brālēna Edgara Strazdiņa sarakstīta grāmata «Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm», SIA «Madris» izdevums.

Pats grāmatas autors Edgars Strazdiņš ir grāvendālietis un mežotnieks piecās paaudzēs. Autora aizraušanās jau kopš skolas laikiem ir dzimtā novada pētniecība, vēstures izzināšana un cilvēku likteņstāsti. Grāmatā ir veltītas nodaļas arī maniem radiem, kā arī maniem senčiem, manai Ģēveļu dzimtai, un tas mani saviļņoja līdz sirds dziļumiem. Tāpat tur savas dzimtas saknes un pazīstamus cilvēkus varēs sazīmēt un atrast daudzi mežotnieki, viesturieši un grāvendālieši.

Tomēr stāsts ir par to, cik ļoti daudz pūļu, smaga darba un gara spēka daudzu gadu garumā ir pielicis brālēns – šīs grāmatas autors Edgars Strazdiņš, lai grāmata vispār taptu. Ņemot vērā to, ka šī grāmata viņam ir pirmā un pagaidām vienīgā, par kuru ir milzīgs prieks un gandarījums, aicinu «Bauskas Dzīvi» intervēt grāmatas autoru.

Vēl gribētu uzsvērt, ka šī grāmata ir dāvana ne tikai lasītājiem, bet arī pašam tās autoram, tā ir kā milzīga dāvana pašam sev nozīmīgajā 60 gadu jubilejā, kura viņam ir pavisam drīz – jau 31. janvārī.

Bagātā kultūrvēsturiskā novada maz zināmā vēsture
Grāmatā rodama izziņa par bagātā kultūrvēsturiskā novada līdz šim maz zināmo vēsturi un spēcīgām personībām, kas tur dzīvojušas. Domāju, ka daudziem laikraksta lasītājiem būtu interesanti un vērtīgi to uzzināt.

Sakarā ar pandēmijas laiku un «Covid-19» grāmatas izdošanas svētku pasākums nevarēja noritēt tā, kā tas būtu varējis skaisti notikt, – ar ziediem, viesiem un pateicības vārdiem autoram par tik nopietnu un unikālu darbu, jo tajā savākti vispusīgi materiāli, intervējot vietējos ļaudis un konsultējoties ar vēstures speciālistiem, kā arī pētniecības laikā sazinoties ar trimdas latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem, iegūts unikāls dokumentālo faktu un foto materiāls. Grāmatā ir rodami interesanti un skaisti fotoattēli kā vēsturiska liecība aizgājušajiem gadsimtiem.

«..dzīve skrien kā viens švilpiens»
Edgars Strazdiņš ir cilvēks, kas manā dzīvē visu neskaidro un man nezināmo par manām dzimtas sak-nēm beidzot «salicis pa plauktiņiem». Dažkārt par savām saknēm cilvēki sāk nopietnāk interesēties, sasniedzot zināmu vecumu, bet, kamēr esam jauni, liekas – paspēsim visu uzzināt no vecvecākiem, no vecākiem, laika jau diezgan..., tomēr laiks paskrien nepielūdzami ātri, un tad pēkšņi attopamies un saprotam, ka nav jau vairs, kam pajautāt, kā tur bija, kas tur notika, kas tas par cilvēku fotogrāfijās...

Pie šīs atziņas nonācu arī es, kad Edgars lūdza veco laiku fotogrāfijas savai grāmatai no manas ģimenes arhīva. Sapratu, ka es taču daudz ko nezinu, ka pat nepazīstu cilvēkus, kas ir vecmāmiņas un vecāku albumos. Paldies manai mammai, kura bija centusies otrā pusē dažām bildēm uzrakstīt kādus komentārus un radinieku vārdus, lai mēs, bērni, kas paliksim pēc viņas, kaut nedaudz zinātu un saprastu pagātni, tās notikumus.

Arhīva eksperte D. Plīkša apstiprina: «Dzimtas vēstures pētniecība faktiski ir daudz vairāk nekā tikai atsevišķu biogrāfisku faktu apstiprinājuma atrašana arhīva dokumentos. Tā ir arī dzimtas nostāstu vākšana, saglabājušos vēstuļu un apsveikuma kartīšu, dienasgrāmatu un citu liecību izpēte, fotogrāfijās redzamo personu noskaidrošana...» Tātad bezgala daudz darba!

Tāpēc liels paldies Edgaram, kas ar savu nerimstošo enerģiju, gara spēku, lielo entuziasmu un interesi par dzimtā novada vēsturi un cilvēkmīlestību daudzu gadu garumā radīja šādu grāmatu!

Un mans silts ieteikums jaunākajai paaudzei: nekad neko neatlieciet uz vēlāku laiku! Īpaši šodienas steidzīgajā pasaulē, kurā valda haosa trakums ar «Covid-19» vīrusu... Ja tuvas ir dzimtas saknes, ja jūtat sevi kā daļiņu no tās, ja vēlaties saviem bērniem sagalbāt ko paliekošu un vērtīgu, tad runājiet ar vecvecākiem, ar vecākiem! Uzklausiet viņu atmiņu stāstus! Ja vajag, tad pierakstiet! Arī fotogrāfijas albumos ir paliekoša vērtība, jo gadās, ka datoros tās dažkārt pazūd. Līgas Blauas grāmatā «Zemgalietis» mūsu novadnieks Uldis Dumpis par savu dzīvi ir teicis, «ka dzīve skrien kā viens švilpiens» (9. lpp.). Tā tiešām skrien un paskrien mums ikvienam... Izzinot savas ģimenes vēsturi, mēs noteikti varam labāk izprast paši sevi. Un par to es varu pateikties grāmatas autoram, jo ar mani tas notika.

«Bauskas Dzīves» piebilde. Paldies Mairai Biļūnai par brīnišķīgo vēstuli! Laikraksts ir sazinājies ar grāmatas autoru Edgaru Strazdiņu, un intervija ar viņu tiks publicēta jau šomēnes.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Grāmata par Grāvendāli – vēsturiska liecība aizgājušajiem gadsimtiem

Kategorijas