Iesaistās daudzi – no skolēna līdz deputātei

2021. gada 19. janvāris 00:00

639

Iesaistās daudzi – no skolēna līdz deputātei

Baušķenieku atmiņas par barikāžu laika notikumiem – trauksmainas un reizēm komiskas

Pirms 30 gadiem mūsu valsts galvaspilsētu gandrīz ar visu pasauli saistīja notikumi, kas vēlāk, iespējams, palīdzēja radīt savu scenāriju tā dēvētajām «oranžajām» revolūcijām mūsu gadsimtā jau daudzviet pasaulē, – kad cilvēki no visas Latvijas devās celt barikādes Rīgas ielās, aizstāvot savu valsti.

Katram, kurš piedalījās barikādēs vai ar tām saistītos notikumos, par šo laiku ir dažādas atmiņas, tās rada priekšstatu par tā laika notikumiem. Šoreiz publicētās atmiņas ir no intervijām, kas sniegtas Maksima Krutikova veidotajai grāmatai «Pārmaiņu vētras stūrmaņi» par Bauskas rajona Atmodas laika notikumiem.

Ar karavīriem aiz muguras
Tautas apņēmību nepakļauties Maskavas spiedienam apliecināja 1991. gada 13. janvārī notikusī tautas manifestācija. Atbalstu savai valstij tajā apliecināja aptuveni pusmiljons cilvēku. Manifestācijā piedalījās arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» direktors Arnis Kaktiņš, kas Atmodas laika norisēs iesaistījās kā skolēns un vēlāk jau students.

«Piedalījos manifestācijā Krastmalā. Kad gandrīz viss jau bija beidzies, ziņoja, ka pa nakti var uzbrukt OMON vai citi tumsas spēki un tautai tāpēc vajag sargāt svarīgākos objektus, arī Augstāko padomi. Kopā ar lielu tautas masu devāmies uz turieni. Vakars kļuva aizvien tumšāks un aukstāks, un pamanīju, ka aizstāvju ir arvien mazāk. Sākumā stāvējām ļoti blīvi, bet pamazām rindas kļuva «šķidrākas». Man bija auksti un neomulīgi. Nolēmu, ka arī pašam jāiet mājās, bet pirms tam gribēju izmest loku pa Vecrīgu. Ieklīdu mazā ielā, kas veda uz Daugavas malu. Dzirdēju, ka aiz muguras aizcērtas durvis, – tur bija kādi septiņi padomju armijas karavīri ar automātiem. Jutos ļoti nelāgi. Pieliku soli un nogriezos pirmajā šķērsielā, viņi ātrā solī aizgāja uz Krastmalu,» atceras A. Kaktiņš. Nākamajā dienā viņš atgriezies un vērojis, kā divās dienās Rīgā uzceļ barikādes.

Atbildīgākais amats
Latvijas Tautas frontes biedrs Edmunds Jakubonis arī piedalījās 13. janvāra manifestācijā, kur uzzināja par notikumiem Lietuvā. No manifestācijas braucis uz Bausku un pēc tam 15. janvārī atgriezies Zaķusalā. Aktīvists baušķenieks Ainārs Bašķis, pavisam negaidot, viņam uzticējis Latvijas Televīzijas torņa komandanta pienākumus. Pēc notikumiem Viļņā bija skaidrs, ka tas ir ļoti atbildīgs amats.
«Man piešķīra divus miesassargus. Runājām ar cilvēkiem – lai negatavojas vardarbīgi pretoties, lai netaisa «Molotova kokteiļus». Blakus Zaķusalai bija noenkuroti divi kuģīši, kas bija sagatavoti medicīnisku pakalpojumu sniegšanai. Čakli strādāja Bauskas mežrūpsaimniecības (MRS) vīri, piegādājot malku. Veda arī citi. Bauskā dežurēja un visu kontrolēja Tekla Zone,» atminas E. Jakubonis.

Bauskā viņš atgriezās 19. janvārī un jau nākamajā dienā uz Rīgu veda Augstākās padomes deputāti Emeritu Buķeli. Pierunājis braukt līdzi arī sievu. «Teicu: «Braucam, parādīšu, ka Rīgā nav tik traki.» Izvadāju pa Rīgu, parādīju. Vakarā sēdējām pie Emeritas dzīvoklī, un sākās tā «Panorāma», kuru pārtrauca ar informāciju, ka nāk OMON un visiem Augstākās padomes deputātiem jāierodas uz sapulci,» atceras E. Jakubonis. Vedis E. Buķeli uz Vecrīgu, nodevis Krastmalā pie sakrautajiem blokiem – tur bija uztaisīts tā, ka varēja iziet tikai viens cilvēks. Bijis bail – brīžiem skanējuši šāvieniem līdzīgi trokšņi.

Ar «bruņumašīnu» uz Rīgu
Trīs reizes uz Rīgas barikādēm devies pašreizējais «Latvijas Avīzes» galvenās redaktores vietnieks Ivars Bušmanis, kas tolaik strādājis agrofirmā «Uzvara». «Pirmajā reizē ar savu «Uaziku» mūs uz Rīgu veda Brunis Tauriņš. Brauca arī Ints Jākobsons un Gūrijs Bulle. Pirms došanās uz Rīgu sieva prasīja: «Kā tu brauksi?» Atbildēju: «Ar Bruņa mašīnu.» Pēc gada konstatēju, ka dēls, kurš tolaik sāka iet skolā, draugiem stāsta, ka tētis uz barikādēm bija aizbraucis ar bruņumašīnu. Arī sieva bija sapratusi, ka uz galvaspilsētu dosimies ar bruņumašīnu, un domājusi, ka to paņēmuši no muzeja. Pēc pāris gadiem izstāstīju, kā bija, un mans varoņa oreols krita, bet radās dzīva anekdote,» smaidot atceras I. Bušmanis.

Zvani uz Ameriku
Uzņēmējs, pašlaik jau pensionārs Gūrijs Bulle 1991. gadā bija Bauskas rajona agrofirmas «Uzvara» fotokluba vadītājs. Viņš kā pirmo darbību saskatīja iespēju informēt pasauli par notiekošo.

«Tā kā Uzvara atrodas ļoti tuvu Latvijas un Lietuvas robežai, varējām redzēt Lietuvas Televīzijas pārraides. Ieslēdzot televizoru, nesapratu, kas notiek. Ziņu diktore sacīja, ka Lietuvas Televīziju ieņem krievu armija, ir nepieciešama palīdzība, un lūdza steidzami informēt visu pasauli par notiekošo. Sapratu, ka steidzami kaut kas jādara. Paņēmu telefonu, uzgriezu «07» un lūdzu savienot ar Ļeņingradas ģenerālkonsulātu. Klausuli pacēla krieviski runājošs cilvēks, kuram izstāstīju par Lietuvā notiekošo. Tad zvanīju savam draugam Bobam Zalcmanam uz Ameriku. Ļoti pārsteidza viens moments – ja gribēju piezvanīt uz Ameriku, parasti gaidīju savienojumu trīs dienas, bet šoreiz uzreiz savienoja. Tur laikam sēdēja «savējie», tāpēc visu ļoti raiti izdarīja. Piezvanīju zinātniekam, «kurelietim» Borisam Mangoldam, kas tolaik dzīvoja ASV, kā arī atomfiziķim Ivaram Heniņam uz Losalamosu,» atceras G. Bulle.

G. Bulle ļoti pārdzīvoja Andra Slapiņa bojāeju 20. janvāra vakarā. Vēlāk, kad brauca uz Ņūmeksiku ASV ar fotoizstādi, vāca ziedojumus Slapiņu ģimenei. Toreiz populārs bija Ļeņingradas žurnālista Aleksandra Ņevzorova televīzijas raidījums «600 sekundes», kura laikā A. Ņevzorovam varēja piezvanīt. «1991. gada 20. janvāra vakarā, kad OMON šturmēja Iekšlietu ministriju, es viņam piezvanīju. Krieviski teicu: «Brauc filmēt uz Rīgu nākamo filmu, ja jau Viļņā esi filmu uztaisījis. Te uz taviem kolēģiem šauj!» A. Ņevzorovs krieviski tiešā tekstā aizsūtīja mani uz trīs burtiem un nolika klausuli,» stāsta G. Bulle.

Top grāmata
Iecavnieks Maksims Krutikovs trauksmaino notikumu pilnajā 2020. gadā izdeva grāmatu par Atmodas laika notikumiem Iecavas novadā «Kaut pastalās, bet brīvi». No izdevuma tapšanas pirmajiem soļiem līdz publicēšanai pagāja seši gadi. Galvenā gūtā atziņa – ja gribam, lai mūsu pēcteči saņem pēc iespējas precīzāku un skaidrāku informāciju par Atmodas laika notikumiem, pēc iespējas ātrāk jāiemūžina atmiņas.

Tāpēc top jauna grāmata «Pārmaiņu vētras stūrmaņi». Gūtās prasmes un zināšanas M. Krutikovs ar pilnu sparu atvēl jaunās grāmatas tapšanai – jau intervēti gandrīz 40 cilvēki, bet plānā vēl ir vairāk nekā 30 vārdi un uzvārdi, intervējamo skaits arvien palielinās. Diemžēl pirmās grāmatas veidošanas laikā gūtā atziņa atsaucas skaudri – pagājis tikai pusgads kopš brīža, kad sākušās intervijas, bet divas personības, kuras bija iecerēts aptaujāt, jau aizgājušas viņsaulē. M. Krutikovs ir pārliecināts, ka intervijas jāpabeidz pēc iespējas ātrāk.
Grāmatas tapšanai var sekot līdzi «Facebook» lapā «Kaut pastalās, bet brīvi», kā arī «Youtube» kanālā «Latvijas trešā Atmoda Bauskas rajonā», kur daļa interviju iemūžinātas videoformātā, lai nākotnē kļūtu par dzīvām liecībām un varbūt pat skolas mācību materiāliem. Tikmēr grāmatas autors aicina – ja arī jūsu rīcībā ir informācija, kuru vēlaties pastāstīt, vai arī foto un videomateriāli par šo laiku, sazinieties ar topošās grāmatas autoru pa tālruni 25180386 vai e-pastu: maksimskrutikovs@inbox.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iesaistās daudzi – no skolēna līdz deputātei

Kategorijas