Mācību process – projektos

2021. gada 19. janvāris 00:00

520

Laura Ramane: Skolotājam jāvēlas risināt situācijas, lai kādas tās arī būtu

Gada nogalē konkursā «Bauskas novada gada skolotājs 2020» Īslīces pamatskolas skolotāja Laura Ramane izraudzīta labāko pedagogu pulkā, ieguvusi galveno balvu nominācijā «Jaunais Gada skolotājs».

Vai Bauska ir dzimtā puse?
– Jā, esmu šeit dzimusi un augusi, dzīvoju arī pašlaik. Bauskas 1. vidusskola bija mana skola no pirmās līdz pēdējai klasei. Esmu Bauskas patriote.

Angļu valodas pedagoģes darbs bija izsapņots jau skolas laikā?
– Nē, pavisam nē. Skolā man nebija mazākās nojautas, ka kļūšu skolotāja. Interesēja mākslinieciskas un radošas lietas, gribēju kļūt par dizaineri. Mērķtiecīgi plānoju iestāties Ekonomikas un kultūras augstskolā dizaina studijām. Taču vasarā pēc vidusskolas beigšanas aizbraucu uz Franciju ciemos pie tēva. Tas bija pagrieziens manā dzīvē, tieši tur radās padziļināta interese par valodām. Atliekot uz vienu gadu studijas augstskolā, nolēmu palikt Francijā un mācīties franču valodu. Iestājos internacionālajā mācību centrā, kur franču valodu mācījās dažādu tautību cilvēki. Ar mācību biedriem sazināšanās pamatā notika angliski. Kad pēc gada atgriezos Latvijā, iestājos jau iepriekš izvēlētajā augstskolā, bet pavisam citā – tulkošanas programmā. Tur padziļināti apguvu angļu valodu, vēl studēju arī franču, spāņu un latīņu valodu. Tagad franču valodu saprotu visai labi, taču sarunāties ir grūti, jo trūkst pastāvīga pielietojuma.

Kā tomēr nokļuvāt darbā skolā?
– Pēc studijām man jau bija mammas rūpes par divām meitām Nikolu un Lieni, tāpēc aktīvām darba gaitām bija jāpagaida. Taču uz kādu stundiņu darbam varēju izrauties. Tā radās doma piedāvāt angļu valodas nodarbības bērnudārzos. Pirmais bija bērnudārzs «Zīlīte», vēlāk pievienojās arī «Pasaulīte» un «Mārpuķīte». Kad sāku strādāt ar mazajiem bērniem, atklāju – man tas ļoti patīk!

Īslīces pamatskolā nonācu 2019. gadā, bet ne pēc savas iniciatīvas. Patiesībā tur nokļuvu par pārsteigumu sev. Kādudien saņēmu zvanu no skolas direktores ar piedāvājumu mācīt angļu valodu. Biju tik pārsteigta, ka pēc sarunas bija šaubas, vai tikai mani kāds neizjoko. Vēlāk, kad piekritu piedāvājumam, biju nobijusies – skolā ir pavisam cita vide un cita atbildība. Taču tagad savu lēmumu ne mazākā mērā nenožēloju. Esmu guvusi jaunu pieredzi, šeit varu radoši izpausties, skolēniem var izvirzīt citas prasības nekā bērnudārzā.

Kā klasē uzņēma «jauniņo»? Kādas ir atklāsmes par skolēnu motivāciju mācīties angļu valodu?
– Bērni mani uzņēma atsaucīgi, laikam jau viena no pedagoga priekšrocībām ir – jauns skolotājs. Zināms, ka mūsdienās katram jaunietim, beidzot skolu, bez angļu valodas iztikt būs grūti. Tomēr skolēnu priekšzināšanas un valodas izjūta ļoti atšķiras. Ir krasa atšķirība starp vienu daļu, kuri saskārušies ar valodu, skatoties filmas un spēlējot spēles, un otru, kam vispār nav zināšanu. Pašlaik mācu angļu valodu 1. līdz 6. klases audzēkņiem; īpaši patīk strādāt ar mazajiem bērniem. Viņi ir tik atvērti un atsaucīgi dažādām lietām! Bet pusaudzis paliek pusaudzis, jāmeklē dažādas pieejas. Ar lielajiem strādājam projektu darbus par dažādām tēmām, tie man ļoti patīk. Arī bērni labprāt iesaistās un tā attīsta ne tikai angļu valodu. Projektu uzdevumos skolēnam ir iespēja sameklēt informāciju par konkrētu tēmu – atlasīt attēlus un tekstu, iztulkot to angliski un arī šo darbu skaisti noformēt kā bukletu.

Tas attīsta skolēna izpratni par dizainu?
– Jā, svarīgi, lai noformējums ir glīts, tas ir ļoti audzinoši – mācīt vērtēt savu darbu. Sākumā gadījās arī tā – kāds paveikto iesniedza pavirši, izpildītu uz noplēstas burtnīcas lapas. Tad teicu: «Ar mani tā nevarēs. Svarīgi, kā tavs darbs izskatās.» Ja man būtu teikšana, es visu mācību procesu pārvērstu projektos!

Vai ir paveikts kāds kopdarbs ar skolēniem, ko varat īpaši izcelt?
– Jā, man ir tāds lolojums. Ar to lepojos arī tādēļ, ka projekts guva atsaucību arī no citiem pedagogiem. Projektā paveikto sākumā bija iecerēts izvietot manas klases sienās, bet nu tas «izgājis» ārpus tām. Ideja par Latvijai veltītu projektu dzima pagājušā gada novembrī. Tas bija ārpusstundu darbs – 5. un 6. klasei bija jāsameklē informācija par Latvijas valsts simboliku angļu valodā un tad jāpārtulko latviski, jo otrādi būtu par smagu. Ar to bērni uzzināja daudz ko jaunu par Latvijas simboliem. Savukārt decembrī turpinājām projektu, izzinot par Latvijas novadu – Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales – tautastērpiem un latvju zīmēm, pilsētu ģerboņiem. Iesaistījās arī ģeogrāfijas, vēstures, zīmēšanas un latviešu valodas skolotājas;

2. klases audzēkņi izkrāsoja pilsētu ģerboņus. Tagad skolas vestibilā var aplūkot audzēkņu un skolotāju kopdarbu – Latvijas karti ar atšķirīgās krāsās iezīmētiem novadiem, atbilstīgi pilsētu atrašanās vietām izvietotiem ģerboņiem. Kartes fonu rotā bukleti par Latvijas simboliem, muzejiem un latvju rakstu zīmējumi. Iepriekš neplānoti izdevās labs piemērs kompetenču pieejai izglītībā. Bet darbs šajā projektā vēl nav pabeigts; 5. un 6. klases audzēkņi gatavo pilsētu aprakstus divās valodās.

Tagad arī jūsu darbu skar attālinātās mācības. Kā tās notiek?
– Pašlaik ar E-klases iespējām strādājam ar iepriekšējā semestrī apgūtās vielas atkārtošanu un nostiprināšanu. Visus burtnīcu uzdevumus esmu pārveidojusi elektroniskā veidā «Word» formātā, tā man ir lielāka iespēja sniegt atgriezenisko saiti ar saviem komentāriem. Ja kļūdu maz, laboju, ja daudz – uzrakstu, kam pievērst uzmanību. Darbs jāpārstrādā un jāsūta vēlreiz. Ir arī gadījies skolēniem jautāt: «Kurš no kura norakstīja?» Ar tiem, kam iet grūtāk, sazināmies papildus. Darbs attālināti, protams, ir apgrūtinošs, prasa daudz vairāk laika un enerģijas. Mācīt valodu bez iespējas sarunā izskaidrot ir sarežģīti. Jaunās vielas apgūšanai būs jāstrādā tiešsaistē «Microsoft Teams» programmā.

Kas ir laba skolotāja galvenās atslēgas?
– Lai šajā darbā justos labi, vispirms jāuzdod jautājums sev pašam – vai šī vieta ir priekš manis? Skolotājam jānāk klasē smaidīgam, atsaucīgam, jāvēlas risināt situācijas, lai kādas tās arī būtu. Nevar nākt pie skolēniem ar «akmens» seju. Ja būsi pozitīvs, mēģināsi bērnus iesaistīt, būs labi. Īpaši mazie bērni ļoti mācās uzvedību no skolotāja. Jo aktīvāks pedagogs, jo aktīvāka viņa grupa mācību procesā. Man pašlaik nav tādas klases, kur būtu grūtības ar disciplīnu. Uzskatu, ka skolotājam jāatrod veids un pieeja, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir grūti nodoties mācībām. Noteikti jābūt stingram prasībās, ar saviem principiem, no kuriem nedrīkst atkāpties. Vienlaikus jārod kopīga valoda, jāuzklausa un jāņem vērā arī bērnu vēlmes.

Jūsu vārds bijis lasāms riteņbraukšanas sacensību labākajos rezultātos. Vai tā ir lielā aizraušanās?
– Jā, tā ir. Kopā ar dzīvesbiedru Aivaru Galiginu trenējamies Bauskas velokomandā sporta centrā «Mēmele». «Velo diena Iecavā» un Bauskas «Velo rudens» sacensībās divus gadus pēc kārtas izdevās izcīnīt pirmo vietu, arī vairākās Latvijas sacensībās iegūtas godalgotas vietas pagājušajā gadā. Vasarā trenējamies septiņas dienas nedēļā. Ziemā ar riteņbraukšanas iespējām ir grūtāk, tad sevi īpaši jāmotivē trenēties uz velotrenažiera. Pašlaik ir grūti tikt pāri neziņai par to, vai šogad sacensības vispār notiks.

Citāti no Īslīces pamatskolas rekomendācijas apbalvojuma konkursam par L. Ramani:
«Nesavtīga pedagoģiskajā darbā, strādā ar azartu un izaicinājumu. Sevi pierādījusi kā zinošu, komunikablu, radošu pedagoģi ar ļoti augstu atbildības izjūtu.

Patīk radošas, mākslinieciskas lietas. Mācību procesā cenšas pasniegt gramatiku krāšņāk, izmantojot dažādas interesantas tabulas un citus uzskates materiālus.

Vairāk par visu mācību procesā patīk projektu veidošana, jo uzskata, ka tieši tas rada bērniem vislielāko interesi.

Ļoti ieinteresēta savā darbā, ir labs piemērs kolēģiem – ideju pārpilna, ar augstu pienākuma apziņu. Prot rast ātrus un veiksmīgus risinājumus dažādās situācijās.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mācību process – projektos

Kategorijas