Zāļu valsts aģentūra: ko zinām par «Moderna» izstrādāto vakcīnu pret «Covid-19», un ar ko tā atšķiras no «Pfizer» un «BioNTech» vakcīnas
2021. gada 19. janvāris 00:00

Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju («Pfizer»/«BioNTech» un «Moderna») vakcīnas pret «Covid-19». Tā kā abu vakcīnu izstrādē ir izmantotas inovatīvas metodes, Zāļu valsts aģentūra skaidro, kas šīm vakcīnām ir kopīgs un ar ko abas atšķiras. Lai arī šīs ir pirmās reģistrētās vakcīnas, to izstrādē izmantotā mRNS vakcīnu tehnoloģija jau tiek pētīta vairāk nekā desmit gadu gan vakcīnu, gan citu zāļu radīšanai.
Jau ziņots, ka pirmo vakcīnu pret «Covid-19» «Comirnaty» izstrādājuši ražotāji «BioNTech» un «Pfizer», ES tā reģistrēta 2020. gada 21. decembrī. Vakcīna izstrādāta, lai pasargātu no koronavīrusa izraisītas saslimšanas «Covid-19». Savukārt otra vakcīna, ko izstrādājis ražotājs «Moderna», reģistrēta 2021. gada 6. janvārī.
Abām vakcīnām kopīgais
Abas reģistrētās vakcīnas veidotas pēc inovatīvas metodes, kuras pamatā ir mRNS ziņnesis, kurš organismam palīdz izveidot pīķa proteīna daļiņas jeb S-proteīnu, kuras atrodas koronavīrusa sastāvā un ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās. Tas nozīmē, ka pēc vakcīnas saņemšanas vakcinētās personas imūnsistēma izveidos antivielas pret pīķa proteīna daļiņām jeb S-proteīnu un brīdī, kad organisms sastapsies ar koronavīrusu, pazīs šo proteīnu un varēs aizsargāt organismu pret vīrusu.
Šīs vakcīnas ir sintezētas māk-slīgi, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju šūnas vai mikročipi.
Salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja to saražot ātrāk, kas ir īpaši svarīgi, apkarojot pandēmiju.
Gan «Pfizer» un «BioNTech», gan «Moderna» izstrādātās vakcīnas pret «Covid-19» ir līdzvērtīgas ne vien pēc izmantotās vakcīnas izstrādes tehnoloģijas, bet arī efektivitātes ziņā – abas vakcīnas uzrāda teju identisku efektivitāti pret «Covid-19» (jeb 95 % – «Pfizer» un «BioNTech» vakcīna un 94% – «Moderna» vakcīna), kā arī atbilst visām stingrajām drošuma prasībām.
Lai vakcīnu varētu izmantot Eiropas Savienībā (ES), tai jāizpilda tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm. Nekādas atkāpes no šīm pamatprasībām netiek veiktas.
Vakcīnu izstrāde un reģistrācija šoreiz notiek ātrāk nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. Turklāt pētnieki jau vairāk nekā desmit gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie, iepriekšējie pētījumi kalpo par pamatu ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei «Covid-19» pandēmijā.
Lielākā atšķirība – uzglabāšana un nākamās devas saņemšanas laiks
Lielākā šo vakcīnu atšķirība ir saistīta ar to uzglabāšanu. «Pfizer» un «BioNTech» izstrādātā vakcīna sasaldētā veidā jāuzglabā īpašās saldētavās no -90 līdz -60 °C (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz piecām dienām ledusskapī no +2 līdz -8 °C), «Moderna» vakcīnu iespējams uzglabāt ledusskapjos no -25 līdz -15 °C.
«Comirnaty» vakcīna ir piemērota vakcinācijai no 16 gadu vecuma, bet «Moderna» – no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar pētījumos iekļauto populāciju. Zāļu ražotājs «Moderna» savos pētījumos iedarbības un drošuma demonstrēšanai izmantojis 28 dienu intervālu starp abām vakcīnu devām, tāpēc arī vakcīnas aprakstā rekomendēts starp pirmās un otrās vakcīnas devu ievērot 28 dienu intervālu. Zāļu ražotāja «Pfizer» izstrādātās vakcīnas «Comirnaty» gadījumā starp abām devām jāievēro 21 dienas intervāls. Tā kā abas vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumiem, tad vēl divus gadus abiem ražotājiem būs jāturpina veikt klīniskos pētījumus, lai iegūtu papildu datus par vakcīnu dažādu vecuma grupu pacientiem.
Zāļu valsts aģentūra atgādina – tikmēr, kamēr vakcīnas ES pieejamas ierobežotā daudzumā, pacienti nevar izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt. Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselību, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u. c.
Vakcinēšanās pret «Covid-19» ir brīvprātīga un pilnībā valsts apmaksāta. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko pieejamību visā ES, sākumā tiek vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas.
Lai iedzīvotāji varētu ērtāk rast uzticamu un zinātnē balstītu informāciju par vakcīnu pret «Covid-19» izstrādi, Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnes www.zva.gov.lv sadaļā ««Covid-19» ziņas» regulāri tiek aktualizēta un publicēta jaunākā informācija par vakcīnu izstrādi, vērtēšanu un apstiprināšanu, par to iedarbīgumu, kvalitāti un drošumu. Vietnē rodami dažādi fakti par vakcīnām. Informācija par vakcinācijas norisi Latvijā ir pieejama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnes sadaļā «Vakcīnas pret «Covid-19»».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»