Slēpošana un slidošana – izcili veselības un omas uzlabotāji

2021. gada 19. janvāris 00:00

Ziema mūs lutina ar sniegu un beidzot ļaujot izbaudīt ziemas sporta veidus, kas ne visus gadus iespējams. Populārākā, neapšaubāmi, ir slēpošana, un tai uz pēdām cieši min slidošana. Neskaitot to, ka tas ir brīnišķīgi un veselīgi pavadīts laiks svaigā gaisā, der zināt, kādas kvalitātes šīm abām ziemas aktivitātēm piemīt.

«Ziema ir pārbaudījums mūsu organismam, jo ne visi panes temperatūras pazemināšanos, turklāt ziemā sākas saaukstēšanās slimības. Tādēļ mums šajā laikā dzīves temps nebūtu jāsamazina, drīzāk jābūt aktīviem un jāpieradina sevi nodarboties ar ziemas sporta veidiem,» stāsta sporta skolotāja, diplomēta slēpošanas trenere Alla Jaunzema. Skolotāja gan saviem bērniem, gan skolēniem māca arī slidot.

Piemērota jebkuram
«Distanču slēpošana ir īpaša ar to, ka tā atbilst jebkuram vecumam un sagatavotībai un neprasa ilgstošas un speciālas mācības. Neatkarīgi no stila, kā jūs slēpojat, distanču slēpju priekšrocība ir tā, ka jebkurš cilvēks var sākt patstāvīgi pārvietoties uz tām jau pirmās nodarbības laikā. Šī disciplīna ir ievērojami drošāka salīdzinājumā ar kalnu slēpošanu. Distancēs ir iespējams slēpot vienatnē, kopā ar bērniem, ģimeni, arī masu pasākumos, kad tādi būs atļauti. Nav obligāti jābūt profesionālim. Tiklīdz jūs apgūsit nepieciešamās iemaņas, jūs no slēpošanas iegūsit milzum daudz pozitīvu emociju,» stāsta trenere.

Nodarbina visas muskuļu grupas
A. Jaunzema uzsver, ka slēpošana nodarbina gandrīz visas muskuļu grupas. «Slēpotājs, atrodoties trasē, «ieslēdz» roku, vēdera, muguras un citu orgānu muskuļus. Vienmērīgas slēpotāja atvēziena kustības un muskuļu grupu pārmaiņus «ieslēgšana» samazina asinsvadu spazmas, normalizē asinsspiedienu. Slēpojot pa trasi, cilvēks nejūt aukstumu, bieži vien viņam drīzāk ir karsti. Tāpat slēpošana ir arī lielisks veids nervu sistēmas atslodzei, kas mūsdienu spriedzes laikmetā ir ļoti svarīgi. Tā var atjaunot un nostiprināt sirds un elpošanas sistēmu. Nav jāuztraucas arī tiem, kam mēdz sāpēt mugura, – distanču slēpošanas laikā ieņemtā stāja neveicina muguras sāpju rašanos,» skaidro slēpošanas speciāliste.

Meklēt slēpes ieteicams arī tiem, kuri ar jauno gadu nolēmuši uzturēt sevi labākā formā un atbrīvoties no liekā svara. «Stundu slēpojot, var atbrīvoties vismaz no 700 uzkrātajām kalorijām. Un labu slodzīti var gūt, arī kāpjot kalnā «skujiņā»,» iesaka trenere.

Vajadzīgs kvalitatīvs inventārs
Lai gan ar šo sporta veidu var nodarboties katrs, tomēr jārēķinās ar ekipējuma iegādes izdevumiem. «Izvēle ir ļoti plaša ar tikpat plašu cenu amplitūdu. Distanču slēpes gan ir krietni lētākas par kalnu slēpēm. Pozitīvi tas, ka ir iespēja iegādāties arī kvalitatīvu lietotu inventāru. Kad tas ir, vajadzīgs vien ērts, piegulošs apģērbs, silti cimdi un cepure,» saka A. Jaunzema.

Viņa atzinīgi vērtē sporta un atpūtas bāzes, kas ir parūpējušās par inventāra nomu. «Savulaik mācību stundās slēpošana ne vienmēr sagādāja prieku, jo nebija tik kvalitatīva inventāra, tādēļ ir svarīgi parūpēties par tādu, lai bojāta lamatiņa vai neērti zābaki nesagandē ziemas prieku,» iesaka trenere.

Piemēroti izolētībai
Vēl viena distanču slēpošanas priekšrocība ir tā, ka slēpošanas trases nav tik ļoti noslogotas kā slēpošanas bāzes, kurās drūzmējas kalnu slēpotāji, tāpēc, ja esat mierīgas slēpošanas piekritējs, tad kņadas trūkums jums sagādās tikai prieku. «Tagad, pandēmijas laikā, tas būs arī daudz drošāk,» piebilst trenere.

Kaut arī šķietami var slēpot, kur vien ir sniegs, tā īsti nav. Speciāliste saka, ka patīkamai slēpošanai tomēr vajadzētu sameklēt jau sagatavotu trasi, kuru ierīkojuši atpūtas bāzes vai sporta entuziasti.

Ja ir vēlēšanās gūt jaunus piedzīvojumus un izjūtas, var izmēģināt arī slēpošanu ārpus trases. «Svaigs gaiss, dabas vērošana, klusums – ar to nekas nav salīdzināms!» piebilst A. Jaunzema.

Vispirms jāiemācās krist
Trenerei ir arī ieteikumi iesācējiem. «Inventāra iegādē, protams, jākonsultējas, jo katram ir savs slēpju garums un citas nianses atbilstoši izvēlētajam slēpošanas stilam. Kad slēpes iegādātas, vispirms tās jāizpēta, jāiemācās pareizi uzvilkt un tad jādodas tās izmēģināt uz līdzenuma. Pirmais, kas iesācējam jādara, – jāiemācās krist un piecelties,» stāsta A. Jaunzema.

«Tāpat, ja izkāpjat no automašīnas uzreiz uz slēpēm, vajadzīga neliela iesildīšanās, tāpat kā pirms jebkuras sportiskas slodzes, kā arī pēc tam – atsildīšanās, taču tas lielākoties nepieciešams pieredzējušiem sportistiem, kas sāk slēpot lielā tempā,» skaidro trenere A. Jaunzema.

Slidošanas plusi
- Brīnišķīgs garastāvoklis. Psihologi iesaka apmeklēt slidotavu jebkurās, arī sarežģītās dzīves situācijās un tad, kad ir stress un miega traucējumi.

- Uzlabo imunitāti. Slidošana palīdz uzlabot imunitāti, atveseļo sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmu. Ķermenis kļūst kustīgāks, uzlabojas stāja.

- Paaugstināsies izturība. Organismam būs nepieciešams uzturēt tempu un ritmu, muskuļi strādās, bet svaigs gaiss aktīvi piesātinās visu organismu ar skābekli.

- Svara samazināšana. Vienas stundas laikā iespējams sadedzināt 400 kilokaloriju.

- Attīstās uzmanība. Smadzenes nepārtraukti kontrolē notiekošo situāciju: kā neaizķert cilvēkus, kā izvairīties no sadursmēm.

- Pārliecība par sevi. Slidošana attīsta pārliecību par sevi, mazina bailes neveiklās situācijās, kurās kādreiz nonākam, saskaroties ar svešiem cilvēkiem.

- Izdevīgāks inventārs. Atšķirībā no slēpošanas inventāra iegāde sagādās mazāk rūpju, jo vajadzīgas tikai slidas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Slēpošana un slidošana – izcili veselības un omas uzlabotāji

Kategorijas