«Dzīve ir gan izdzīvot, gan dzīvot...»

2021. gada 15. janvāris 00:00

553

Baušķeniece Jaņīna Tarabukina atzīmē 70. dzimšanas dienu

Teju visu mūžu jubilāre dzīvo Latvijā, bet viņas dzimtas saknes ir Lietuvā, dzimusi Pasvales apkaimē lietuviešu ģimenē. Mamma viena audzinājusi trīs bērnus, Jaņīna nākusi pasaulē otrā. Kad meitenei apritējis piektais dzīves gads, ģimene pārcēlusies uz Latviju un apmetusies Codes ciemā.

Smagā darbā
Codē mamma iztiku pelnījusi, strādājot par slaucēju govju fermā. Vēlāk pārcēlušies uz kolhozu «Sarkanais strēlnieks» Mežotnes ciemā. No mazām dienām bērniem bija jāpalīdz mammai darbā kolhoza fermā. Jaņīna atceras, ka iemācījusies slaukt govis, būdama vēl maza meitene. Kad bijusi 12 gadu veca, brīvlaikā patstāvīgi ik dienu slaukusi 14 govis. Tolaik tas pilnībā bija roku darbs, nekādu slaukšanas ierīču nebija. Vēl pamatskolas laikā vasarās strādājusi arī graudu kaltē.

Mamma turējusi savu govi un cūkas, tas palīdzējis ģimenei iztikt. «Dzīve bija trūcīga, bet izdzīvojām,» pauž jubilāre. Toreiz arī veikalā ne visus produktus varēja nopirkt. Bija preces, kuras pārdeva noteiktā daudzumā, piemēram, miltus deva – divus kilogramus «uz galviņu». Tāpēc mammai bērni nākuši līdzi uz piecus kilometrus attālo Bausku, lai varētu iegādāties vienā reizē vairāk miltu.

Skolā bērnus labi ēdināja
Skolas gadi Jaņīnai ritējuši Bauskas astoņgadīgajā skolā, vēlāk – Bērzu skolā Mežotnes ciemā. Sākot skolas gaitas, jau labi zinājusi latviešu valodu. Viņa neslēpj, ka ar mācībām tik viegli negājis, jo īpaši neveicies matemātikā. Reiz skolotāja pēc neveiksmīgas mācību stundas aizvedusi meiteni uz savām mājām «speciālai» apmācībai. «Ielika kaktā, lai mācos. Pat ūdeni padzerties neiedeva. Pēc tam vakarā vienai bija jāiet tālais ceļš uz mājām,» atceras Jaņīna.

Taču skolas laiks saistās arī ar jaukām atmiņām, īpaši – par slēpošanu un slidināšanos no tā sauktā «milicijas kalniņa». Tā laika Bauskas skolēnu paaudze droši vien šo vietu pilsētā pie tagadējās Plūdoņa ielas atceras itin labi. Jubilāre pastāstīja, ka skolā bērni labi ēdināti; skolēni labprāt arī paši strādāja dežūrās virtuvē, mizoja kartupeļus. «Tā tikai tagad – bērni neko negrib strādāt,» noteic Jaņīna. Kā vēlāk dzīvē izrādījās, pavāra darbs kļuva par viņas mūža profesiju.

Preces «kungiem» – atsevišķā pavadzīmē
Jau kopš bērnības meitenei paticis gatavot ēdienu; daudz mācījusies no mammas māsas, kas ļoti labi to pratusi. Jaņīna pēc skolas beigšanas strādājusi kolhoza govju fermā. Reiz tante sacījusi: «Vai visu mūžu taisies sēdēt govij pie astes? Tev jāmācās par pavāri!» Izmantojusi iespēju mācīties toreizējās Bauskas rajona patērētāju biedrības rīkotos apmācību kursos, pusgada laikā Jaņīna ieguva pavāres un bufetes vadītājas kvalifikāciju.

Lielāko daļu darba mūža bijusi pavāre dažādās vietās kādreizējā Bauskas un Jelgavas rajonā – visvairāk gatavojusi ēdienu skolās, guvusi pieredzi arī kolhozu ēdnīcās, klājusi galdus kāzu mielastiem. Taču vasarās, kad skolu virtuves slēgtas, pavāre norīkota veikt pienākumus arī citos darbos un profesijās. Aizvietojot strādājusi Bauskā savulaik tik populārās kafejnīcās – «Sarkanie jumti» Mūsas krastā un «Gliemezītī», bijis darbs arī Iecavas kulinārijas veikalā.

Jaņīna devusies darbā ar izbraukuma bufetēm dažādās vietās un gadījumos. Izbraukuma tirdzniecībā bijusi vēlēšanu iecirkņos. Balsošanas vietā bufete parasti bija apgādāta ar deficīta pārtikas precēm, kuras ikdienā reti iegādājamas. Arī izbraukumos uz kolhozu lielajām ballēm bufetē parasti varēja nopirkt deficītas mantas. Taču bufetnieces uzdevums bijis nogādāt īpašo preci konkrētām personām. «Preces «kungiem» bija izrakstītas uz atsevišķas pavadzīmes, tās bija paredzētas priekšniekiem. Mums jau arī ko iedeva – kādu kafiju vai balzama pudeli,» atceras Jaņīna.

Kādreiz praktizējusi arī viesmīļa jeb, kā tolaik dēvēja, oficianta profesijā kādreiz populārajā restorānā «Pilskalns» Bauskā. Pieredzējušie oficianti savus klientus pazinuši un varēja uz viņiem paļauties. Taču pati kā iesācēja baidījusies, ka apmeklētāji var aiziet nesamaksājuši. «Prasīju, lai samaksā uzreiz,» stāstīja Jaņīna.

Visa diena uz kājām
Var teikt, pavāres darbā jubilāre piedzīvojusi vairākas «ēras» – Mežotnes skolā virtuvē karstos ēdienus vēl gatavojusi uz malkas plīts. Vēlāk Zaļenieku skolā izmantota elektriskā plīts, tajā izraisījusies īssavienojuma avārija. Pavāre applaucējusies un kādu laiku baidījusies plītij tuvoties. «Visu mūžu tie smagie katli, visa diena uz kājām un pie karstas plīts – pavāra darbs ir grūts,» pauž jubilāre. Padomju laikā virtuvēs bija palīgstrādnieki, bet vēlāk nereti pavāram bijis jādara viss pašam – ēdieni, dokumenti un grīdas mazgāšana.

Vairāk nekā 20 gadus jubilāres dzīvesvieta bijusi Zaļeniekos Jelgavas rajonā. Līdzās pavāra darbam skolā mājas saimniecībā turējusi lopus. Bija jākopj liels dārzs, kur izaudzēja dārzājus gan savam galdam, gan kartupeļus rukšu barošanai. Vasarās piepelnījusies, ravējot bietes kolhoza laukā.

Pēc skolas slēgšanas Zaļeniekos jubilāre atgriezusies uz dzīvi Bauskā 2001. gadā; šeit turpināja strādāt pavāra profesijā. Skolu slēgšana arī turpmāk ietekmējusi dzīves situāciju. Pēdējā Jaņīnas darbavieta pirms pensionēšanās – Bauskas kristīgā skola – arī tika slēgta.

Iecienītās maltīšu receptes
Jaunībā pagūtas izstaigāt toreiz tik populārās deju ballītes, bet jau 18 gadu vecumā jubilāre uzņēmusies rūpes par ģimenes dzīvi. Vēlāk viena audzinājusi dēlu Jāni. Jaņīna ir pateicīga savai mammai, kas daudz palīdzēja dēla pieskatīšanā; zēns bieži uzturējies Mežotnē pie mammas, jo pašai taču bija jāiet darbā.

Tagad viņa lepojas ar pieaugušo mazdēlu Sandi, kurš mazotnē vasarās bieži bijis pie vecmāmiņas: «Ļoti labs un kārtīgs zēns. Strādā atbildīgu darbu.» Jubilārei ir tuvas attiecības ar māsasmeitu Salviju. Viņa vasarās aizvizinot paciemoties uz mājām Strēlnieku ciemā Mežotnes pagastā, kas reiz bija Jaņīnas bērnības mājas.

Arī tagad, baudot seniores brīvību, Jaņīnai ir rosīga ikdiena. Viņai patīk, ja mājās kārtība un tīrība, labprāt velta laiku uzkopšanai. Rūpes prasa sadzīves lietas – dzīvoklim trūkst mūsdienīgu ērtību. Ūdens ir, bet jāmazgājas bļodā, siltums jāgādā, kurinot malkas krāsni. «Mājās vienmēr atrodas, ko darīt,» atzīst Jaņīna. Tagad grūtības rada kāpšana pa kāpnēm uz trešo stāvu.

Jubilāre atklāja, ka labprāt gatavo ģimenē iecienītus ēdienus, sarūpē ziemai konservus no dārza veltēm. «Salvija saved ogas un dārzeņus. Man pilns pagrabs sagatavoto burciņu,» stāstīja Jaņīna. Ir savas receptes biezpiena krēmam, ābolmaizei un kēksam. Jubilāres mājas ēdienkartē ir atsevišķi ēdieni, kuru gatavošanas paradumi mantoti no iepriekšējām dzimtas paaudzēm un tradicionāli ir lietuviešu virtuvē. «Bieži gatavoju cepelīnus un virteņus, arī pīrāgus. Mamma mums cepa garšīgus pīrādziņus, arī man padodas ļoti laba mīkla,» atklāja pieredzējusī pavāre. Bet brīvajos brīžos Jaņīna paskatās televīzijas raidījumus, ir pastāvīga avīzes «Bauskas Dzīve» lasītāja. Vasarās tīk pasēdēt Saules dārzā, kas turpat līdzās dzīvesvietai vecpilsētā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Dzīve ir gan izdzīvot, gan dzīvot...»

Kategorijas