Gēni, ģimenes siltums un kustēšanās

2021. gada 15. janvāris 00:00

1712

Budbergas vīra mūžs pāri gadu simtenim

Bauskas novada vecākais iedzīvotājs Rūdolfs Žamaitis vakar, 14. janvārī, klusi savās mājās, Brunavas pagasta «Nomaļos», sagaidīja 105. dzimšanas dienu.

Sveicieni ar meitas Dzintras starpniecību saņemti no Bauskas novada domes. Sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko teic, ka dižjubilārs sumināts jau kopš apaļās simtgades.

Pamanīts un novērtēts
Pašvaldības iedzīvotājus, kuru mūžs pārsniedz lielo apaļo skaitli, domes pārstāvji sveic ik gadu. Šoreiz piesardzības dēļ klātienes apsveikums izpalicis, un tuvinieki arī atturējušies viesus uzņemt. Vectēva goda dienās parasti ciemos mēdz ierasties mazbērnu pulciņš, taču šajā laikā viesošanās jāatliek.

Kā ikdienā līdzās bija vedekla Lūcija, mazmeitas Jolantas ģimene, kas Rūdolfam atvieglo viņa pierimušo varēšanu. Jolanta no mazotnes līdz šim, teju saviem piecdesmit gadiem, dzīvo «Nomaļos». Tik ilgi un tuvu vectēvam nav bijis neviens cits mazbērns. Viņa pat bez vārdiem spēj saprast sirmgalvi, kurš paudis iepriekš, ka tuvojas 14. janvāris, dzimšanas diena. Jolantai bijis jādomā, kā izskaidrot šī gada īpatnības. Iedzimtā budberģiete, domājot par simtgadnieku, jauš, ka, iespējams, noteicoši ir gēni, jo Rūdolfa mamma nodzīvojusi ilgāk par 90 gadiem, arī viena māsa. Darbs, nesteidzīgi sistemātisks, kārtīgs, kustēšanās bijusi raksturīga vectēvam Rūdolfam. Dzimšanas dienas svinībās agrākos gados dziedāts, jubilāram tas paticis. Savs laiks arī priekam.

Tuvāko cilvēku nesavtīgās rūpes R. Žamaitim ir kā dāvana, kas ļāvusi viņam būt šajā pasaulē un savā sētā tik ilgi kā nevienam citam Budbergas iedzīvotājam, kuru vidū bijuši vairāki ilggadnieki.

Dzimtas koka kuplums
«Bauskas Dzīve» dažas reizes viesojusies pie jubilāra un laikrakstā stāstījusi par viņa mūžu. Šoreiz nedaudz par plašo dzimtu, kas sakuplojusi jau piektajā paaudzē. Alīdas un Rūdolfa ģimenē izaudzināti dēli Imants un Dzintars, kuru mūžs nesasniedza septiņus gadu desmitus. Meita Dzintra dzīvo Brunavas pagasta centrā Ērgļos.

Piecu mazbērnu dzīves ceļi, izņemot Jolantu, aizvijušies tālāk no vectēva mājām, bet tām ir zināms Žamaišu dzimtas koks un apjaušams senču mūžs. Plašo apskatu veidojusi jubilāra dēla Dzintara meita Ilze Egle, kuras ģimene mīt Cēsīs. Iesākums ir bijis Rūdolfa mazmazmeitas Lauras skolas zinātniski pētnieciskais darbs, izvirzot hipotēzi, ka dzimtai varētu būt saistība ar kaimiņzemes Lietuvas seno maztautu žemaišiem (Brunavas pagasts līdz 1921. gadam atradies Lietuvas teritorijā). Tas gan nav pierādīts, jo pētījumu sarežģījusi pieeja Viļņas arhīviem. Toties arīdzan ar jaunākās paaudzes centieniem tapis ieskats senākā pagātnē un šodienā.

Mazmeita Ilze pārdomās novērtē vectēvam raksturīgo kārtības izjūtu, viņš darījis to, kas viņam paticis, bijis kustībā, taču ne jau skriešanā, kas raksturīga mūsdienās. Rūdolfa Žamaiša dzīve nav bijusi bez grūtībām, bet apbrīnojama esot viņa spēja būt nosvērtam. Šķietot, ka viņam lemta Visaugstākā svētība.

Vectēva darbīgumu un izdomu mantojuši arī mazbērni, tā uzskata radiniece Rudīte.

Jau piektā paaudze
R. Žamaiša virsvērtība ir sakuplojušie dzimtas koka zari. Dažāda vecuma mazmazbērni kuplina Latvijas iedzīvotājus. 2018. gada 4. jūlijs ir īpašs datums. Pasaulē pieteikusies Rūdolfa mazmazmazmeita Beatrise – jau piektā paaudze. Bērna vecāki ir Kārlis Mikovs un Dina Ozola, kuras māmiņa Agrita, dzimusi Žamaite, ar vīru Andri dzīvo Brunavas pagastā. Viņu labestība, veltīta meitas ģimenei, stiprinājusi jaunos cilvēkus pārvarēt dzīves sarežģījumus, ko liktenis lemj daudziem, bet svarīgākais, kā tos pieņemt. Un mīlestība dod brīnumainu spēku, ko saņēmuši Kārlis un Dina.

Agrita, kā vairāki brunavieši, braukā uz darbu Bauskā un strādā Valsts ieņēmumu dienestā. Viņai un vīram, automehāniķim, gandarījums par dēla Reiņa centību, veiksmīgajām studijām medicīnā.

Akmeņi plaisā
Kaimiņi uzskata, ka Budbergas ilgākais iedzīvotājs ir piemērs ar pacietību un izturību. Nav bijis viņa dabā runāt, bet darīt gan. Lauku sētā allaž kas kustināms, un Rūdolfs to atradis. Vietējie joprojām brīnās, kā viņš cīnījies ar laukakmeņiem, kas traucējuši zemes kopšanā. Rīkojies pēc sentēvu metodes. Vedis no mājām stipru malku, kurinājis uz pelēčiem, līdz tie pamatīgi sakarsuši. Tad lējis ūdeni virsū, un akmeņi saplaisājuši tā, ka varējis tos aizvākt.

Spēku var rast savā dzimtajā sētā, to mīlot un kopjot, veidojot skaistu vienu Latvijas stūrīti. Spēku dod pēcteči, un mūžs ir piepildīts – bez skaļuma, bez vēlmes izcelties.

No Rūdolfa Žamaiša biogrāfijas
- Jubilārs bijis jaunākais četru bērnu ģimenē, agri zaudējot tēvu, nācies kļūt patstāvīgam. Jubilāra mamma Vilhelmīne dzīvojusi 94 gadus.

- Otrā pasaules kara laikā iesaukts latviešu leģionā, piedalījies sīvajās Kurzemes katla kaujās, pārdzīvojis izsūtījumu Sibīrijā.

- Precējies ar Brunavas pagasta iedzīvotāju Alīdu Kalpinsku, laulībā nodzīvoti vairāk nekā 60 gadi.

- Strādājis lauku darbos un celtniecībā, daudz ēku Brunavas pagastā būvētas ar viņa rokām.

- Vienmēr bijis liels lasītājs un interesējies par notikumiem Latvijā un pasaulē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gēni, ģimenes siltums un kustēšanās

Kategorijas