Saimnieki tic, ka «Oškalni» atdzims

2021. gada 12. janvāris 00:00

1120

Ugunsgrēks Vecumnieku pagastā ģimenei liek ķerties pie tālākā nākotnē atlikta plāna īstenošanas

Vecumnieku pagasta «Oškalnus» 3. janvārī nopostīja uguns. Bez mājām palika Oškalnu ģimene – Dale, Andrejs un viņa 80 gadu vecā mamma Aina.

Dzimtas īpašums, ko liktenīgās svētdienas priekšpusdienā skāra ugunsnelaime, atrodas nomaļā vietā starp Misas ciemu un Zvirgzdi. 82 m² lielā divstāvu māja ir iznīcināta pilnībā, bet saimniecības ēkas izdevies nosargāt; nav cietuši arī mājdzīvnieki – kaķis un divi suņi.

Apsargā īpašumu
«Bauskas Dzīve» 10. janvāra pēcpusdienā devās uz ugunsgrēka skarto viensētu, lai satiktos ar Dali un Andreju Oškalniem.

Saimnieki rāda pagalmā izvietotos spilgtos prožektorus, kas aprīkoti ar kustību sensoriem, un videonovērošanas kameras. Ar znotu palīdzību izdevies nodrošināt īpašumu pret nelūgtiem viesiem. Pāris ziņkārīgo «Oškalnos» iegriezušies jau naktī pēc ugunsnelaimes, kad dzīvesbiedri kopā ar tuviniekiem bija apmetušies vasaras namiņā un uz maiņām dežurēja, pieskatot saimniecību. Vērtīgākās mantas aizvestas pie radiem, taču visu, kas glabājas ēkās, uz drošāku vietu aizgādāt nav iespējams. Pirmās trīs dienas un naktis paši uzmanījuši mājas, bet tagad prombūtnes laikā pagalmā notiekošajam var sekot, izmantojot modernās tehnoloģijas. Novērošanas kameras fiksējušas, ka, piemēram, sestdienas vakarā ap plkst. 21.30 «Oškalnos» iebraukuši policisti, par ko saimnieki neslēpj izbrīnu, jo likumsargi nebija ne aicināti, ne paši pieteikušies vizītē.

Atjauno dokumentus
Nākamajā dienā pēc ugunsnelaimes Oškalni devušies uz novada pašvaldību, jo vispirms bija jāatrisina dzīvesvietas jautājums. Uzreiz arī sākuši kārtot formalitātes, lai atjaunotu zaudētos dokumentus. Saglabājusies vienīgi Andreja pase un autovadītāja apliecība, kas bija palikusi mašīnā.

Dalei jauna pase jāsaņem 15. janvārī, dzimšanas un laulības apliecība jau gatava. Viņa lūgs arī Latvijas Universitātei sagatavot izglītības dokumentu kopijas, t. sk. diploma dublikātu par iegūto maģistra grādu. Valodniecības doktora studiju programmas apguvi filoloģe nolēmusi vairs neturpināt, lai gan gadu jau nomācījusies.

«Visur, kur gājām un vērsāmies, cilvēki bija pretimnākoši, iejūtīgi un ļoti atsaucīgi. Vienīgi pārsteidza SIA «Tet», kas nodrošina televīzijas un interneta pakalpojumus. Lai gan notikusi ugunsnelaime un māju vairs nav, uzņēmums bez oficiāla policijas slēdziena sadarbību nepārtrauc, taču šāds dokuments tiek izsniegts tikai pēc desmit dienām... Savukārt vislabākos vārdus var teikt par «Latvijas Mobilo telefonu», «Tele2», «Elektrum», Valsts zemes dienestu, Vecumnieku novada pašvaldību un citiem, kas rīkojās ātri un profesionāli,» teic Dale.

Uztraukums par mammu
Atceroties 3. janvārī notikušo nelaimi, Dale stāsta: «Bijām nolēmuši satīrīt «džungļus» gar ceļa malu pie meža. Vīrs aizgāja ap pulksten 10, es kopā ar suni – 10.50. Mājās palika Andreja mamma. Pulksten 11.29 zvanīja vīra jaunākā māsa Dace, ka māja deg. Kas bija noticis šīs pusstundas laikā, kopš devos prom, nezinu. Kad atskrēju, ēka bija liesmās. Vienā mirklī paliku bez nekā. Man mugurā bija «pufaika», biezas treniņbikses, kājās – jaunas zeķes, bet kabatā – mobilais telefons.»

Savukārt Andrejs pārdzīvoto atminas šādi: «Bijām apmēram pusotru kilometru no mājām. Kad paziņoja par ugunsgrēku, nometu zāģi un skrēju. Ieraudzīju zemē pie augšstāva gala loga, kur bija mammas istaba, spilvenu, aizkarus un puķupodu. Pa logu nāca dūmi… Pirmā doma – kur mamma? Sāku bļaut, kliegt un viņu saukt. Tad atskrēja sieviņa un pateica, ka mamma ir pie kaimiņienes. Uztraucāmies arī par Rūdi, bet kaķis, par laimi, no rīta bija izlaists ārā. Tad paliku mierīgs, ka visi esam – paši, mamma…»

Kad sākusies degšana, «Oškalnu» vecā saimniece bija iesnaudusies, taču pamodusies no siltuma un meklējusi iespēju izkļūt no telpām. Kā risinājušies notikumi un kā mamma tikusi lejā, dēls un vedekla var tikai iztēloties. Viņas galā otrajā stāvā uz ceļa pusi tuvu logam bija antenas kārts, acīmredzot pa to arī «nolaidusies» zemē, pie krūtīm piespiedusi spilvenu. Andrejs brīnās, kā mamma varējusi «atāķēt» kāju, kas bija sapinusies antenā, un vēl tikt līdz kaimiņienei Ritai, lai meklētu palīdzību. Tagad viņa satriekto kāju dakterē – ķirurgs Bauskā ieteicis likt kompreses un balstīties uz spieķa, taču labi, ka nav lūzuma.

Apsverot, kas izraisījis nelaimi, Oškalni pieļauj, ka nezināmu iemeslu dēļ varētu būt notikusi elektrības vadu aizdegšanās mājas vidū starp pirmo un otro stāvu, lai gan tie bijuši jauni, nesen nomainīti.

Ieguldīts darbs un līdzekļi
«Oškalni» ir dzimtas īpašums ar vēsturi. Mājas piederējušas Andreja vectēvam un pirms tam arī viņa senčiem. Ēka būvēta no pamatīgiem baļķiem, piedzīvojusi dažādus laikus, par ko liecina ložu atstātās pēdas. Arī blakus esošās priedes ir vienās rētās un «dzelžos». Bijusi arī kļava. Pēc postošās vētras 2005. gadā palicis klajāks. Toreiz nogāzušās arī divas priedes, viena trāpījusi mājas stūrim, otra skārusi siena šķūni. Kokos bijušas šūpoles, ko Andreja bērnībā, 1964. gadā, kāris viņa vectēvs. Tās bija labi saglabājušās un, pārliktas citā vietā, kalpo vēl šodien, priecējot Oškalnu jauno paaudzi – mazdēlus Aleksandru un Ēriku, mazmeitiņu Paulu.

Saimnieku stāstītais ļauj iztēloties, kā māja izskatījusies pirms ugunsgrēka. Augšstāvā mitinājusies mamma, tur bijusi arī tualete un vanna, savukārt pirmo stāvu apdzīvojuši paši. «Te bija guļamistaba, tur – mans darba kabinets, bet uz to pusi – lielā istaba,» rāda Dale. Kad ziedējuši abi jasmīnkrūmi, visapkārt smaržoja pēc zemenēm, bet, atverot darbistabas logu, reibinājis liepziedu aromāts. «Oškalnos» mituši arī krāšņie putni ar cekulu – pupuķi.

Daudz laika un līdzekļu ģimene ieguldījusi mājas atjaunošanā. Ēka paplašināta, nosiltināta, nostiprināti pamati, vasarā uzlikts jauns jumta segums, veikta gan iekšējā, gan ārējā apdare; tuvākajā laikā ēkas fasāde būtu tikusi arī pie dekoratīvā apmetuma. Mājā bija ieklāts ozolkoka parkets, ieliktas koka durvis, tikko izflīzēta vannas istaba, iegādātas jaunas mēbeles un sadzīves tehnika. Vēl decembrī Andrejs nopircis jaunu gultu. Uz pavasara pusi bija plānots pabeigt trepju un mazā koridoriņa remontu, un martā, kad viss būtu bijis gatavs, aicināt apdrošinātājus. Diemžēl notikumu skaudrais scenārijs šo nodomu liedza īstenot.

Jūrnieka uniformas un tautastērps
Stāstot par nelaimi, Oškalni cenšas smaidīt un pat jokot, taču pārdzīvotais atklājas, raksturojot mājdzīvnieku uzvedību. Kaķis Rūdis apjucis guļ vasaras namiņā, 13 gadu vecais suņuks Susis «čīkst, lūr uz mājas pusi un grib iet iekšā», bet lielais Džeks, kas pie ķēdes, «vēl nav ticis galā ar stresu», kad sētā troksni taisījušas četras ugunsdzēsēju-glābēju autocisternas, sasaukušies vīri un no šļūtenēm plūdis ūdens. «Labi, ka paši sveiki un veseli,» mierinājumam pauž saimnieki.

«Trīs četras dienas bija miers, bet, kad sākām piezemēties, no rīta pinkšķēju vismaz pusstundu,» neslēpj Dale. Abi ar vīru «Oškalnos» ir katru dienu, un krāsmatas atgādina par dzīvi «pirms tam». Vienvakar, kad vēl nebija sniega, Andrejs gružos, ko ar lāpstām ārā no mājas bija izmetuši ugunsdzēsēji, pamanīja ko spīdam. Tā bija kopš dienesta laikiem glabātā jūrnieka formastērpa poga, turpat mētājās arī apdedzis zilbaltā kaklauta fragments. Kopā ar visu iedzīvi saimniece zaudējusi arī nesen darinātā latviešu tautastērpa komplektu. Bijuši brunči, blūze, kurpes, zeķes, aube, lakats, sudraba sakta, dzintara krelles – viss. Mugurā to bija uzvilkusi, tikai demonstrējot tuviniekiem, goda drānās gribējusi tērpties, dodoties uz Skolēnu dziesmu svētkiem, kā arī sagaidot savas apaļās jubilejas viesus. Sadegušas fotogrāfijas, tāšu kārbiņas no Novosibirskas, glezna no Zviedrijas «Meitene ar melno kaķi» un citas mīļas lietas.

Būvēs jaunu māju
Dalei un Andrejam bijusi doma pabeigt mājas atjaunošanu un ķerties pie nākamā darba – gribējuši vasaras namiņa vietā būvēt plašākas telpas ar pirtiņu, jau rudenī atvesta grants, bet nu plāni jāpārspēlē. Andrejs sadalīs meža īpašumu ar māsām un savā teritorijā to izstrādās, lai iegūtu līdzekļus jaunas mājas celtniecībai. Projekts praktiski jau gatavs, vēl tikai dažas nianses palikušas un jāsakārto «papīru lietas».

Paziņas ieteikuši nodegušo māju nošķūrēt un uz tiem pašiem pamatiem būvēt jaunu, taču meitas un znoti ir kategoriski pret to. Nolēmuši darbus izvērst vietā, kur 1994. gadā ielikti stabili pamati ģimenes mājai, bet process nav turpināts tādēļ, ka tuvu atradusies augstsprieguma līnija. Toreiz domājuši – labāk dzīvot saspiestāk, bet drošāk. Tagad apgrūtinājuma vairs neesot, un reiz Andreja tēva izraudzītajā klajumā taps jauna dzīvesvieta.

«Raugāmies uz priekšu, esam pie veselības un – viss notiks,» stingru apņemšanos pauž saimnieks.

Aizkustina apkārtējo atsaucība
Oškalnu ģimene pateicas visiem līdzjūtīgajiem ļaudīm, kuri atbalsta nelaimē. «Esmu līdz asarām saviļņota par bijušo audzēkņu un meitu Daigas, Agneses un Dagnijas klasesbiedru atsaucību, nesavtīgo vēlmi palīdzēt. Paldies Edijam, Ervīnam, Madarai un visiem, visiem, kuri ļāvuši noticēt, ka «Oškalni» atdzims. Aizkustināja bijušā skolnieka Ritvara sirsnība un vēlme iesaistīties. Viņš vasarā mums izraka dīķi un vietu kanalizācijas mucai, tagad ir ar mieru atkal sēsties ekskavatorā un novākt krāsmatas. To gan drīkstēsim darīt tikai pēc
8. marta, kad būs beigusies izmeklēšana,» atklāj Dale.

Optimismu vieš arī ziedotāju atsaucība, jo naudiņa vajadzīga būvmateriālu iegādei. Oškalnu vecākās meitas Daigas vīram Vitālijam ir būvfirma, kas sadarbojas ar veikaliem «Depo», «Kurši», «K Senukai». Tirgotāji uzņēmumam dod atlaides, un tas ļautu ietaupīt līdzekļus.
«Milzīgs paldies maniem darbabiedriem Misā un bijušajiem kolēģiem Iecavas pamatskolā, kuri atbalsta gan ar labu vārdu, gan praktiski. Ir saziedota naudiņa, sarūpēts nepieciešamākais,» teic skolotāja. Gādīgie kolēģi par visu padomājuši, un, kā atzīst Dale, nu jau varot arī caur asarām pasmieties, atklājot, ka starp sadzīves lietām kāds bija ielicis arī piecas šņabja glāzītes.

Pabalsts un dzīvoklis
Ina Jankeviča, Vecumnieku novada domes sociālā dienesta vadītāja, «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka ģimenei piešķirts pabalsts krīzes situācijā un nauda jau pārskaitīta. Kā to paredz pašvaldības saistošie noteikumi, izmaksājamā summa ir valstī noteiktās minimālās algas apjomā. Piedāvātas mēbeles, vaicāts, kas vēl būtu nepieciešams, bet Oškalni vairāk neko neesot prasījuši. «Nauda nav liela, ja cilvēki zaudē visu, taču vismaz tik daudz arī iesākumā ir no svara. Šādi gadījumi, kad jāpalīdz ugunsgrēkā vai citā katastrofā cietušiem, paldies Dievam, mūsu novadā ir reti – reizi vai pāris reižu gadā,» teic I. Jankeviča.

Lai nelaimē cietušos nodrošinātu ar pajumti, 7. janvārī domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu ģimenei piešķirt dzīvojamās telpas īres tiesības. Saņēmuši atslēgas, Dale un Andrejs sākuši iekārtoties divistabu dzīvoklī ar ērtībām vienā no Misas ciema trīsstāvu namiem. Ar līdzcilvēku atbalstu sagādāts jaunam sākumam nepieciešamais, ar meitu un znotu palīdzību veikts kosmētiskais remonts. Andreja mamma pašlaik apmetusies pie vidējās meitas Laimdotas Iecavas novadā.

Palīdz darbabiedri
Andrejs Oškalns ir kokapstrādes uzņēmuma SIA «Pakāpiens» darbinieks. Priekšniecība sniegusi gan praktisku, gan finansiālu atbalstu.
Dale Oškalne ir Misas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Tiklīdz kolēģi uzzinājuši par notikušo, pārrunāts, kādu palīdzību bez morālā spēcinājuma vēl varētu piedāvāt. Sākumā bijusi doma «samest naudiņu», taču kolektīvā vienojušies, ka katrs ģimeni atbalstīs, cik rocība ļauj un sirds jūt, izmantojot atvērto ziedojumu kontu, un daudzi to jau ir darījuši, vēsta Anna Balgalve, Misas pamatskolas direktore.

«Dale bija atnākusi uz skolu, izrunājāmies, izprasīju, kas jaunajai iedzīvei nepieciešams, lai neapkrautu ģimeni ar lietām, kas jau sagādātas. No skolas piešķīrām rakstāmgaldu, iedevām šo to no virtuves piederumiem, traukiem, skolotāja Gita aiznesa dvieļus, spilvendrānas, palagus. Komunicējam un individuāli ļoti atbalstām, labi, ka Dale vairs nekautrējas un pasaka, kas vajadzīgs,» par iesaistīšanos palīdzības sniegšanā stāsta direktore. Finansiālu atbalstu izglītības iestāde piešķirt nevar, jo koplīgumā «šāds punkts nav iestrādāts», bet katram tēriņam vajadzīgs pamatojums.

«Arodbiedrības mums nav, taču ir uzticamības personas, kas skolā pārstāv darbinieku intereses un varētu virzīt jautājumu par izmaiņām koplīgumā. Varbūt ir vērts sarosīties, jo nekad nevar paredzēt, kādas situācijas dzīve izspēlēs,» atzīst A. Balgalve.

Dale un Andrejs notikušo ir pieņēmuši un skatās uz priekšu, lai cik arī grūti tas būtu, uzskata direktore. «Oškalnos» viņi strādājuši ar milzīgu prieku – ļoti daudz darba un līdzekļu ieguldījuši dzimtas īpašuma sakārtošanā un senās ēkas atjaunošanā, kas nu pārvērtusies krāsmatās.

«Rodot mierinājumu, var uzskatīt, ka notikušais pasteidzinājis ķerties pie savulaik tālākā nākotnē atlikta plāna īstenošanas un uz reiz ieliktajiem pamatiem būvēt jaunu māju,» pauž A. Balgalve.

UZZIŅAI
Pašvaldības atbalsts:
Vienreizējs pabalsts krīzes situācijā – 500 eiro;
Divistabu dzīvokļa īres tiesības Misas ciemā.
Iespēja palīdzēt «Oškalniem» atdzimt:
Labdarības organizācija «Pēc ugunsgrēka» savā mājaslapā www.pecugunsgreka.lv ģimenei izveidojusi ziedojuma kontu būvmateriālu iegādei. Līdzekļus var ziedot, zvanot pa tālruņiem 90203909 (1,50 eiro), 90006860 (4,27 eiro);
Naudu ar norādi «Oškalniem būt» var ieskaitīt arī Dales Oškalnes bankas kontā, nr. LV84HABA0551004636754. Tālrunis 27013760.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saimnieki tic, ka «Oškalni» atdzims

Kategorijas