Veltījums Rūdolfam Putenim viņa simtajā jubilejā

2021. gada 12. janvāris 00:00

Sporta namā «Mēmele» Bauskā uzstāda gumijas seguma grīdas klājumu

Fantastisku dāvanu Ziemassvētkos un gadumijā negaidīti saņēmusi Bauskas Valsts ģimnāzija – 50 000 eiro ziedojumu no Amerikas Savienoto Valstu latviešiem Mārtiņa Puteņa un Andras Racibarskas. Nauda jāizlieto izglītības iestādes sporta vajadzībām.
Abu ziedotāju tēvs Rūdolfs Putenis savulaik audzis Bauskā un 1939. gadā absolvējis Bauskas Valsts ģimnāziju. Bijis liels sporta entuziasts – spēlējis futbolu, volejbolu un basketbolu. 2021. gada 3. janvārī R. Putenim būtu apritējuši simts gadi. Par godu jubilejai pēcnācēji vēlējās izdarīt kaut ko īpašu tēva un mātes Valdas Putenes piemiņai un nolēma ziedot līdzekļus Bauskas Valsts ģimnāzijai.

Ātri un efektīvi
Bauskas Valsts ģimnāzijas vadība un skolēnu vecāki ātri un efektīvi tika galā ar dažādām problēmām. Kad rudenī pienāca ziņa par ziedojumu, vispirms iesaistīto grupa lēma par to, kur finansējumu izmantot. Ziedojums paredzēts izglītības iestādes sporta infrastruktūras sakārtošanai. Vecāku pārstāvji vienojās par gumijota grīdas seguma ieklāšanu sporta namā «Mēmele». Šāds segums ļoti piemērots skolēnu sporta nodarbībām, florbola treniņiem un sacensībām. Tas izvēlēts gan ilgmūžības, gan aktualitātes dēļ.

Lai ieceri īstenotu līdz Rūdolfa Puteņa simtgadei – 2021. gada 3. janvārim –, sadarbībā ar izglītības iestādes vecākiem izveidota biedrība «Bauskas Valsts ģimnāzijas padome», par vadītāju ievēlot Aneti Laugali. Biedrība sadarbībā ar ziedotāju varēja ātrāk rīkot cenu aptauju un atrast uzņēmumu, kas gatavs veikt darbus.

«Naudu saņēmām 18. novembrī, un decembra beigās galvenais jau bija paveikts,» gandarītas ir Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe un A. Laugale.

Atbalsta vecāki
Līgumu noslēdza ar SIA «EK Proventus», bet darbi nedaudz aizkavējās. Gumijoto «Gerflor» segumu ražo Francijā, sūtījumu nācās gaidīt. Kad materiāls bija klāt, uzņēmuma darbinieki strādāja pat Ziemassvētku brīvdienās, lai darbus pabeigtu laikus. 3. janvārī jau varēja sūtīt fotogrāfijas ziedotājam.

Biedrības vadītāja Anete Laugale informēja, ka līdz šim veiktie darbi izmaksājuši 48 848 eiro un 24 centus. Atkarībā no tā, cik daudz naudas no ziedojuma paliks pāri, biedrība var lemt par vēl kāda aprīkojuma iegādi sporta namam.

L. Ģerģe ir pateicīga izglītības iestādes audzēkņu vecākiem par atbalstu – A. Laugalei par biedrības un projekta vadību, Dairai Jasūnei par juridisko atbalstu un Līgai Rimševicai par atbalstu atsevišķās situācijās un informāciju. Bez vecāku atbalsta projektu tik ātri nebūtu izdevies īstenot.

Par jauno grīdas klājumu priecājas Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas un florbola komandas «Bauska» treneri Ingus Panteļejevs un Agris Grandovskis.

«Šādas krāsas gumijas pārklājuma Latvijas sporta zālēs nav,» atzīst I. Panteļejevs. Šāds pelēcīgs pārklājums ir populārs Zviedrijā, kur notiek televīzijas pārraides no sporta hallēm. Arī L. Ģerģe ir ļoti apmierināta ar klājuma toņu izvēli.

«Šī mums ir kā Dieva dāvana. Laikam jau mēs, florbolisti, esam ļoti labi uzvedušies, ka Ziemassvētkos ko tādu saņēmām,» joko A. Grandovskis. Viņš stāsta, ka uz jaunā seguma florbola bumbiņu vieglāk apstrādāt. Turklāt sporta namā «Mēmele» var notikt basketbola spēles, jo gumijotais segums izklāts uz koka grīdas, nevis uz betona. Ir arī finansiālais ieguvums – šim segumam ir ievērojami mazākas kopšanas izmaksas. Paveiktos darbus atzinīgi novērtējusi Latvijas Florbola savienība.

Nākamie projekti
Gan biedrība, gan skolas vadība pie pašreizējiem sasniegumiem nedomā apstāties. «Skolas budžetā ir paredzēts finansējums jaunam zāles apgaismojumam,» informē L. Ģerģe. «Mūsdienīgs apgaismojums ļaus ekonomēt elektrību, un zālē būs arī gaišāk,» stāsta I. Panteļejevs.

Tiek domāts arī par sporta nama telpu izskatu, pievēršoties tribīnēm – tur nepieciešamas pārmaiņas, iebūvējot kaut vai atsevišķus sēdekļus. «Meklēsim iespējas, lai būtu vismaz skaistāk,» atzīst A. Laugale.

«Mārtiņa Puteņa mērķis bijis mudināt jauniešus sportot. To darām arī mēs. Ieguldām skolā, lai pēc tam būtu vēl un vēl jaunieši, kas gūtu rezultātus un teiktu labus vārdus par skolu, skolotājiem un treneriem,» tā
L. Ģerģe.

Mārtiņš Putenis par savu tēvu Rūdolfu
«Savu tēvu bieži esmu aprakstījis kā Bauskas lielāko atbalstītāju. Viņš piedzima 1921. gada 3. janvārī un uzauga Upes ielā, tieši Mēmeles krastā. Kad Rūdolfs vēl bija pavisam mazs, apmēram sešus gadus vecs, nomira viņa tēvs. Palika māte Grieta un stipri vecāks brālis Žanis. Māsa kā pusaudze mirusi Bermonta uzbrukumā pirms Rūdolfa piedzimšanas.

Bērnība un jaunība Bauskā
Bērnību viņš pavadīja vienkāršos apstākļos, droši vien trūcīgos, bet liekas, ka visas nepieciešamības tika apmierinātas. Nebija sporta nodarbību, kas Rūdi neinteresētu, vislielākā kaislība bija futbols. Ģimnāzijā arī veicās. Ja atceros pareizi, tad beidza ģimnāziju kā otrs veiksmīgākais savā absolventu klasē 1939. gadā. Tas bija 19. izlaidums.

Apsvēra pieteikties Medicīnas fakultātē Latvijas Universitātē, bet, uzzinot, cik maz studentu tur katru gadu uzņem, Rūdolfs pārdomāja un pieteicās Tieslietu zināšanu fakultātē. Sāka mācības, bet nepabeidza kara dēļ. Ar vācu okupāciju un piespiedu mobilizāciju Rūdolfu iedalīja policijas bataljonā.

Baušķenieki noteikti zina Raita Ābelnieka un Aigara Urtāna grāmatu «Bauska – pilsēta, kurā satiekas...». Grāmatas 127. lappusē divās fotogrāfijās kreisajā pusē redzams tēvs – tas bez krekla. Līdzīgu foto manīju Bauskas muzejā palielinātā formā.

Rūdolfs piedalījās Bauskas aizstāvēšanā 1944. gada augustā un septembrī. Miglaini atceros stāstus par to, kā Rūdolfs izkūlās uz Rīgu 1944. gada septembrī. Vēlāk nejauši Liepājā satika Arvīdu Kalniņu ar ģimeni, kas paši centās tikt uz Vāciju. Tie pievāca Rūdolfu kā savējo, un laimīgā kārtā visi arī tika prom.

Sīkstums Vācijā un ASV
Vācijā pagāja pieci grūti gadi. Postošais karš, bēgļu gaitas, reizēm pat bads. Atrada darbu, vienu semestri pat atsāka studijas Heidelbergas universitātē. Sportoja, kur vien varēja. 1950. gadā sponsors, kāds cits latvietis, kas agrāk bija ticis uz Ameriku, aicināja braukt uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Rūdis ātri atrada darbu «Dupont» ķīmijas firmā krāsu ražošanas fabrikā. Tur viņš nostrādāja 32 gadus. Kaut gan darbs bija fiziski smags un bija jāstrādā maiņās – dažas dienas no rīta, citas pēcpusdienās un nakts maiņās, Rūdolfs savos 32 darba gados nekad neiztrūka no darba. Tāds sīkstums, kā arī latviešiem raksturīgā stūrgalvība!
1952. gadā Rūdolfs apprecēja Valdu Raiskumu, ar ko bija iepazinies Vācijā bēgļu nometnē. Drīz piedzima Andra, pāris gadus vēlāk arī es.

Gan Valda, gan Rūdolfs rosināja Andru un mani izcelties skolā. Viņi bija pārliecināti, ka izglītība ir drošākais, varbūt pat vienīgais ceļš uz personīgās dzīves labklājības uzlabošanu. Šis ceļš bija viņiem liegts, bet atvērts mums. Tam sekojām un bijām izcili skolēni. Ieguvām stipendijas, kas ļāva apmeklēt Amerikas vislabākās universitātes. Kā vecāki paredzēja, Andra un es ieguvām labu darbu un ilgus gadus strādājām atbildīgos amatos ar labiem panākumiem.

Latviskuma uzturēšana ģimenē
Vecāki mūs veda uz latviešu sestdienas skolām, nometnēm, tautas deju grupām un citām nodarbībām. Valda 20 gadus strādāja Ņūdžersijas latviešu skolā, kur dučiem trimdas latviešu bērnu iemācīja lasīt un rakstīt latviski. Daži šie bērni, tagad izauguši, izmanto savas zināšanas, strādājot Latvijā.

Andra un es esam turpinājuši iesaistīties mūsu vietējā latviešu sabiedrībā, strādājot skolās, nometnēs un citur pieliekot roku. Gan mani bērni – Mikus, Matīss, Zinta un Aris –, gan Andras meitas – Katrīna un Marika – runā, lasa un raksta latviski. Visi vairākkārt apmeklējuši Latviju. Daži dziedājuši Dziesmu svētkos, citi sacentušies volejbolā ar izcilām Latvijas vienībām.

Bija skumji, kad Rūdolfs aizgāja mūžībā 2004. gadā. Valda nodzīvoja gandrīz līdz 102 gadu vecumam, aizejot mūžībā pērn jūlijā.

Mums ir laimējies uzaugt Rūdolfa un Valdas ģimenē. Kad sākām domāt par kādu piemiņu, ātri vien vienojāmies, ka tam jāsaistās ar Bausku un jāietver arī Valda. Viņai taču bija jāklausās, kā Rūdis lepojas ar savu Bausku! Esam bezgala laimīgi par sadarbību ar Linutu Ģerģi, Aneti Laugali un visiem pārējiem, kas veicināja šo projektu tik ātrā laikā grūtos apstākļos.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Veltījums Rūdolfam Putenim viņa simtajā jubilejā

Kategorijas