Ar domām par veiksmīgāku rītdienu

2021. gada 12. janvāris 00:00

226

Lilija Bula par sirsnīgo gaisotni lauku skolā: «Komisija samulsa, kad, ejot pa skolu, viena audzēkne pieskrēja man klāt un apķēra... »

Decembrī bez svinīga pasākuma sveikti Bauskas novada labākie, talantīgākie izglītības nozares darbinieki. Šogad Bauskas novada izglītības iestādes dalībai konkursā bija izvirzījušas 27 pretendentus. «Bauskas Dzīve» gada sākumā tikās ar nominācijas «Gada izglītības iestādes vadītājs vai vietnieks» ieguvēju Liliju Bulu – Vecsaules pamatskolas direktori. Viņas pedagoģiskā darba stāžs ir 27 gadi.

Skolā ir 233 audzēkņi, 34 skolotāji, 17 tehniskie darbinieki, ziemā klāt nāk vēl seši, kas ar malku vai granulām nodrošina centralizēto apkuri.

Pastāstiet, lūdzu, par savu dzimto vietu un bērnības sapņiem par profesiju!
– Nāku no Latgales – Balvu novada Tilžas pagasta. Tur pabeidzu vidusskolu. Vecsaulē nonācu 1977. gadā, kad apprecējos. Vecsaules pamatskolā mācījušies arī mani bērni Edmunds un Linda.

Pabeidzu Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot pārtikas rūpniecības inženiera tehnologa specialitāti. Esmu strādājusi Bauskas patērētāju biedrībā par pārtikas tehnoloģi. Kad Ozolainē dibināja skolu, nebija ķīmijas skolotāja. Ķīmija skolas gados man bija mīļākais mācību priekšmets, audzinātāja bija ķīmijas skolotāja. Pērnā gada vasarā satiku savu nu jau 95 gadus veco audzinātāju. Es viņai biju mīļākā skolniece. Mācoties 11. klasē, Atvērto durvju dienā apmeklēju Ķīmijas fakultāti, domāju, ka tur arī stāšos. Bet, aizbraucot māsai līdzi uz Lauksaimniecības akadēmiju, vēlāk pati tur iesniedzu dokumentus. Kad pēc gadiem stājos Ķīmijas fakultātē, domāju: «Dievs nav mazais bērns! Man te bija jāatgriežas un jāīsteno savi sapņi.»

90. gados Ozolaines pamatskolā strādāju par ķīmijas skolotāju. Iestājos Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, ieguvu ķīmijas skolotāja vidusskolā specialitāti. 1999. gadā kļuvu par skolas direktori. Šajā darbā pagāja 17 gadu, līdz 2016. gadā konkursā tiku izraudzīta Vecsaules pamatskolas direktores amatam. Priekšā bija skolu apvienošana, tā ka nebija lielas izvēles. Kopš 2017. gada Vecsaules pamatskola realizē pamatskolas izglītības programmas divās adresēs – Ozolainē un Vecsaulē.

Vecsaules pamatskolas direktore jūs esat kopš 2016. gada. Kāds bijis šis laiks?
– Vecāki man iemācījuši dzīvot ar domu – ko es šodien varu izdarīt, lai veiksmīgāka būtu rītdiena? Arī izglītības iestādes vadītājam jādomā, ko paveikt šodien, lai skola būtu veiksmīgāka rīt. Šodien, piemēram, tas ir metodiskais darbs, kā labāk koordinēt attālināto mācību darbu. Savukārt 2016. gadā lielākais izaicinājums bija vide, telpas. Rūpes divkāršojās, bija jārūpējas ne tikai par trim ēkām Ozolainē, bet arī par divām laikazoba netaupītām ēkām Vecsaulē. Nācās nojaukt septiņas apaļās krāsnis, teju visu remontēt. Notika kapitālais remonts izglītības iestādes pirmā stāva piecās telpās, sakārtota iestādes galvenā ieeja, veikts kapitālais remonts skolas garderobē, iegādāti individuālie mantu skapīši skolēniem, notika kapitālais remonts informātikas un angļu valodas kabinetā, iekārtota bibliotēka, iegādāti jauni plaukti un divi jaudīgi kopētāji printeri, meiteņu mājturības kabinetam un zēnu amatu mācībai nopirktas vajadzīgās lietas kvalitatīvai mācību norisei, pirmsskolas grupās nomainītas visas bērnu gultiņas, iegādāti jauni regulējami galdi, krēsli, garderobes skapīši, ieklāts bruģis celiņam pie skolas, kā arī izdarītas citas lietas. Pašlaik mums ļoti vajadzīga jauna sporta zāle un piebūve.

Kādi izaicinājumi bijuši darbā ar skolas kolektīvu?
– Izaicinājums bija divu skolu kolektīvu apvienošana. Katram savas tradīcijas, tomēr cilvēkus pazinu, un tas izdevās. Pašlaik gan tradīcijas «apstājušās». Parasti 1. klases skolotāja un 9. klases audzinātāja izlaidumā sarūpē kūku. Skaisti mums ir Mātes dienas pasākumi, koncerti pie baltiem galdautiem. Savukārt Ozolainē ierasts mums ir bijis Ziemassvētku karnevāls, otrā dienā – baltā stunda. Mācību gada noslēgumā mums ir zaļā stunda (skolai ir arī Zaļais karogs) ārā un vakara pasākums «Naktstauriņu lidojums».
Man ir laba vadības komanda, brīnišķīgi cilvēki apkārt. Ilggadējas mācību pārzines ir Agra Ķēniņa un Valentīna Slišāne, direktores vietniece ārpusstundu organizācijas jautājumos Sarma Kukute un citi pedagogi. Mēs lepojamies ar stabilu, nemainīgu skolotāju kolektīvu, tas ir rādītājs, ka te ir labi.

Pati arī mācu ķīmiju. Man patīk kārtība un disciplinētība, to var panākt arī mierīgi. Cenšos izrunāties gan ar bērniem, gan kolēģiem. Labāk, lai bērns saprot, ka ir kļūdījies. Vajag labot kļūdas, nevis meklēt vainīgos. Vadītājam jābūt diplomātiskam. Jebkura maza nianse var aizskart. Direktora uzdevums ir uzturēt labvēlīgu mikroklimatu. Skolā cits citu atbalstām, iepriecinām. Tomēr direktors viens pats neko nevar izdarīt. Pedagogi nevis sacenšas, bet cits citu atbalsta. Tā ir lauku skolas burvība – mazais kolektīvs ir kā ģimene. Ir atbalstošs mikroklimats. Tas tika uzsvērts arī pērn notikušajā skolas akreditācijā. Komisija samulsa, kad, ejot pa skolu, viena audzēkne pieskrēja man klāt un apķēra...

Kādas, jūsuprāt, ir daudzu mūsdienu bērnu problēmas?
– Manuprāt, mūsdienu bērnu lielākā problēma ir hiperaktivitāte, svarīgi šo enerģiju novirzīt pieņemamā gultnē. Iespējams, tas ir ogļhidrātu pārpilnības dēļ, varbūt iedzimtība, nervu sistēmas trauksme. Saldināto dzērienu lietošana to tikai pastiprina.
Daudzi raizējas par to, ka bērni negrib lasīt, neglīti raksta, turpretī citi aizbildinās, ka nākotnē, iespējams, ar balss palīdzību to darīs datori. Sabiedrībā allaž būs vairāk un mazāk inteliģenti cilvēki, kamēr tas puslīdz līdzsvarā, tikmēr būs labi.

Kā vērtējat attālināto mācību laiku? Pagājušajā mācību gadā jau bija pieredze. Vai šis izglītošanās veids ļauj mācīties tikpat kvalitatīvi kā klātienē?
– Tā, protams, nav tik kvalitatīva izglītība kā klātienē, lai arī ir mums daudz tiešsaistes stundu un arī tehnoloģiskais nodrošinājums ir uzlabojies, jo daudzi vecāki ir sapratuši, ka tas ir uz ilgu laiku. 100% visu vielu nevar pagūt izņemt. Pārbaudes darbos gan bērniem it kā vieglāk, tomēr 9. klases audzēkņi grib atpakaļ uz skolu, savukārt vidējais posms mazāk raizējas par kvalitāti... Ir bērni, kas strādā ar telefonu, fotografē un sūta darbus, atrodam individuālu pieeju. Aptuveni puse vecāku aktīvi dzīvo līdzi mācībām. Nereti tiešsaistes stundā dzirdēts, ka turpat netālu mamma saka: «Es arī visu sapratu.» Savukārt audzinātājas nereti jau pēc pulksten 7 no rīta klases «WhatsApp» grupā raksta: «Mostieties!» Tehnoloģijas uzlabojas, piemēram, matemātikas skolotāji daudz izmanto dokumentu kameras, kad visu var redzēt kā uz tāfeles.

Kā aizvadījāt svētkus? Kā jums pašlaik visvairāk pietrūkst?
– Es esmu laimīgs cilvēks, bet nekas man nav nācis tāpat. Svētkus pavadīju mierīgi, bet mūsdienīgi – bērnu ģimenes un radinieki tikāmies «Microsoft Teams» tiešsaistē. Mazbērni Beatrise, Raimonds, Annija piedāvāja svētku koncertu. Kopā dziedājām, virtuāli saņēmām dāvanas, piemēram, kalendāru. Bijām katrs savās mājās, bet kopā.

Tik slikti vairs nebūs, būs labāk. Jādzīvo ar labām domām. Nevar domāt labas domas un darīt sliktus darbus, tā nesanāk. Man ir lauku māja Ozolainē, augļu dārzs. Man patīk daba, labprāt braucu ar velosipēdu, laikapstākļi ļauj to darīt ilgi. Vasarā priecājos, ka varu iziet pagalmā ar kafijas krūzi un dzirdēt putnu balsis.

Hobijs man ir ceļošana un citu tautu kultūras iepazīšana. Kopā ar bērniem esmu redzējusi daudzas zemes, piemēram, Norvēģiju, Amerikas Savienotās Valstis, Portugāli, Itāliju, Grieķiju, Apvienotos Arābu Emirātus, Spāniju un citas. Mīļākā ir Islande dabas dēļ.
Pietrūkst tikšanos ar mīļajiem, teātra izrāžu, Ziemassvētku tirdziņu un dievkalpojumu baznīcā. Bet pašlaik jādzīvo ar cerību un labām domām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar domām par veiksmīgāku rītdienu

Kategorijas