Labestība ir jāsēj, lai to saņemtu atpakaļ

Skolotāja Anita Zibola atklāj, cik svarīgi mācību procesā strādāt kopā
Bauskas 2. vidusskolas ķīmijas skolotāja Anita Zibola konkursā «Bauskas novada gada skolotājs 2020» ieguvusi augstāko novērtējumu nominācijā «Gada skolotājs vidusskolā». «Bauskas Dzīve» aicināja pedagoģi uz sarunu.
Skolotājas profesijā rit 49. gads. Kas bija ceļā līdz pedagoģes darbam Bauskas 2. vidusskolā?
– Bioloģija un ķīmija interesēja, jau mācoties Madonas rajona Kusas pamatskolā un vēlāk Ērgļu vidusskolā. Biju jaunākā piecu bērnu ģimenē, kur mamma bija vienīgā pelnītāja, strādāja kolhozā. Kad bija laiks studijām, mamma jau bija pensionāre ar desmit rubļu pensiju. Tāpēc pēc vidusskolas, vēl nesasniegusi 18 gadu vecumu, sāku strādāt par bioloģijas un ķīmijas skolotāju Grostonas astoņgadīgajā skolā un vienlaikus sāku studēt Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā neklātienē.
Ar Bauskas pusi biju saistīta jau iepriekš; braucu ciemos pie māsas Codē. Pie viņas apmetos arī vasarās, kad piepelnījos, strādājot cukurbiešu kaplēšanā. Pēc Grostonas skolas slēgšanas 1976. gadā sāku strādāt Mežotnes 3. lauku profesionāli tehniskajā skolā par bioloģijas skolotāju-ražošanas meistari. Kad arodvidusskolu slēdza, turpināju darbu Mežotnes internātskolā. Man ir svarīga stabilitāte un drošība, tāpēc nemeklēju, kur būs labāk. Piesardzīgi arī pieņēmu priekšlikumu par skolotājas darbu 2. vidusskolā, kur tagad strādāju kopš 2008. gada. Palaimējās nokļūt labā kolektīvā un sakārtotā mācību vidē, kurā viss darbojas kā pulksteņa mehānisms. Sapratu – te man ir īstā vieta.
Vai jūsu skolēni ķīmiju un bioloģiju izvēlas arī par savu profesiju?
– Jā, man ir svarīgi, kas būs pēc manis. Esmu izaudzinājusi jaunu ķīmijas skolotāju savā skolā – Mariku Čehoviču. Pamanījusi skolnieces interesi un spējas, mērķtiecīgi virzīju uz ķīmiju. Tagad Marika studē un vienlaikus strādā mūsu skolā par skolotāju. Par viņu liels prieks! Lai jaunieti ieinteresētu kādā zinātnes jomā, nepietiek ar vienu gadu vien. Marika četrus gadus brauca praktizēties uz Jauno ķīmiķu skolu. Bijusī skolniece Amanda Bernharde tagad māca bioloģiju mūsu skolā, ļoti lepojos ar viņu. Arī absolvente Anna Cvetkova strādā ķīmijas zinātnē.
Ko nozīmē – Jauno ķīmiķu skola?
– Pirms sešiem gadiem sākās sadarbība ar Latvijas Universitāti – audzēkņi ar interesi par ķīmiju no novada vidusskolām reizi mēnesī dodas uz Rīgu, lai pārliecinātos par savām spējām un vēlmi padziļināti apgūt ķīmiju. Jāatzīst gan, ka pēc pirmā gada Bauskas 2. vidusskola palika vienīgā, kas šo iespēju turpināja izmantot, kamēr to nepārtrauca pandēmijas apstākļi. Jauno ķīmiķu skola ir ļoti svarīga; tieši šajās nodarbībās izkristalizējas, kurš var un kurš nevar. Izejot ārpus savas komforta zonas, strādājot kopā ar studentiem, audzēknis iekšēji saprot, vai būs kopā ar ķīmiju nopietni. Daudz izšķir tas, cik jaunietis spēj sevi disciplinēt, lai ietu uz mērķi. Mēdzu reizēm jautāt: «Ja gribi būt ķīmiķis, vai vari katru dienu tai veltīt papildu vienu stundu?»
Kā panākt interesi par ķīmiju, un ko – ja tā nepadodas?
– Mani audzēkņi strādā arī ar mazajiem skolēniem skolā, lai ieinteresētu ķīmijas priekšmetā. Tagad 10. klasē ir skolēni, kas pirmajā klasē ir piedalījušies ķīmijas nodarbībās. Bet rezultāts atkarīgs no tā, cik kuram ir pacietības. Mans uzdevums ir noturēt interesi mācību stundas laikā, tas ir atkarīgs tikai no skolotāja. Ja jaunietim ir ieaudzināts paradums mācīties, tad viss ir kārtībā. Taču šis paradums jāveido ģimenē kopš pirmajām klasēm. Man ir dotas 40 minūtes un jāpanāk, lai visi būtu aizņemti, iesaistīti, un svarīgi, lai katram ir iespēja darboties. Un man ir jāredz visi skolēni. Nodarbībām klasē galvenais ir darba disciplīna, tad arī būs rezultāts.
Ir dzirdēts, ka disciplīna ir lielākais šķērslis…
– Svarīgi, lai vienlaikus klases atmosfērā valda labestība un darba disciplīna. Mēs darām un strādājam kopā. Uzskatu, ka konfliktus veido skolotājs. Tieši pedagogam jāatrod īstie vārdi īstajā brīdī. Situācijas var būt dažādas, bet skolotājs nedrīkst uzbrukt un pavēlēt. Ja jaunietis uzvedas neadekvāti, drīzāk noder: «Ko es varu darīt, lai tu tā nedarītu? Kāpēc tu tā rīkojies, kā es varu palīdzēt?» Tas liek viņam domāt par savu rīcību. Bet augstskola skolotājam šīs prasmes neiemāca. Svarīga ir skolas vispārējā iekšējā disciplīna. Un es strādāju labā skolā – te valda darba disciplīna un labvēlīga attieksme pret skolēniem. Labestība ir jāsēj, lai to saņemtu atpakaļ.
Kā tas ir – mācīt ķīmiju attālināti?
– Ķīmiju mācu deviņās klasēs, kurās ir 190 skolēnu. Dienās, kad ir mācību stundas, – kā no rīta astoņos atveru datoru, tā vakarā astoņos aizveru. Mums ir labi izveidots stundu saraksts – klasei ieplānotas divas ķīmijas stundas pēc kārtas. Pirmajā izskaidroju jauno vielu un dodu uzdevumus, bet otrajā skolēni izpilda uzdevumus patstāvīgi. Pēc otrās stundas saņemu atpakaļ darbus un uzreiz redzu, ko kurš šajā reizē ir iemācījies. Pēc katras stundas ienāk 25 izpildītie darbi, par tiem jādod atgriezeniskā saite. Protams, laboratorijas darbi pašlaik izpaliek. Kad nav stundu, gatavoju mācību materiālu uz priekšu, jo pasniegšanai attālināti jāizvēlas tas, ko patiešām var iemācīt tiešsaistes stundā.
Kā vispār vērtējat izglītības sistēmas šķautnes Latvijā?
– Runājot par pedagoģiju saistībā ar kompetenču projektu, daudz kam nevaru piekrist. «Bez pamata māju neuzcelsi», uzskatu – jāmāca tā, lai skolēns saprastu. Kādreiz liku novērtējuma atzīmes gandrīz katru stundu. Tagad galīgajā novērtējumā ņem vērā tikai kontroldarbu vērtējumus – tas nemotivē. E-klases žurnālā var novērtēt tikai ar «i» – ieskaitīts, «ni» – neieskaitīts vai novērtējumu procentos. Tagad šo «i» saņem gan skolēns, kurš kaut ko zina, gan tas, kas daudz zina.
Nevaru piekrist uzskatiem par to, ka bērni tiek pārslogoti ar mācībām, jo tikai darbs dara darītāju. Taču nepiekrītu arī vispārīgiem negatīviem vērtējumiem par jauno paaudzi. Patiesībā viņi ir gudrāki, erudītāki par iepriekšējām, prot apgūt arvien jaunas tehnoloģijas. Arī skolotājiem tagad ir nesalīdzināmi vieglāk strādāt, nekā tas bija pirms gadiem, – stundās izmantojami daudzveidīgi mācību līdzekļi, datori, interaktīvā tāfele. Tas atvieglo skolotāja darbu.
Kā atjaunojat spēkus un atpūšaties?
– Došanās uz mežu man ir izklaide kopš bērnības. Mēdzu daudz ogot un sēņot, reizēm mežā nostaigājot pat 15 kilometrus. Tas ir laiks relaksācijai un domāšanai. Daudz lasu grāmatas. Atslēgties no skolas darba labi palīdz krustvārdu mīklu minēšana. Dārzā audzēju puķes savam priekam, īpaši patīk lilijas.
Ko jums nozīmē novērtējums «Gada skolotājs»?
– Manuprāt, ar labiem novērtējumiem vairāk vajadzētu izcelt jaunos pedagogus. Par savu darbu noteikti varu teikt – «viens nav karotājs». Paldies maniem skolēniem, kuri tagad ir labākajos gados; ar jums kopā mācījos saprast, kā iemācīt ķīmiju un patiesās dzīves vērtības – labestību, ticību un cerību. Paldies trīsdesmitgadniekiem – ar jums kopā bija patiess prieks realizēt apgūto pieredzi – padarīt ķīmiju interesantu un saprotamu. Paldies divdesmitgadniekiem par to, ka pieņēmāt manas dzīves vērtības. Paldies tagadējiem skolēniem – mēs vēl meklējam savu ceļu dzīvē. Paldies kolēģiem par atbalstu, un vislielākais paldies Bauskas 2. vidusskolai, kur man ir iespēja realizēt savas idejas mācību procesā. Bez jums es nebūtu Bauskas novada 2020. gada «Gada skolotājs vidusskolā».
No Bauskas 2. vidusskolas rekomendācijas par A. Zibolu
«Augsti kvalificēta speciāliste savā priekšmetā, ar augstu kompetenču izpratni par jomu, vairākus gadus vada dabaszinību metodisko darbu skolā.
Spēj aizraut un ieinteresēt, ar augsti attīstītām saskarsmes spējām. Stundās ir mācību vide, kur pedagogs un skolēns un arī skolēni savā starpā aktīvi sadarbojas zināšanu un prasmju apguvē.
Spēj noteikt audzēkņu individuālās īpatnības, veicināt atbildību, attīstīt pašnovērtēšanas prasmes un novērtēt darba sasniegumus un izaugsmi, ir prasme mācīt mācīties.
Stundās pielieto mūsdienīgas tehnoloģijas, ir atvērta pārmaiņām. Prasmīgi strādā gan ar talantīgiem bērniem, gan atbalsta skolēnus ar grūtībām mācībās.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»