Gleznas mežā

2021. gada 8. janvāris 00:00

527

Dosimies dabā! Riekstukalna takas maršrutā Baldonē nav grūti pārvaramu vietu

Pandēmijas raisīto ierobežojumu un piesardzības dēļ arvien vairāk ļaužu izklaides pasākumus aizstāj ar individuāli plānotām pastaigām dabā gan tuvējā apkārtnē, gan izbraukumos. Šogad vēlā rudens un ziemas maigie laika apstākļi šķiet īpaši pielāgojušies ārkārtējai situācijai. Īsākos un garākos pārgājienos pa takām var doties arī bez speciāla apģērba un apaviem – nav dziļa sniega un pārāk pielijušu vietu. Divas baušķenieces jau vairākas nedēļas nogales izvēlas kādu no pastaigu maršrutiem Zemgalē. Decembrī aizraujošu pastaigu vietu atklājušas Baldonē. Par «āķi» šī galapunkta izvēlei bija dzirdētais par mākslas galeriju, kas aplūkojama nevis izstāžu zālē vai muzejā, bet – mežā. Kaut kas neredzēts!

Mākslas galerija – dabā
Baldonē piedāvā četrus dažāda attāluma marķētus dabas taku maršrutus. Riekstukalna taka ir daļa no Baldones Stāstu takas lielā loka. Tā marķēta, sākot no pilsētas teritorijas līdz Baldones observatorijai un atpakaļ uz sākumu, iezīmēta ar sarkanām pēdiņām. Tās maršrutā nav grūti pārvaramu vietu; takas kopējais garums turp un atpakaļ ir ap desmit kilometriem. Ja esat gatavi pieveikt visus desmit kilometrus, tas prasīs aptuveni trīs stundas. Maršrutā pieejams audiogida stāstījums par Baldones dabas un kultūrvēsturiskām bagātībām latviešu, krievu, angļu vai lietuviešu valodā. Pie katra apskates objekta ir izvietots stends ar audiogida QR koda sleju. Lai klausītos gidu savā telefonā, jānoskenē atbilstošās valodas QR kods.

Izvērtējušas laika iespējas līdz krēslas iestāšanās brīdim, baušķenieces izvēlējušās nostaigāt tikai daļu takas garuma. Jau pēc pirmajiem takas simt metriem aplūkojama «Meža galerija» – 15 mākslas darbi izstādīti mežā. Tie tapuši šovasar Baldones novada trešā glezniecības plenēra laikā, kad mākslinieki piecas dienas uzturējušies un gleznojuši Mercendarbes muižā. Mākslas darbi ir kā ilustrācijas «Baldones stāstu takās» redzamajiem un audiogida stāstos pieminētiem apskates objektiem un notikumiem. Gleznās atainota gan Baldones kūrvieta un vīzijas par observatoriju un zirgu tramvaju, gan vēsturiskā koka arhitektūra un pats mežs; tur arī mistisks sižets par Pladu purvu. Iespējams tāpēc, ka iepriekš kas tāds nebija pieredzēts, tagad šķiet – nav labāka veida, kā baudīt mākslas darbus uz neskartas dabas fona.

Svaigs gaiss un miers
Ja līdz tālākajam takas punktam – Riekstukalna skatu tornim – pa taku nenostaigā, bet tornī kārojas uzkāpt, tur var doties pa autoceļu. Baldonieši ar norādēm uz apskates objektiem lielākoties neskopojas, bet ar uzrakstu uz skatu torni ceļotājiem liek būt ļoti vērīgiem – tas skatāms tikai virzienā uz Baldoni.

Baušķenieces, nonākušas pie Riekstukalna un ieraudzījušas zaļā miegā dusošās slēpošanas trases, bijušas izbrīnītas, kur gan tas sniegs un slēpotāji, par ko dažas dienas iepriekš vēstīja televīzija!? Tā kā nepiederot pie slēpotāju «cilts», nav zinājušas, ka Baldones mežā ir vairāki pauguri un arī vairākas slēpošanas trases. Sniegs slēpotājiem tobrīd bija sarūpēts tikai uz Riekstukalna galvenās trases kores. Uzkāpjot 19,2 metrus augstajā skatu tornī, apkārt paveras iespaidīga panorāma uz nepārredzamiem mežu plašumiem un dabas mieru. Kad laiks nav apmācies, no šī torņa gan varot redzēt arī Rīgas torņus.

Ieguvumi – daudz svaiga meža gaisa, neparasts mākslas baudījums, telefona pakāpienu skaitītājā fiksēta uzkāpšana 21. stāvā!

Pašvaldībai ir motivācija
Irina Sietiņa, Baldones pašvaldības tūrisma organizatore un Stāstu taku maršrutu autore, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka ideja par pārgājienu maršrutu veidošanu attīstījusies dažu gadu laikā, bet pagājušajā oktobrī noticis atklāšanas pasākums. Baldones takām bijusi jāmeklē sava īpašā «odziņa», jo pastaigu taku Latvijā pašlaik jau ir gana daudz. Bijis arī jādomā, kā to izdarīt ar mazbudžeta iespējām.

Taku maršrutu izveide pilnībā notikusi par pašvaldības naudu, kopumā tajā iesaistīti 73 cilvēki. «Šī projekta īstenošana ir iedvesmojošs fakts ar to, ka nevajag nekādus milzu līdzekļus, lai radītu 20 kilometru garu taku. Pietiek, ja pašvaldībai ir motivācija to darīt un netiek meklēti attaisnojumi, lai nedarītu. Zinājām, ka mums jau sen to taku vajag,» pauda tūrisma organizatore.

Pirmkārt – pašiem baldoniešiem
Šogad sasummējās ideja par audiogida stāstiem pastaigām dabā un mākslas plenērs, kurā tapuši gleznojumi «Meža galerijai», to sižeti saistīti ar Stāstu takas stāstiem, informēja I. Sietiņa. «Meža galerijas» projekts pašvaldībai izmaksājis vien 3000 eiro. Mākslas darbi būs apskatāmi visās sezonās, un tiem izturību «dzīvei» dabā prognozē apmēram septiņus gadus vai nedaudz vairāk. I. Sietiņa skaidroja, ka gleznojumi veidoti uz ūdensdroša materiāla, pārklāti ar vairākām lakas kārtām. Tomēr āra apstākļos tie nebūs mūžīgi saglabājami, pakāpeniski var izbalēt, bet lakas pārklājums – plaisāt.

Viņa atklāja, ka Baldone nav gluži pirmā vieta, kur dabā izstādīti lielformāta mākslas darbi, bet iespējams, ka pirmā Latvijā, kur pieejams audiogids pastaigām dabā. Četros Baldones Stāstu taku maršrutos pavisam var noklausīties audiogida vēstījumus par 16 objektiem un tēmām. Speciāliste uzsvēra: «Taku maršruti, pirmkārt, radīti pašiem baldoniešiem. Un viņi tur labprāt arī staigā; vecākie iedzīvotāji izgājuši maršrutus, pazinuši vietas, kuras tagad jau saista ar vēsturi. Savukārt bērnus īpaši piesaista taku marķējums – viņi azartiski «medī» sarkanās pēdiņas. Bērniem tas izdodas labāk par pieaugušajiem!»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gleznas mežā

Kategorijas