Mācības tiešsaistē un franču tradīciju baudīšana

«Erasmus+» apmaiņas studijas gardēžu zemē Francijā «Covid-19» pandēmijas laikā
Es esmu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes studente. 2020. gada rudenī «Erasmus+» programmā studēju Francijā. Jau pirms pieciem gadiem, pamatskolas laikā, zināju, ka vēlos doties «Erasmus» studiju mobilitātē uz šo valsti. Francija bija mana sapņu zeme, un joprojām tā man šķiet ļoti īpaša – man simpatizē franču kultūra, kulinārija, mentalitāte un skaistās, dažādās dabas ainavas.
Lieliska projekta pieredze
Pagājušā gada sākumā izlēmu, ka pieteikšos «Erasmus+» konkursā, un kandidēju uz studijām «Sciences Po» Lionā – Francijas kulinārijas galvaspilsētā un kino dzimtenē. Zināju, ka vēlos studēt kādā no «Sciences Po» universitātēm.
Pavadot četrus mēnešus – no septembra līdz decembrim – Lionā, ieguvu vērtīgas, kvalitatīvas un noderīgas akadēmiskās zināšanas, pilnveidoju angļu un franču valodas prasmes, iemācījos rakstīt garas esejas akadēmiskajā angļu valodā, kļuvu pārliecinātāka par savu viedokli un četru mēnešu laikā diendienā izkāpu no savas komforta zonas. Ieguvu ļoti daudz – attīstīju uzdrīkstēšanās prasmes, pārvarēju bailes no kalniem un runāšanas svešvalodā, sastapu daudz draugu un paziņu, dzīvoju franču ģimenē un apguvu Francijas kulināriju.
Lieliski pavadīju dienas arī «Covid-19» pandēmijas un komandantstundu ierobežojumu laikā un sapratu, ko vēlos darīt nākotnē. Gan studiju mobilitāte Francijā, gan «Covid-19» ierobežojumi, kas Francijā bija ļoti stingri, tāpat man ļāva izbaudīt šo zemi, iepazīt citus studentus, vietējos iedzīvotājus, izzināt Franciju no cita rakursa, dzīvojot kopā ar franču ģimeni. Manuprāt, «Erasmus+» ir lieliska programma, iespēja un pavērsiens ikviena studenta dzīvē gan akadēmiskajā, gan personīgajā jomā. Tā ir lieliska iespēja iepazīt sevi, būt ārpus komforta zonas, mesties vēl nepieredzētos piedzīvojumos un saskarties ar dažādas mentalitātes cilvēkiem.
Komandantstundas sertifikāti
«Covid-19» gan lika lielus šķēršļus tādai «Erasmus+» pieredzei, par kuru iepriekš biju dzirdējusi no saviem draugiem, – iespējas ceļot, kopīgas pasēdēšanas ar draugiem, pasākumi un ārpusstudiju iespējas. Mana pieredze bija citādāka, taču es jebkurā gadījumā esmu ieguvēja. Jau kopš pirmās dienas Francijā, izejot no mājas, bija jāvelk sejas maska. Bez sejas maskas nebija iespējams nekur aiziet. Arī ejot pastaigā, maska bija svarīga. Septembrī un oktobrī man bija iespēja ceļot, jo «Covid-19» ierobežojumi ļāva to darīt. Tie bija brīnišķīgi piedzīvojumi – ceļoju uz Ansī ezeru, Eiropas Parlamentu Strasbūrā, kalnu galvaspilsētu Grenobli, Alpu un Šamonī kalniem.
Oktobra beigās, kad man bija rudens brīvlaiks, Francijas valdība pieņēma vēl stingrākus ierobežojumus – ārkārtas stāvokli, pēc tam komandantstundas un kustību ierobežojumus. Stājās spēkā likums, ka, izejot no mājas, jābūt sertifikātam, kur norādīts mājas pamešanas iemesls. Vienīgās reizes, kad es izgāju ārā, bija pārtikas veikala apmeklējums un ikdienas 10 000 soļu pastaiga, kas man ir svarīga. Sertifikāti bija detalizēti, norādot visus kontaktus par sevi, laika posmu ārpus mājas un iemeslu.
Policijas un karavīru kontrole uz ielām bija ļoti liela. Regulāri tika pārbaudīti sabiedrisko transportu pasažieri. Es nevienu reizi nesaskāros ar pārbaudi, taču uz ielām to redzēju.
Šo ierobežojumu dēļ man mācības norisinājās tikai tiešsaistes vidē, un es uzturējos diendienā mājās. Pēdējie divi mēneši bija piepildīti ar franču kultūru – kopīga ēst gatavošana, franču filmu skatīšanās, galda spēļu spēlēšana un dažādu tradīciju kopšana.
Es dzīvoju ģimenē, kuras vidū bija infekciju slimību ārste ar lielu pieredzi šajos jautājumos, tādēļ biju izglītota par to, kāda situācija ir Francijā un kādi pasākumi pret vīrusu jāveic. Mediķi un medmāsas strādāja ārkārtīgi garas darba stundas jau kopš marta, Francijā bija iestājusies sanitārā krīze, kad trūka medicīnas inventāra un gultasvietu, un «Covid-19» rādītāji tikai kāpa. Pēc stingras komandantstundas un ārkārtējās situācijas ieviešanas saslimstības statistika pēc divām nedēļām strauji sāka krist un situācija Francijā uzlabojās.
Gribēt un uzdrīkstēties
Iesaku ikvienam studentam, kam ir vēlme, gribasspēks un iespējas, pieteikties «Erasmus+» studijām kādā Eiropas Savienības valstī. Tiem, kas plāno studēt ārzemēs, iesaku kārtīgi izpētīt augstskolas piedāvāto partneraugstskolu sarakstu, izvēlēties valsti, kura iedvesmo, un izpētīt visu informāciju par augstskolu un kursiem. Pēc valsts un universitātes izvēles un pozitīvas atbildes saņemšanas iesaku uzreiz meklēt dzīvesvietu, jo man bija ārkārtīgi grūti to atrast.
Vajag gudri izmantot sociālos tīklus – meklēt dažādas domubiedru grupas («Facebook» tam ir ļoti labs rīks), iegūstot vairāk informācijas, uzrunāt un komunicēt ar citiem studentiem un vietējiem iedzīvotājiem, veidojot kontaktus, lai neskaidros jautājumus atrisinātu ātrāk un vieglāk. Svarīgi plānot budžetu un izvirzīt mērķus, ko vēlaties piedzīvot šajā valstī (ceļot, iepazīt kulināriju, muzejus, doties pārgājienos u. c.), un plānot to laikus, jo «Covid-19» ir iemācījis, ka viss jādara pēc iespējas ātrāk tāpēc, ka nezinām, kas notiks rīt.
Mobilitāte Francijā un «Erasmus+» dāvātā iespēja ir pozitīvi mainījusi manu dzīvi un pavērusi jaunus apvāršņus.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»