Saruna ar jauno VARAM ministru: Lielu izaicinājumu priekšā

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2020. gada 29. decembris 10:25

727

Saruna ar jauno VARAM ministru: Lielu izaicinājumu priekšā

Artūrs Toms Plešs – pirmais ministrs vēsturē, kurš dzimis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru 17. decembrī kļuva Artūrs Toms Plešs (pārstāv partiju apvienību «Attīstībai/Par!» no «Latvijas attīstībai»), kurš dzimis jau neatkarīgajā Latvijā, mācījies Bauskas 1. vidusskolā (tag. – ģimnāzijā).

Jaunā politiķa karjera bijusi ļoti strauja. 2018. gadā pirmais panākums, iekļūstot Bauskas novada domē, bet jau 2019. gadā praktiski uzvara Saeimas vēlēšanās Zemgales apgabalā, tālāk mūsdienu politiku ļoti ietekmējošs amats – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet pēc šī gada politiskajiem skandāliem, kad gandrīz mēneša garumā notika potenciālā ministra kandidatūras izvērtēšana, – ministrs. Uz interviju jauno ministru aicinājām ar vēlmi saprast, kas notiks Latvijas politikā un kāds ceļš viņu līdz šim amatam aizveda.

Vispirms – kas notiks ar aktuālākajām reformām? Administratīvi teritoriālā reforma un atkritumu depozīta sistēmas ieviešana.
– Pie depozīta sistēmas projekta šūpuļa stāvēju jau no paša sākuma, kad mani ievēlēja Saeimā. Prieks, ka pieņemti visi nepieciešamie likumi un Ministru kabineta noteikumi. Esam fināla stadijā, kad notiek operatora atlase. 29. decembrī būs zināms operators, kam nākamajā gadā jāstrādā sistēmas ieviešanā, lai 2022. gada 1. februārī sistēma sāktu darboties.
Arī administratīvi teritoriālā reforma ir fināla fāzē. Visa darbība pašlaik ir pašvaldību pusē, kur strādā ar administratīvo struktūru jaunizveidojamajos novados. No ministrijas ir atbalsta metodika, kā to paveikt. Reforma ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs – tā ļaus prātīgāk un skaidrāk tērēt nodokļu maksātāju naudu.

Vai ir ziņas par Bauskas apvedceļu? Pašreizējās satiksmes dēļ, cik var vērot, pamazām veidojas apdraudējums Kultūras centra ēkai Bauskā.
– Par to ilgstoši esmu komunicējis ar satiksmes ministru. Sākotnējais realizācijas termiņš ir pārcelts tuvāk. Raudzīsimies uz iespējām, kā procesu paātrināt. Pašvaldībai jāmeklē iespējas kultūras nama ēku saglabāt un attīstīt. Plānots, ka nākotnē Eiropas Savienība sniegs atbalstu infrastruktūras projektiem, un jācer, ka novada pašvaldība spēs iespējas izmantot.

Tagad par paša karjeras ceļu. Kāds bija pats sākums?
– Savu politisko piederību neesmu mainījis kopš 2013. gada. Tālāk viss sākās ar Bauskas pašvaldību – redzēju domes netālredzīgumu, nedomāšanu par to, kā attīstīt Bauskas novadu un savienojumu ar Rīgu. Runāju par «Rail Baltica» pieturu Bauskā. Tas ir tālredzīgs, nozīmīgs lēmums, kuru kā gadsimta dāvanu ieliek mums rokās, bet pat nemēģinājām izmantot. Tagad ir iezīmēts, ka Bauskā būs pietura.
Bauskas novada domē mēs ātri izveidojām spēcīgu un vienotu komandu. Rezultāts bija apliecinājums sarunām ar iedzīvotājiem. Varu teikt, ka esam pilnībā realizējuši priekšvēlēšanu programmu. Piemēram, pašvaldības policijas izveidošana bija mūsu solījums. Kopā ar Jāni Dūmiņu attīstām kultūras nozari. Piemēram, radīts trešais lielākais mūzikas festivāls Latvijā «Bauska TASTE». Strādājām arī, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti.

Kas bija veiksmes atslēga Saeimas vēlēšanās?
– Tiekoties ar vēlētājiem, apbraukāju visu Zemgali, sākot no lielām pilsētām un beidzot ar maziem ciemiem. Gāju un personīgi runāju, uzrunāju, skaidroju gan savu, gan partijas piedāvājumu. Kā redzam, tas nesa panākumus. Kopumā ir ļoti svarīgi ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet arī ikdienā ar iedzīvotājiem komunicēt par politiku. Pašlaik «Covid-19» ierobežo, bet gaidu, kad tas beigsies un varēs klātienē tikties, lai varētu runāt ar iedzīvotājiem.

Bauskas novada domē gūtā pieredze bija neatsverama arī Saeimā. Politiķu darba garoza bieži saistās ar negācijām, lielu kritiku. Domes darbs iemācīja konstruktīvi raudzīties uz šādām situācijām. Tomēr tas bija jauns darba lauks. Spēju iejusties un strādāt kopīgi ar kolēģiem un komandām.

Ceru, ka varēšu nākotnē pārliecināt aizvien vairāk jaunu cilvēku iesaistīties politikā. Ir politiskais pieprasījums pēc jaunām personībām, arī jauniešiem, kas izglītojušies ārvalstīs.

Kāds bija ceļš līdz ministra amatam? Vai un kā to ietekmēja politiskie skandāli?
– Vispirms pašam neatlaidīgi jāstrādā ar iniciatīvām un jautājumiem, kas izvirzīti darbā par prioritāti. Var jau raudzīties, cik ilga un gara ir pieredze politiskajā pārvaldē, bet tā noteikti nav vienīgā mēraukla. Pierādīju, ka uzticēto varu paveikt. Paldies kolēģiem un ministriem no «Latvijas attīstībai», kas virzīja mani šim amatam.

Spējām vienoties par kopīgu ministra amata kandidātu. Turpināsim darbu valdībā, atbalstot kopējo valdības kursu un realizēsim programmu, kuru esam solījuši Latvijas iedzīvotājiem. Ar partiju pašvaldību vēlēšanās startēsim atsevišķi, bet kopumā sadarbojamies normāli.

Vai plāno iesaistīties Bauskas novada domes vēlēšanās?
– Domāju, ka partijai būs ļoti spēcīgs saraksts Bauskas novadā. Palīdzu kolēģiem koordinēties un veidot komandu. Prioritāte jaunajā Bauskas novadā – svarīgi būs dzīvot visiem kopā. Ja celsim iedomātas sienas ap novadiem un pilsētām, nekur tālu netiksim. Jau no pirmās dienas būs jāstrādā kopā visu Bauskas novada iedzīvotāju interesēs.

Artūrs Toms Plešs
Dzimis 1992. gada 4. janvārī Bauskā.
Vidējo izglītību ieguvis Bauskas 1. vidusskolā.
Rīgas Tehniskajā universitātē 2016. gadā absolvējis bakalaura studiju programmu «Transportbūves». Piedalījies «Erasmus» programmā Dānijas Tehniskajā universitātē. 2019. gadā ieguvis maģistra grādu studiju programmā «Pilsētu un reģionu inženierekonomika» Rīgas Tehniskajā universitātē.
Darba gaitas sācis kā būvtehniķis a/s «Ceļuprojekts». Bijis «Digital Media Solutions» valdes loceklis.
Viens no partijas «Latvijas attīstībai» dibinātājiem – tas notika
2013. gada 15. decembrī.
Pirmo reizi kandidēja Saeimas vēlēšanās 2014. gadā no partijas «Latvijas attīstībai» saraksta. Partija neieguva pietiekamu vēlētāju atbalstu.
2017. gadā ievēlēts Bauskas novada domē.
2018. gadā no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēts 13. Saeimā no «Attīstībai/Par!» saraksta.
No 2019. gada 23. janvāra ieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Pašlaik ir Administratīvi teritoriālās reformas komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs.
2019. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.
2019. gadā Artūrs Toms Plešs iekļauts žurnāla «Forbes Latvija» ikgadējā reitinga «30 līdz 30» Latvijas jauno līderu sarakstā.
2020. gada 17. decembrī apstiprināts par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Krišjāņa Kariņa valdībā. Viņš kļuvis par pirmo ministru vēsturē, kurš dzimis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Pašlaik dzīvo gan Bauskā, gan Rīgā. Pats teic, ka mazāk pārvietojas, lai neradītu «Covid» riskus.
Neprecējies, bet attiecībās.

Jaunā ministra trīs prioritātes

Pirmā – turpināt un pabeigt tos darbus, kas ir sabiedrībai svarīgi. Administratīvi teritoriālā reforma un atkritumu depozīta sistēmas ieviešana. Arī pašvaldību likums, kam jāpiedāvā laikmetīga pārvaldība pašvaldībās, kas atbilst 21. gadsimtam un jaunajam pašvaldību iedalījumam. Jāpabeidz atkritumu poligonu reforma.

Otra – mērķtiecīgi soļi un pāreja uz zaļu un digitālu ekonomiku. «Arī Eiropas Savienība (ES) nosaka attīstības virzienus uz mazpiesārņojošu ekonomiku. Tā ir liela mūsu iespēja. Visu laiku ir izjūta, ka raugāmies visiem nopakaļ, skatāmies, ko citi īstenos. Ja gribam nopelnīt vairāk un radīt jaunas industrijas, savā ziņā jābūt pionieriem, kāda savulaik bija Latvijas brīvvalsts, kura spēja ieguldīt daudzās nozarēs un bija pasaules līmeņa rūpniece. ES sniegs lielu finansējumu, lai veidotu ekonomiku par zaļu un digitālu, ļaujot veiksmīgāk attīstīties reģioniem. Efektīvāka dzīvošana un vairāk naudas iedzīvotāju maciņā. Mērķis – lai 2050. gadā, cik daudz izlaižam siltuma gaisā, tik daudz absorbējam,» skaidro A. T. Plešs.

Trešā – atbalsta sniegšana pašvaldībām «Covid» laikā. Strādā ar aizdevuma programmu pašvaldībām. Plānoti 150 miljardi dažādu projektu īstenošanai. Ieguldījums bija jau šogad – visas četras mūsu reģiona pašvaldības šogad izmantoja atbalsta programmas, lai varētu atjaunot brauktuves.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saruna ar jauno VARAM ministru: Lielu izaicinājumu priekšā

Kategorijas