Gada notikumi novados
Pārdota Dzimtmisas skolas ēka
Šogad izsolē pārdota slēgtās Dzimtmisas skolas ēka Iecavas novadā. 16. janvārī plānotajai izsolei gan nepieteicās pretendenti. Dzimtmisas skolas ēkas izsoles sākumcena bija 75 900 eiro. Nekustamais īpašums «Dzimtmisas skola» ir 3,4 hektārus plašs zemesgabals, kā arī skola, kuras kopējā platība ir 926 kvadrātmetri, un 179 kvadrātmetrus liela saimniecības ēka.
Dzimtmisas skolu izsolē izdevās pārdot 18. jūnijā. Nekustamais īpašums nosolīts par 83 110 eiro, un to iegādājusies SIA «Vecķērpji», vēsta Iecavas novada domes sēdes lēmums. Jaunā Dzimtmisas pamatskolas ēkas un zemes īpašniece ir Rīgā reģistrēta firma, kurai lursoft.lv kā darbības veids minēta «izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās».
Izsoles nosacītā sākumcena jūnijā bija zemāka nekā pirmajā izsolē janvārī – 68 310 eiro, savukārt izsoles solis – 100 eiro. Ūtrupei bija pieteikušies trīs dalībnieki, un īpašums «Dzimtmisas skola» notirgots par 83 110 eiro, kas ir par 14 800 eiro vairāk nekā sākumcena.
Jānim Plūmem cildinājuma gads… mūžā pēdējais
Vecumnieku novada domes sēdē 10. janvārī apstiprināts lēmums par godaraksta piešķiršanu Jānim Plūmem, kurš bija Latvijas Nacionālās līgas 1 vīriešu volejbola komandas (VK) «Vecumnieki» treneris, pagājušā gada vasaras nogalē iecelts par Vecumnieku novada domes Sporta skolas direktoru, strādājis par mājturības un tehnoloģiju skolotāju Vecumnieku vidusskolā.
Jāņa Plūmes vadītā komanda VK «Vecumnieki» 2018./2019. gada sezonā pirmo reizi Vecumnieku volejbola vēsturē izcīnīja Latvijas Nacionālās volejbola līgas 1 čempiona titulu, kas ir ļoti augsts rezultāts. Piesaistot kolēģus, sponsorus, audzēkņus, atbalstītājus, vietējos kultūras kolektīvus un daudz citu palīgu, viņš Misā organizēja grandiozas Nacionālās volejbola līgas 1 finālsacensības, radot īstus svētkus. Tas cildināts sarīkojumā «Vecumnieku novada sporta laureāts 2019», kas norisinājās 17. janvārī.
Jānim Plūmem piešķirtais godaraksts šogad bija pirmais šāds apbalvojums Vecumnieku novadā. Diemžēl viņa paša dzīvē tas izvērtās par pēdējo, jo izcilais volejbola treneris pēc ilgstošas slimības šogad aprīlī devies mūžībā.
Noraida iespēju Iecavas novadam apvienoties ar Baldoni
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, ko vadīja deputāts baušķenieks Artūrs Toms Plešs, 28. janvārī sēdē neatbalstīja ne Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, ne deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu – Ķekavas novadā neiekļaut Baldones pilsētu un pagastu, apvienot Iecavu un Baldoni. Komisijas deputāti nobalsoja pret šo priekšlikumu, paredzot, ka Baldone tiks pievienota Ķekavas novadam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis sacījis: «Iecava ar Rīgu nerobežojas, un tuvākais attīstības centrs ir Bauska. Pēc būtības Iecavas sadarbība un saimnieciskā darbība ir kopā ar Bausku, un mēs neizprotam, kā viņi funkcionēs, ja viņus atstāsim bez attīstības centra.»
Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks atzina, ka lielākā problēma esot tāda, ka vienota skatījuma neesot arī pašvaldībām, viens runā vienu, un otrs kaut ko citu.
Saeimas komisija 24. janvārī sākusi darbu ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikumu, kurā plānots noteikt jaunizveidojamās novadu pašvaldības.
Pieaug bažas par koronavīrusa izplatību
Jau februārī Bauskas slimnīcas vadītāja Mirdza Brazovska «Bauskas Dzīvei» apliecināja: «Skaidrs jau ir viens, ka koronavīruss agri vai vēlu ieradīsies arī šeit un iespēju robežās palīdzība būs jāsniedz.» Ārstniecības iestāde sekoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētajai informācijai. Vadoties pēc SPKC rekomendācijām, izstrādātas vadlīnijas rīcībai, ja infekciozs pacients vēršas Bauskas slimnīcas uzņemšanas nodaļā.
Novadu aptiekās februārī izpirktas medicīniskās sejas aizsargmaskas. Kārta pienākusi roku dezinfekcijas līdzekļiem, kas arī izzuduši no zāļu tirgotavu plauktiem. Lieltirgotavās izveidojies to deficīts. Sākumā aizsarglīdzekļus iegādājās mūsu novados dzīvojošie ķīnieši, lai tos sūtītu tuvinieku atbalstam Ķīnā, kur gadumijā un šī gada sākumā bija plašs jaunā vīrusa epicentrs, taču drīz vien masku un dezinfekcijas līdzekļu trūkumu sāka just arī vietējie iedzīvotāji.
Vēl gada sākumā Latvijas iedzīvotāji domāja, ka šī kaite, līdzīgi kā iepriekšējās, kas bija parādījušās Āzijā, līdz mums neatnāks. Tomēr februārī bažas par koronavīrusa izplatību pieauga.
Paplašina Bauskas pilsētas teritoriju
Bauskas novada domes deputāti lēmuši par Bauskas pilsētas teritorijas paplašināšanu. Vairākums deputātu 26. martā nobalsoja par Bērzkalnu, Janeiku, Jauncodes, Elektriķu ciema un daļas Mūsas ciema iekļaušanu pilsētas teritorijā. Gaidāmās izmaiņas gan pagastos, gan kopējā sapulcē ar iedzīvotājiem Bauskā apspriestas jau vairākus mēnešus. Jāatzīst, ka sapulcēs paustajiem iebildumiem par teritoriālo plānojumu neapstrīdamus argumentus nespēja piedāvāt nedz novada dome, nedz ciemu pievienošanas pretinieki.
Plānošanas nodaļas speciāliste Dace Platonova informēja, ka viens no galvenajiem šāda lēmuma iemesliem ir tas, ka ciemi jau ir saplūduši ar pilsētas teritoriju un izveidojusies kopēja infrastruktūra. Attiecīgi lēmums tikai apstiprinās to, kas noticis jau praksē.
Vairāki deputāti uzsvēra, ka iedzīvotāju viedoklis tomēr nav ņemts vērā un nav spēts pietiekoši iedzīvotājiem izskaidrot ieguvumus. Daļa deputātu bija pret lēmuma pieņemšanu, kā galveno argumentu izvirzot – visas aptaujas un tikšanās apliecinājušas, ka lielākā daļa ciemu iedzīvotāju ir pret pievienošanos pilsētai.
Tomēr deputātu lēmums līdz šī gada beigām jau īstenots – nomainītas arī adreses, ciemus pievienojot pilsētai; Bauska kļuvusi lielāka gan teritoriāli, gan iedzīvotāju skaita ziņā.
Lietuva slēdz robežas
Lietuvā 14. martā koronavīrusa infekcijas izraisītās slimības «Covid-19» dēļ noteikts karantīnas režīms un atjaunota robežkontrole uz Eiropas Savienības iekšējām robežām. Slēgta robeža Bauskas, Rundāles, Vecumnieku novadā uz vietējās nozīmes ceļiem, bet kontrolēta plūsma notiek caur Grenctāles robežpunktu.
Nepieredzēta aina vērojama Vecumnieku novada Skaistkalnē. Tilts pār Mēmeli, kas gadu desmitiem abas valstis vienojis, tagad tās šķir, jo robeža faktiski ir slēgta. Upes Latvijas pusē uz ceļa pirms tilta novietotas plastmasas barjeras un nostiepta norobežojoša lente, savukārt Lietuvas pusē ceļu aizšķērso betona bloki, visu diennakti patrulē robežsargi. Tiltu šķērsot nedrīkst ne transportlīdzekļi, ne kājāmgājēji, bet kravu pārvadātājiem jāizmanto robežpunkts Grenctālē. «Tie, kuri dzīvo Lietuvā un strādā Latvijā vai otrādi, uzrādot apliecinošu dokumentu, var šķērsot robežpunktu Saloči–Grenctāle, taču no Skaistkalnes uz Germanišķiem un pretējā virzienā pāri tiltam neviens netiek laists. Katru dienu kādam cilvēkam nākas skaidrot Lietuvas valdības ieviestos noteikumus,» uzsver Lietuvas robežsargi.
Aptaujājot skaistkalniešus, atklājās, ka robežas slēgšana nenoliedzami mainījusi iedzīvotāju iepirkšanās paradumus. Cilvēki vairāk apmeklē vietējās tirgotavas.
Grāmata par Atmodas laiku Iecavā
Grāmatā «Kaut pastalās, bet brīvi» apkopotas vairāk nekā 30 iecavnieku atmiņas par notikumiem Iecavas novadā no 1988. līdz 1991. gadam – no Atmodas sākuma līdz valsts neatkarības atgūšanai. Izdevuma iniciatore bija Latvijas Tautas frontes dalībniece Natālija Banka, diemžēl viņa grāmatas iznākšanu nepieredzēja.
Grāmatas autors, iecavnieks Maksims Krutikovs, šo darbu sācis 2015. gadā. Daudz laika pavadīts arhīvos, meklējot informāciju avīzēs, kā arī garās sarunās, pierunājot Atmodas laika lieciniekus dalīties atmiņās. Dažkārt svarīgus fotokadrus un atmiņu stāstus neizdevies iegūt. Darbs grāmatas satura veidošanā pabeigts 2018. gadā. Taču lūgumi pēc finansiāla atbalsta grāmatas izdošanai nav guvuši atsaucību ne Iecavas novada domē, ne Valsts kultūrkapitāla fondā, ne arī pie atsevišķiem Eiropas Parlamenta deputātiem.
Grāmatas nozīmīgumu novērtēja uzņēmēji un privātpersonas. Lielākais atbalsts izdošanai saņemts no uzņēmumiem – a/s «Balticovo» un «Latvijas Finieris». Nozīmīgu atbalstu sniedzis Arnolds Šimkuss, ieguldot milzīgu darbu grāmatas izdošanā.
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.
Rundāles pils vēsturiskā žoga atjaunošana
Rundāles pils muzejā pēc tehniskās pauzes aprīlī atsākusies parka rietumpuses vēsturiskā mūra žoga atjaunošana. Darbus veica Mežotnē bāzētais uzņēmums SIA «Kaskāde 19», kas konkursa kārtībā ieguva tiesības uz žoga izbūvi un apņēmās projektu īstenot par 308 831 eiro bez PVN. Rundāles pils muzeja būvniecības projektu vadītāja Elīna Dundule paskaidroja, ka pēc būvdarbu tehnoloģiskā pārtraukuma darbi atsākti, tos plānots pabeigt piecu nedēļu laikā. Viņa atzina, ka nozīmīga ir būvuzņēmēja iepriekšējā pieredze; sadarbība ir ļoti veiksmīga.
Žoga kopējais garums – 263 metri, jumta konstrukcijas un segums ieklāts, aprīlī mūri apmet. «Vēsturiskie objekti ir mūsu ikdiena, šad tad īstenojam arī jaunbūvju projektus, bet pārsvarā mūsu lauciņš ir restaurācija. Esam pieraduši, ka ikvienā objektā ir kaut kas savs. Kas der vienā, neder citā, jāpielāgojas mūsdienu prasībām un pasūtītāja vēlmēm,» teic «Kaskāde 19» valdes loceklis Ēriks Pažemecks. Viņš arī piebilst, ka ikkatrā vietā apbrīno senatnes meistarus, kuri bez tehnikas ar roku darbu paveica milzīgos būvdarbu apjomus. Mūra atjaunošana veikta, ievērojot rekomendācijas, kas sagatavotas jau 1975. gadā, respektējot vēsturiska kultūras pieminekļa statusu.
Citādākas 4. maija svinības
Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā maija sākumā neparastu apsveikumu tvēra Vecumnieku novada Stelpes pagasta iedzīvotāji. No Beitiņiem līdz pat Nīzerei astoņās pieturvietās skanēja programma «Atver logus svētkiem!». Lakonisku dzejiski muzikālu priekšnesumu, iesaistot ģimeni un atsaucīgus ļaudis, bija veidojusi Stelpes pagasta kultūras darba organizatore Sandra Neliusa. Ar emocionālu vēstījumu bija vēlēšanās apliecināt, ka arī pandēmijas laikā var svinēt, tikai citādā formā, nekā ierasts. Stelpieši pie atvērtiem logiem un uz balkoniem klausījās sveicienu.
Sagaidot valsts svētku dienu, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki sniedza atbalstu sociālās aprūpes iestādēm, sagādājot prieku līdzcilvēkiem, kuru ikdiena atšķiras no parastās. Karavīri sagatavoja dāvanu paciņas un ziedoja grāmatas Bauskas pansionāta «Derpele» un tā filiāļu 115 iemītniekiem. Lasāmvielas klāsts bija bagātīgs – 16 pilnas kastes ar grāmatām latviešu un krievu valodā.
Savdabīgu velti bija izdomājuši Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona zemessargi, kuri talkoja Bauskas pirmsskolas izglītības iestādes «Zīlīte» teritorijā.
«Gaismas ceļš» staro novadu pagastos
Simbolisks skrējiens, kas aptvēra Latvijas pierobežu, skarot trīs mūspuses novadus, ilga no 16. līdz 21. jūnijam. Rīkotāji, biedrība «1836» un taku skrējiena pārstāvji «Stirnubuks.lv», skaidroja, ka šī aktivitāte, sagaidot vasaras saulgriežus, ļauj ieraudzīt Latvijas unikalitāti dabā, vēsturē un cilvēkos.
Mūspusē skrējiena pirmā pietura bija Vecumnieku novada Kurmenē. Ar iepriekšējā posma dalībnieku nesto lāpu tika iededzināts ugunskurs. Turpinājumā maršruts virzījās uz Skaistkalni, kur skrējēji apstājās pie Leišmalītes ceļa staba ar akmens svārstu, un tas tika iekustināts. Izskanēja trīs vēlējumi Latvijai. No Skaistkalnes skrējējiem ceļš aizvijās uz Bauskas novada Jaunsauli, Brunavu un Viļa Plūdoņa «Lejeniekiem», kur skanēja folkloras kopas «Laukam pāri» dziesmas un klāt bija novada pašvaldības vadība. Jau bija pusnakts, kad lāpneši sasniedza Rundāles pagasta Saulaini. Ugunskurs iekvēlojās nakts tumsā, vēstot par vēl vienu pieturu Latvijas-Lietuvas pierobežas «Gaismas ceļā». Kopumā visa maršrutā garumā bija 87 iedegti ugunskuri. Saulainē degošo lāpu pārņēma trīs uzņēmīgas vietējās skrējējas. Cauri Svitenei maršruts turpinājās uz Eleju, jau ārpus Rundāles novada.
Rundāliešiem – daktera Ozoliņa prēmija
Pilsrundāles vidusskolas absolventiem kopš 1982. gada iespējams saņemt kādreizējā Rundāles doktorāta ilggadējā ārsta Arnolda Ozoliņa prēmiju. Tā radusies, pildot ļoti cienītā daktera novēlējumu materiāli stimulēt vietējās vidusskolas spējīgākos un centīgākos 12. klases absolventus. Sākotnēji tika izmantoti A. Ozoliņa ieguldījuma summas procenti. Mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai, finansiālais apmērs ievērojami samazinājās. Tāpēc Rundāles pagasta padome 1995. gadā dibināja Ozoliņa fondu, kas darbojas saskaņā ar īpašu nolikumu. Prēmijas pastāvēšanas laikā to saņēmuši 95 centīgi jaunieši.
Šī gada 12. klases absolventi Dāvids Tanons un Undīne Unda Ūdrēna bija izvirzīti naudas balvas saņemšanai. Ozoliņa fondam viņus ieteica Pilsrundāles vidusskolas audzēkņi un pedagogi. Jauniešu sekmju vidējais vērtējums pārsniedz astoņas balles, puisim lielisks rādītājs – 8,95. Dāvids ir bijis aktīvs olimpiādēs, tai skaitā valsts mērogā. Fonds pieņēma lēmumu prēmiju diferencēt un to piešķirt abiem jauniešiem. Naudas balvu, kuras apmērs šajā gadā 200 un 100 eiro, katrs saņēmējs var izmantot, kā vēlas.
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.
Pārvērtību gads spēcina kurmeniešus
Gadskārtējās Pēterdienas svinības Vecumnieku novada Kurmenē šogad bija īpašas. Tika atzīmēta vietējās Svētā Pētera katoļu baznīcas 150. dzimšanas diena.
Draudzes vecākais Ilgonis Mašinskis svētku reizē sacīja, ka viņam svarīgākais: «..baznīca ir saglābta, jo tā bruka kopā.» Viņš uzsver, ka priesteris Andrejs Mediņš kopā ar brukniešiem, atbalstītājiem un palīgiem paveikuši milzīgu darbu, un secina: «Esmu sajūsmā, ka viss kārtībā un varēs stāvēt vēl simt piecdesmit gadu un ilgāk.»
Plaša šo notikumu atzīmēšana bija organizēta pirmo reizi. Desmit dienas tika piepildītas ar garīgām un laicīgām norisēm. Viesi, pirms iekļāvās kādā rosībā, novērtēja pārmaiņas, kas skārušas Kurmeni. Sakārtots muižas parks un apkārtne, atdzimusi vēsturiskā pārvaldnieka māja, kuplāka un aktīvāka kļuvusi katoļticīgo draudze.
Skaista dāvana svētkos bija literatūrzinātnieces, valodnieces un rakstnieces Janīnas Kursītes un draudzes izdotā grāmata «Mīlot Kurmeni». Autore ievadā raksta, ka šis darbs ir veltījums Kurmenes baznīcai 150. gadskārtā un kurmeniešiem, kā arī priesteriem un viņu
Īpašai grāmatai īpaši svētki
Svinīgā gaisotnē Rundāles pils franču dārza piknika laukumā 14. augustā norisinājās grāmatas «Vēsturiskais rožu dārzs» atvēršanas svētki. Izdevumā iegrāmatots seno rožu ilgais un lēnais selekcijas ceļš, to šķirņu un sugu daudzveidība, visa informācija, ko izdevies savākt ilggadējai Rundāles pils muzeja pētniecei Laumai Lancmanei.
Viņas rožu «afēra» sākusies vairāk nekā pirms 40 gadiem, kad kopā ar svaini Ievu Lancmani, dodoties muižu ekspedīcijā, ievērota vēsturisko rožu ziedēšana. Ieva pēc pašiniciatīvas stādījusi vecajās muižās saglabātās rozes savā dārzā. Iztēlojušās, ka pilī varētu izveidot nelielu vēsturisko rožu dārziņu. Šī doma, dziļi sirdī ieslēpta, gailējusi gadu desmitus.
Pievilcīgais dārzs nav iedomājams bez labas profesionālas komandas. Daudzus gadus rūpi par rozēm turējusi ilggadējā Rundāles pils dārzniece Dainuvīte Brūvere. «Viņa ar savu milzu enerģiju, ar aizrautību ir panākusi daudzas lietas, ko diez vai mēs būtu realizējuši,» galveno rožu pārzinātāju raksturo L. Lancmane. Viņa pieļauj, ka ļoti daudzi cilvēki, kuri bijuši rožu dārzā kādā noteiktā laikā, faktiski vēsturisko rožu ziedēšanu, kuru ir ap 600 stādu, nemaz nav redzējuši.
Iesvēta atjaunoto Jaunsaules katoļu dievnamu
Jaunsaules Svētā Konrāda Romas katoļu baznīcā 27. septembrī notika atjaunotā dievnama iesvētīšanas mise.
Pārbūves darbi ar dāsna ziedojuma atbalstu – vairāk nekā 300 000 eiro, ko baznīcai veltījis Viesturs Segliņš, – lielākoties tika paveikti jau 2019. gadā, šī gada pavasarī labiekārtota apkārtne. Taču dievnama iesvētīšanas svētku sarīkošanu līdz rudenim aizkavējuši pandēmijas izraisītie apstākļi.
Nelielajā dievnamā un ārpus tā 27. septembrī bija pulcējusies gan draudze, gan daudz citu ļaužu, lai pieredzētu šo brīdi. Klāt bija vairāki ziedotāja V. Segliņa dzimtas locekļi.
Misi vadīja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, piedalījās Skaistkalnes katoļu baznīcas priesteris Jānis Vīlaks, Bauskas katoļu draudzes prāvests Jānis Zviedrāns un Jaunsaules draudzes prāvests Romualds Baļčūns. Uzrunājot sanākušos, bīskaps Edvards Pavlovskis pauda prieku par baznīcas izcilo atjaunošanu, arī par nepieredzēti lielo baznīcēnu pulku. Mises rituālus bagātināja slavējoši dziedājumi ērģeļu pavadījumā. Mērķtiecīgi projektētajā dievnama akustikā skanējums bija īpaši iespaidīgs un aizkustinošs.
Svētkos bija klāt testamenta izpildītāja pilnvarotā persona Silvija Jemeļjanova, kā arī arhitekte jaunsauliete Vija Ozola, dievnama pārbūves projekta autore.
Labturībā «Balticovo» iegulda miljonus
Lielākā olu ražotāja Ziemeļeiropā – a/s «Balticovo» Iecavas novadā – 26. augustā jau otro reizi šogad uz nozīmīgas būves atklāšanu aicināja žurnālistus un nozares interesentus. Iepriekš, 3. jūlijā, izrādīta jaunā ūdens attīrīšanas stacija, vasaras beigās – ārpus sprostiem turētu vistu komplekss.
26. augustā klāt bija arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Ir realizēts ievērojams Eiropas mēroga projekts – izveidots moderns ārpus sprostu dējējvistu novietņu komplekss, kurā dzīvos 400 tūkstoši vistu. Pašlaik pabeigta daļa no šī kompleksa.
Putnu barībā ir Latvijas graudi – kvieši, mieži, kukurūza, rapšu sēklas – un kaļķis. Uzņēmuma komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps uzsvēra, ka tas ir lielākais panākums pēdējo 20 gadu laikā – šāda vistu novietne ir lielākā Baltijā un arī Ziemeļeiropā.
Produkcijas pietiks visiem tirgiem, arī Latvijas. Jaunā novietne trīskāršos šādu olu piedāvājumu no Latvijas. Pēdējos gados investēti ap
15 miljoniem eiro ir gan uzņēmuma ieguvums, gan investīcijas Latvijas ekonomikā, uzņēmējdarbības un eksporta izaugsmē.
Rūpēs par atkritumu otro dzīvi
Investējot 110 tūkstošus eiro, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» šovasar izveidojis otrreizējo izejvielu šķirošanas centru Bauskā.
Domājot par attīstību, jau pērn novados sākta filiāļu izveide. Pirmās tapušas Daugavpilī, Madonā, Aizkrauklē, un šogad ierīkota Bauskā. Uzņēmuma vadītājs Nauris Bertmanis neslēpj, ka vietas izvēlē izšķiroša nozīme bijusi pašvaldības iesaistei un nostājai.
Uzņēmuma rīcībā Īslīces ielā ir trīs angāri ar kopējo platību 1200 kvadrātmetru, bet kopējā pieejamā teritorija ar āra laukumu – ap 4500 kvadrātmetriem. Bauskas filiālē plānots gadā pāršķirot un sagatavot pārstrādei 1200 tonnu dažādu otrreizējo materiālu. Saskaņojumi un nepieciešamās atļaujas no Valsts vides dienesta iegūti, filiāles darbība ir akceptēta no visām kontrolējošām institūcijām. Te ir atkritumu šķirošanas centrs, kurā sagrupē dalīti vāktos atkritumus. Tie nonāk no uzņēmuma apkalpotajām teritorijām Zemgalē. Sadarbība ir ar vietējo SIA «Vides serviss», kuram izdevīgi vietējai pārstrādei domātos atkritumus vest tepat uz Bausku, nevis uz 50 kilometru attālo «Zemgales EKO» vai citviet.
Jaunas telpas pirmsskolas grupām
Zinību dienā, 1. septembrī, Vecumnieku novadā pie Vecumnieku vidusskolas un sākumskolas Kalna ielā 13a atver jaunas telpas divām pirmsskolas grupām. Mācību iestādes direktors Aivars Ķiņķevskis pauž prieku par atkalredzēšanos klātienē: «Protams, izmaiņas darba organizācijā būs jūtamas, taču jaunāko klašu skolēnus tās skars mazāk un bērni varēs gan izskrieties, gan ievilkt elpu svaigā gaisā.»
Pamatojoties uz Vecumnieku novada domes atklātā konkursa rezultātiem par moduļu tipa būvi, šā gada 1. aprīlī noslēgts līgums ar vienīgo pretendentu Salaspilī reģistrēto SIA «INOS». Līguma kopējā summa bija 488 300 eiro.
Arī Vecumnieku vidusskolai liels pārbaudījums ir jaunais mācību saturs un kompetenču pieeja, kaut gan šādi skolā strādāts jau trīs gadus. Šogad 4. klasēm paredzēti jauni mācību priekšmeti – teātra māksla, datorika, sports un veselība, otrā svešvaloda. Novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš ir gandarīts, ka vecāki bērniem izvēlas Vecumnieku vidusskolu. Izglītojamo ir tik daudz, ka visiem vietas nepietiek. Šoruden mācību iestāde uzņēmusi vairāk nekā 40 pirmklasnieku.
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.
Ar vienotības uguni – laivās pār Mēmeli
Sirsnīgi, oriģināli un romantiski Biržu rajona Germanišķos Lietuvā un Vecumnieku novada Skaistkalnē Latvijā iedzīvotāji, Mēmeles šķirti, bet tomēr vienoti, 22. septembrī nosvinēja Baltu vienības dienu.
Iepriekš vienu gadu par svētku scenāriju atbildēja lietuviešu puse, otru – Vecumnieku novads, šoreiz būtu Biržu rajona kārta. Saslimstība ar «Covid-19» Lietuvā ir ievērojami plašāka nekā Latvijā. Šādos apstākļos tika rasts risinājums – šajā Mēmeles krastā pulcējās Vecumnieku novada ļaudis, otrā malā – lietuvieši. Mikrofonos teiktās runas, upes ūdens pastiprinātas, bija labi dzirdamas abos krastos.
Īpašs mirklis bija, kad no abiem krastiem vienlaikus atīrās puiši airu laivās, viens turēja paceltu valsts karogu, cits – degošu lāpu. Mēmeles vidū, pie zemju robežas, abas laivas satikās un laivotāji apmainījās lāpām. Tādējādi Lietuvas pusē ugunskurs tika iedegts no Latvijas lāpas, bet mūspusē – no Lietuvas vestās liesmas.
Uzrunās abām kaimiņtautām gan Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, gan viņa vietnieks Jānis Kovals uzsvēra to, ka mēs spējam būt vienoti pat pandēmijas laikā, kad dziesmas, gaisma un vienotība tiek pāri Mēmelei no abām pusēm.
«Te darbi nekad nebeigsies»
Bauskas pilī 8. oktobrī noslēgušies 2018. gada rudenī sāktie vērienīgie darbi Livonijas ordeņa cietokšņa centrālā torņa, mazā vārtu torņa un tiem piegulošo sienu konservācijā.
Projektā paredzēto būvdarbu izpildītājam vietējam uzņēmumam SIA «Kaskāde 19» šis bijis sarežģīts objekts ar apgrūtinātu piekļuvi tehnikai un materiālu piegādi, kā arī komplicēts satura ziņā – viduslaiku mūra un apmetuma apdares konservācija un sarežģītu koka konstrukciju izbūve lielā augstumā. Apjomīgo darbu izdevies pabeigt pat dažas dienas pirms noteiktā termiņa, par ko gandarīts uzņēmuma vadītājs Ēriks Pažemecks.
Muzeja direktors Māris Skanis apliecina, ka konservācijas un restaurācijas darbs cietoksnī ne tuvu nav pabeigts. Te darbi nekad nebeigsies. Glābšanu gaida ziemeļu sienas viens sektors un ziemeļrietumu tornis.
Pašlaik muzejs ir akreditēts jaunam piecu gadu posmam un izvirzīta jauna prioritāte – paša muzeja attīstība: «Mūsu pienākums ir apkopot Bauskas pils izpētes rezultātus, tos publicēt, nodrošinot pieejamību sabiedrībai,» nākotnē ieskatās M. Skanis.
Centrālā torņa svinīga atklāšana un cietokšņa atvēršana apmeklētājiem paredzēta nākamā gada pavasarī.
Prezidents viesojas gan pilīs, gan skolās
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits pēc mūspuses jauniešu uzaicinājuma 12. oktobrī vizītē apmeklēja Bauskas un Rundāles novadu. Viņš iepazinās ar pašvaldībās paveikto, bet galveno uzmanību veltīja Bauskas novada jauniešiem, rīkojot ar viņiem divas tikšanās.
Apmeklējums sākās ar Mežotnes pili, no kuras tālāk pa gājēju tiltiņu pāri Lielupei prezidents turpināja ceļu uz Mežotnes pilskalnu, kur augsto viesi sagaidīja ar senās taures skaņām. Vēstures restaurators Anatolijs Kazačenko pastāstīja par senlatviešu vēsturi.
Nākamais prezidenta pieturas punkts bija Bauskas 2. vidusskola. Tur risinājās spraigas diskusijas par jauniešu iesaistīšanos skolas pašpārvaldes darbā, kas vēlāk noved pie politikas. Prezidents atbildēja uz audzēkņu jautājumiem, kurus atzina par nopietniem, dziļi pārdomātiem.
Pēcpusdienā E. Levits Bauskas Rātsnamā tikās ar jauniešiem apļa diskusijā «Jaunietis. Valstsgriba».
Atmiņā paliekošs brīdis bija Bauskas pils atjaunotā lielā torņa apskate – prezidents bija pirmais tā oficiālais apmeklētājs.
Vizītes noslēgumā E. Levits apskatīja keramikas darbnīcu «Laima Ceramics» Rundāles novada Svitenes pagasta «Urštēnos», kā arī apmeklēja laikraksta «Bauskas Dzīve» redakciju.
Zemessargiem Bauskā izveidota bāze mācībām un darbībai
Bauskā, Biržu ielā, 10. novembrī tika atklāta Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona bāze. Uz ilgi gaidīto notikumu, lietojot aizsargmaskas, bija pulcējušies zemessargi un karavīri. Bija ieradies Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis un 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Aivars Krjukovs.
Tika akcentēts, ka stiprināt Zemessardzes infrastruktūru Bauskā ir nozīmīgi arī no stratēģiskiem apsvērumiem. Iekārtotā bāze zemessargiem ļaus nodrošināt mācības klasēs, telpas piemērotas, lai darbotos arīdzan ar kartēm. Ne visām mācībām nepieciešams mežs, tādēļ bāzes teritorijā varēs ritēt, piemēram, roku signālu apmācības un citu pamatelementu apguve. Būs iespēja mācīt jaunāko komandējošo sastāvu. Varēs uzstādīt teltis, kur zemessargiem mācību laikā nakšņot. Šeit ir arī noliktavas, kur glabājas tehnika, varēs to apkopt un sagatavot mācību uzdevumu izpildei. Telpas ir pietiekami plašas, būs arī studiju tipa virtuve, kur ieturēt pusdienas, ēdnīca gan nav plānota. Protams, ir nodrošināta perimetra apsardze.
Sporta halle nodota ekspluatācijā un sākusi darbu
Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas halle stadiona teritorijā nodota ekspluatācijā šogad 7. decembrī, un ar šo brīdi notikusi ievākšanās telpās. Pagaidām gan bez skaļiem pasākumiem un svētkiem. «Atklāšanas pasākumu plānojam. Būs basketbols, brīvā cīņa, dambrete, vieglatlētika. Tomēr tas būs tad, kad apstākļi ļaus,» informē Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa.
Hallē iekārtota basketbola un volejbola zāle, brīvās cīņas telpa, zāle galda spēlēm, ir slēgtais skrejceliņš, ģērbtuves un dušas sportistiem. Uz halli pārvākusies Bauskas bērnu un jaunatnes sporta skola, tās darbiniekiem šeit iekārtoti kabineti. Interjers atturīgi elegants, gaumīgs.
Līgumu par sporta halles celtniecību parakstīja 2017. gada 3. maijā ar SIA «Selva būve» par kopējo summu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 4 049 181 eiro. Summa dažādu iemeslu dēļ būvniecības gaitā palielināta, un beigās halle uzcelta par 5 659 960 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.
«Iecavas Ziņas» būs informatīvais izdevums
Pašvaldības izdevuma «Iecavas Ziņas», kas bija reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis, pēdējais numurs iznāca 18. decembrī. Iecavas novada dome lēmusi, ka «Iecavas Ziņu» darbība pārtraukta ar 2020. gada 21. decembri, informēja Iecavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Egle.
Kā zināms, 2020. gada 18. novembrī stājās spēkā grozījumi likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», saskaņā ar kuriem likuma 8. panta pirmā daļa ir papildināta un ir šādā redakcijā: «Tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām, izņemot pašvaldības un to iestādes.» Norādīts, ka pašvaldības un to iestādes līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra. Tas izdarāms arī Iecavas novada pašvaldībai.
Ņemot vērā likuma normas, deputāti lēma pārtraukt Iecavas novada pašvaldības laikraksta «Iecavas Ziņas» darbību un no 2021. gada 1. janvāra izdot informatīvo izdevumu «Iecavas Ziņas». Tas nāks klajā reizi mēnesī.
Tā kā ir pārtraukta «Iecavas Ziņu» abonēšana 2021. gadam, abonenti tiek aicināti vērsties Iecavas novada pašvaldībā, lai saņemtu atpakaļ par abonementu samaksāto naudu.
Izveidota komisija Bauskas vecpilsētas saglabāšanai
Šogad sperts svarīgs solis rūpēs par vecpilsētu. Bauskas novada domes deputāti apstiprinājuši Bauskas vecpilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisiju šādā sastāvā: Ieva Bronko-Pastore, Raitis Ābelnieks, Dainis Bruģis, Jānis Feldmanis, Ina Līne, Laura Lūse, Dace Putna, Mārīte Putniņa, Māris Skanis, Egija Stapkēviča un Ilze Tijone. Komisijas darbību kontrolēs sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komiteja.
Ir redzams, ka Bauskā vecpilsēta zaudē savu nozīmi. Cilvēki iet prom, tur nedzīvo, nevēlas dzīvot. 2015. gadā, pēc tam 2018. gadā bija mēģinājums panākt, lai pašvaldībā izveidotu amata vietu cilvēkam, kurš būtu par Bauskas vecpilsētu, koordinētu, piesaistītu speciālistus, dodot sākuma paātrinājumu vecpilsētas jautājumiem. Tas nenotika, viss izčākstēja. Vecpilsēta iet bojā.
Ir cerības uz komisijas darbu, kas atzīst, ka jāmeklē kompleksi risinājumi, kas vērsti uz sociālo, fizisko un uzņēmējdarbības vidi vecpilsētas attīstībai. Tas jādara kopējiem spēkiem ar pašvaldību. Pielāgojot pilsētas telpu, jāspēj saglabāt arī kultūras mantojumu – pilsētas identitāti.
