Somi ievēro drošības pasākumus aiz cieņas pret citiem

Ilze Junkurēna, bijusī baušķeniece, dzīvo un strādā Somijā, Turku

2020. gada 23. decembris 00:00

Somi ievēro drošības pasākumus aiz cieņas pret citiem

Somijā ierobežojumus nosaka pašvaldības, līdz ar to saslimstība un ar to saistītie preventīvie pasākumi ļoti atšķiras starp Helsinkiem, kur dzīvo lielākā daļa saslimušo, un mazapdzīvotajām pilsētiņām Somijas vidienē un ziemeļos.

Personālam skolā sejas aizsegs obligāts
Es pati dzīvoju dienvidrietumu Somijā, 187 000 iedzīvotāju pilsētā Turku, kur kopš pavasara reģistrēti 1311 gadījumi (10.12.2020. dati). Strādāju pēcpusdienas klubā ar 1. un 2. klašu skolēniem 63 bērnu grupā. Patlaban Turku pašvaldība sabiedriskās vietās – iekštelpās un sabiedriskajā transportā – ieteikusi nēsāt masku. Tas nozīmē to, ka masku vēlams nēsāt, bet tas nav obligāti, par ieteikuma neievērošanu nevar piemērot sodu. Neraugoties uz to, lielākā daļa iedzīvotāju šo prasību ievēro. Pamatskolā, kur strādāju, maska vai vizīrs (aizsargstikls sejai) obligāti jānēsā personālam. Bērniem maskas nav obligātas, bet vecāko klašu audzēkņi tās nēsā. Arī vairākums vecāku, kas pēcpusdienā ierodas pēc bērniem, uzvelk masku.

Decembra sākumā Turku pašvaldība pieņēma lēmumu līdz Ziemassvētkiem slēgt pilsētai piederošās sporta zāles un peldbaseinus, kā arī atcelt publiskus pasākumus – koncertus, teātru izrādes utt. Taču privātie sporta centri turpina strādāt, nodrošinot divu metru distanci starp apmeklētājiem un samazinot dalībnieku skaitu grupu nodarbībās līdz desmit cilvēkiem.

Ļoti savrups dzīvesveids
Varbūt konkrēti nepateikšu, kas ir Somijas veiksmes stāsta pamatā, tomēr esmu novērojusi šādas tādas kultūras atšķirības, kas noteikti ir palīdzējušas vīrusa izplatības ierobežošanā.

Somiem ir atšķirīgi iepirkšanās paradumi. Lielākā daļa dodas uz veikaliem retāk un iepērk vairāk, reti lieto skaidru naudu. Daudz pērk internetā, sevišķi apģērbu. Arī ēdienu biežāk pasūta ar piegādi uz mājām. Daudz tiek lietotas pašapkalpošanās kases un citi elektroniskie pakalpojumi, kas neprasa kontaktēšanos ar cilvēkiem. Tādēļ veikali ir tukšāki, tiešais kontakts mazāks, un tā vietā, lai nedēļas nogali pavadītu iepirkšanās centrā vai kārtotu praktiskas lietas, cilvēki dodas baudīt dabas jaukumu.

Sabiedriskais transports nav tik pārpildīts, kā to atceros savulaik Rīgā. Daudzi uz darbu dodas ar velosipēdu, jo šeit ir ļoti ērta infrastruktūra riteņbraucējiem un braukšanas kultūra pavisam citādāka.

Somijas mājsaimniecības ir mazākas – šeit ļoti reti zem viena jumta dzīvo vairākas paaudzes. Jaunieši ātri aiziet no mājām, savukārt vecie cilvēki parasti dzīvo vieni vai pansionātos. Mazbērni nedzīvo kopā ar vecmāmiņu, līdz ar to ir mazāks risks, ka no bērnudārza vecajam cilvēkam tiks pārnests vīruss. Tāpat somu pensionārs neiet katru dienu uz veikalu pēc viena ābolīša un diviem kartupeļiem, lai paklačotos ar pārdevēju. Somi ir ļoti savrupi – drīzāk paši kāps uz sesto stāvu nekā brauks liftā kopā ar kaimiņu. Šeit ir ļoti daudz vientuļu cilvēku visās vecumu grupās. Ja darbu iespējams veikt attālināti no mājām, bez kontakta ar citiem var iztikt ļoti ilgi.

Slimi neiet uz darbu, daudz laika pavada ārā
Somi neiet slimi uz darbu. Latviešiem raksturīgs teiciens «es nevaru atļauties slimot», taču Somijā sociālās garantijas ļauj palikt mājās, saglabājot darba algu arī par pirmo prombūtnes dienu. Daudzviet ir trīs dienu likums, kas ļauj darbiniekam būt mājās trīs dienas, neuzrādot par to oficiālu slimības lapu. Savukārt, ja ir aizdomas par «Covid-19», internetā var pieteikties testam, un jau no pieteikšanās brīža ir spēkā slimības lapa, kas ļauj saglabāt darba algu līdz rezultātu saņemšanas brīdim arī tad, ja simptomi ir maznozīmīgi un cilvēks jūtas pietiekami labi, lai strādātu. Somi nesūta uz skolu bērnus, ja viņiem ir iesnas. Skolās starpbrīži tiek pavadīti ārā. Arī mēs savā pēcpusdienas klubā, kas darbojas no pulksten 12 līdz 17, maksimāli daudz laika pavadām ārā.

Somi var atļauties un grib ceļot. Tas droši vien pavasarī bija arī slimības straujā uzliesmojuma cēlonis – daudzas ģimenes februāra beigās un marta sākumā atgriezās no tradicionālā «slēpošanas brīvlaika», neievērojot karantīnu.

Lai gan pašlaik Somijā situācija ir krietni labāka nekā Latvijā, arī šeit daudzi netic «Covid-19» esamībai, vairāki cilvēki pandēmijas dēļ zaudējuši darbu un pauž neapmierinātību ar valdības lēmumiem. Helsinku slimnīcas ir pārpildītas, vietu trūkuma dēļ pacientus pārved uz reģionālajiem stacionāriem. Tomēr man kā iebraucējai šķiet, ka somu valdība lēmumus pieņem daudz racionālāk un cilvēki uz tiem reaģē disciplinētāk – mierīgāk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Somi ievēro drošības pasākumus aiz cieņas pret citiem

Kategorijas