Tuvu un mīļu vietu sargājot

2020. gada 23. decembris 00:00

857

Mājražotāji Rundāles novada «Padegās» izaudzē un piedāvā daudzveidīgu produkciju

Latvijā dažādos pasākumos un tirdziņos lielu apmeklētāju uzmanību allaž piesaista mājražotāju un amatnieku piedāvājums. Kas ir mājražotājs? Drīzāk – kāds viņš ir? Čakls, izdomas bagāts, drosmīgs, pacietīgs, neatlaidīgs? Arī Rundāles novada Viesturu pagasta mājražotāju Sandras un Arta Icaku izaudzētais un pagatavotais kļuvis pazīstams ar interesantu produktu klāstu, gaumīgu iesaiņojumu un regulāru klātbūtni dažādos tirdziņos.

Saruna ar «Bauskas Dzīvi» notika visnotaļ saspringtās dienās, kad ierobežojumu dēļ diemžēl līdz minimumam sarukušas tirdzniecības iespējas, bet Kalnciema iela Rīgā bija vienīgā vieta, kas īsajās pirmssvētku dienās bija pieejama mājražotājiem.

Ar aicinājumu atgriezties
Sandra un Artis Icaki «Padegās» uz palikšanu no Salaspils atgriezās 2015. gadā. Sandra stāsta, ka vēl pirms šī galīgā lēmuma uz mammas mājām bieži braukāts, palīdzēts vecākiem gan lauku darbos, gan kopā svētki un godi svinēti. Vieta bija kļuvusi tik mīļa un tuva, ka pilsētvides dēļ to bijis grūti pamest novārtā.

Ir liecības, ka «Padegu» māja tikusi celta 20. gadsimta 30. gadu sākumā un apkārtne bijusi ļaužu apdzīvota; te atradusies skola un skolotāju māja, vēl citas ēkas. Māja, kurā atgriezušies, prasījusies pēc remonta. Vienubrīd ģimene pat apsvērusi domu būvēt jaunu, taču, «saliekot visus galus kopā», izšķīrušies par remontēšanu. Sandra saka: «Tas nu laikam ir nebeidzams process. Bet soli pa solim var darīt tik, cik var atļauties, bez kredītu elpas pakausī, un tas krietni atvieglo dzīvi. Apstiprinās arī vecā atziņa, ka «labs meistars ir zelta vērts». Artis iepriekšējā darbā bija būvdarbu vadītājs, un, izrādās, šajā mūsu dzīves pavērsienā tas ir nenovērtējams ieguvums. Viss, kas «Padegās» sabūvēts un salabots, ir vīra roku darbs: šķūnis, kūts, pirtiņa, siltumnīca un, protams, mājas remonts.»

Pārnākot uz dzīvi laukos, Icaki nonākuši pie atziņas, ka te iespējams audzēt ne tikai kartupeļus vai kāpostus. Perspektīvu saskatījuši mājražošanā, tas nozīmē pilna cikla darbošanos – no sēklas un stāda līdz pat glītam produkta iesaiņojuma dizainam. Trīs hekt-āros izaudzēti smiltsērkšķi, rabarberi, zemenes, upenes, jāņogas, dažādi dārzeņi un garšaugi – viss, bez kā latvieša dārzs nemaz nav īsts dārzs. Smiltsērkšķu vien pusotrs hektārs. Ar tiem lielākā darbošanās ziemā, kad no sasaldētajām ogām var svaigsulu spiest, kas parasti notiek piektdienās nedēļas nogales krājumu papildināšanai. Sulu var arī sasaldēt, lai vienmēr pie rokas tirdziņam. No citām saldētām ogām top ievārījumi un dažādas to kombinācijas, kas ierastās garšas padara neparastākas un interesantākas. Klientu iecienīts esot «Pikantais smilts-ērkšķis», kam pievienots ķip-loks. No izspiedām gatavo tēju, kopā ar smiltsērkšķu lapām, tā ka krūms tiekot diezgan «noplūkāts». Bezatlikumu ražošanā ir ļoti dažādas iespējas lietderīgi izmantot gandrīz visu. Izspiedas var arī izkaltēt, samalt pulverī un lietot pie citiem ēdieniem kā piedevu garšas uzlabošanai. Daudzus iepriecina gan zemeņu, gan rabarberu sulas.

Darbs maziem un lieliem
Lauku mājā, it īpaši mājražotāju ģimenē, piemērots darbs atradīsies katram – maziem, lieliem un arī sirmiem senioriem. Izkaltētās izspiedas maļ vīramāte Ilga Uzuliņa. Arī Sandras mazdēliem, četrgadīgajam Ralfam un pat divgadīgajam Gustam, katram savs darāmais atrodas, piemēram, gaiļpiešu tēju salasīt. Meita Aelita Dubovska patlaban darbojas ar produkcijas tirdzniecību internetā, turklāt šajā noslogotajā piegāžu periodā pasūtījumus klientiem aizved ar savu transportu. Dinārs ar ģimeni, lai gan dzīvo Pierīgā, visā iesaistās brīvajā laikā un ir lielisks atbalsts saimniecībā.

Sandra atzīst: «Līdz šim gada nogales pirmssvētku tirdzniecība bija pieejama vairākās pārdošanas vietās Latvijā, ko centāmies maksimāli izmantot. Šogad ir citādāk. Tāpēc svarīgi, lai produkti būtu pēc iespējas dažādāki arī cenu ziņā. Piemēram, ievārījumu burciņas labi noder dāvaniņu komplektam, un cenu piedāvājums ir amplitūdā no pieciem eiro līdz dažiem desmitiem eiro – dažādiem maciņiem. Noformējuma dizainu – logo un uzlīmes – veidojam paši. Mums ir mazs izdrukas aparāts, kas ļauj elastīgi mainīt etiķetes saturu, jo pasūtījumi tipogrāfijā tomēr aizņem laiku.»

Nesaķīmiķotas dabas resurss
Darbs ar piedāvājuma dažādību nav tikai tukši vārdi. Sandra teic: «Oficiāli neesam bioloģiskā saimniecība, bet savā domāšanā un dzīvesveidā gan. Turklāt tik nomaļai vietai kā «Padegām» ir liela priekšrocība – tīras, nesaķīmiķotas dabas resurss. Tāpēc audzējam ap simts visdažādāko šķirņu vistas. Patiesībā ar vistkopību mūsu saimnieciskā darbība laukos sākās, esam izmēģinājuši daudz ko. Šī gada piedāvājumā arī liela olu krāsu dažādība.»

Ar LEADER projekta atbalstu 2018. gadā iegādāts visnepieciešamākais aprīkojums pārstrādes telpai. Sandra stāsta: «Kopā ar sadzīves tehniku elektrības patēriņš ir krietns. Būtu vajadzīga lielāka saldētava, bet elektrolīnijas jauda diemžēl neļauj neko pamatīgāku pieslēgt, tāpēc pagaidām šī ļoti nepieciešamā iekārta jānomā citur. Papildu pieslēgums ir «astronomiski» dārgs, lai gan pakalpojumu sniedzējam par saprātīgu cenu tas būtu izdevīgi, jo, saimniekošanu paplašinot, elektrības patēriņa rēķins mums tikai augtu».

Šoruden Rundāles novadu apciemoja Valsts prezidents Egils Levits, un uz prezidenta kanceleju aizceļoja arī «Padegu» saimniecības ražojums – dāvana, ko Sandras un Arta ģimene sagatavoja, atsaucoties Rundāles novada domes ierosinājumam.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tuvu un mīļu vietu sargājot

Kategorijas