Dažviet – arī komandantstunda

2020. gada 23. decembris 00:00

Ierobežojumi un ekonomiskās problēmas ir katrā valstī, svarīgākais – iedzīvotāju attieksme

Bijušie mūsu novadnieki dzīvo un strādā daudzviet pasaulē, tomēr koronavīrusa epidēmija vairāk vai mazāk ietekmējusi ikvienu. Šajā lappusē pieredzes stāsti no Kipras, Islandes, Francijas. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 14 dienu kumulatīvā saslimstība Kiprā ir 538,6, Francijā – 236,3 un Islandē – 49,3. Salīdzinājumam – Latvijā tā ir 453,1.

Kiprā sabiedrība saprot
Stelpiete Kristīne Rulle kopā ar Agni Švarcbahu dzīvo Kiprā. Ierobežojumi pašlaik tur esot diezgan stingri, bet iedzīvotāji to izprotot.

«Vidēji dienā tiek konstatēti 200 – 300 saslimšanas gadījumu. Labi, ka ne Krievijas, ne vietējās Kipras ziņas netracina tautiešus ar briesmu stāstiem par esošo situāciju. Kipras valdība ir pragmatiska, bez liekas histērijas katru nedēļu vērtē situāciju, sabiedrība ir informēta par katru lēmumu,» stāsta K. Rulle.

Ierobežojumi gan nav patīkami – uz ielas, veikalos un citur jābūt maskās. Sods bez ierunām ir 300 eiro, no pulksten deviņiem vakarā līdz pieciem rītā ir komandantstunda. Uz ielas atrodas tikai tie, kam ir darba devēja atļauja par nakts darbu. Lielākā daļa iestāžu strādā attālināti, arī skolas. Slimnīcas darbojas, kā ierasts. Tikko paziņoja par lielo veikalu, tādu kā Latvijā «Mols» vai «Domina», slēgšanu.

«Sāpīgākā ir restorānu, bāru un citu izklaides vietu slēgšana, jo uz šī biznesa praktiski balstās Kipras ekonomika. Tomēr sezona ir beigusies, tradicionāli šis ir klusais periods. Normālos apstākļos nozares pārstāvji pēc vasaras mežonīgā darba atpūšas. Šogad tūrisms bija «uz pauzes», ienākumi minimāli. Visu cieņu valdībai, ir ļoti labi izveidota atbalsta sistēma. Ticam, ka vīrusu apkaros un tūristi atgriezīsies. Apkalpojošā infrastruktūra jāsaglabā. To valdība saka skaļi,» pauž stelpiete.
Kristīne atzīst, ka sabiedrībā valda mierīgs noskaņojums. Kafijas bāri strādā, jaunieši sēž ar maskām, dzīvīgi komunicē. Pensionāri jau no agra rīta apspriež dažādas ziņas. Veikali strādā, pārdevēji smaida un pačalo ar pastāvīgajiem pircējiem.

Viens no ieguvumiem ir efektīva atbalsta sistēma. «Kiprā praktiski nav aplokšņu algu. Darba devēji maksā nodokļus. Salīdzinot ar Latviju, tie nav lieli, līdz ar to visi, kas bija darba attiecībās, saņēma dīkstāves pabalstus, arī mēs. Neesmu dzirdējusi nevienu izmisušu stāstu par nespēju izdzīvot, bet jāatzīst, nosalt šeit nav iespējams, un ir mandarīnu laiks. Ir konkrēti ieguvumi. Pavasarī, kad bija pārvietošanās ierobežojumi, katru dienu izstaigājām apkārtni. Ļoti interesantas ir mazās ieliņas, jūras mala, piekalne. Kad atļāva vairāk, izbraukājām apkārtējos dambjus, makšķerējām, staigājām un sauļojāmies,» atceras K. Rulle.

Svētku instrukcija Islandē
Sigita Vernere no Vecumnieku novada dzīvo Islandē. Viņa atzīst, ka ierobežojumi sabiedrībā ir manāmi, bet pašas dzīvē lielu pārmaiņu neesot – vēl aizvien ir darbs mājās un izglītība neklātienē.

«Skolas un bērnudārzi ir atvērti, bet nedrīkst telpā būt vairāk par 25 bērniem. Maskas nav jāvelk. Vidusskolas un augstskolas vecuma jauniešiem ir tālmācība. Veikali atvērti, bet maskas ir obligātas un divu metru distance. Nesen atvēra skaistumkopšanas un SPA salonus, kā arī baseinus, sporta zāles vēl ir ciet. Bērniem pamatskolā atsākušies visi treniņi. Drīkst trenēties arī valsts izlases komandas un profesionālie sportisti. Kafejnīcās var atrasties ne vairāk kā 15 cilvēku, vakaros ir slēgti bāri,» stāsta S. Vernere.

Ekonomiskās problēmas pastāv – tūrisma jomā nodarbinātie zaudē darbu. Tās ir ceļojumu aģentūras, viesnīcas un citas saistītās nozares. Šajā gadījumā runā jau par reāliem bankrotu gadījumiem, to skaitā ir bāri, viesnīcas un viesu mājas arī ārpus pilsētas.
Ziemassvētkiem sagatavotas speciālas instrukcijas, kas noformētas kā svētku eglīšu rotājumu bumbiņas. Divi pieaugušie uz svētkiem drīkst ielūgt līdz desmit cilvēkiem, neskaitot bērnus, kas ir jaunāki par 14 gadiem.

Epidēmijas laika bērniņš Parīzē
Iepriekš Vecumniekos dzīvojusī Ilze Vītola strādā Francijas galvaspilsētā Parīzē viesmīlības jomā. Viņa atzīst, ka valsts atbalsts ir ļoti nozīmīgs, bet situācija vienalga sarežģīta.

«Jau kopš vasaras runāja par slimības otro vilni. Maskas Parīzē jānēsā obligāti kopš vasaras beigām, bet cilvēki turpināja dzīvot tāpat kā iepriekš – braukt brīvdienās prom no mājām, iet uz restorāniem, ne vienmēr ievērojot distancēšanos un citus piesardzības pasākumus,» stāsta I. Vītola. Viņa atzīst, ka pirmais ierobežojumu periods bija psiholoģiski ļoti sarežģīts jauniešiem, senioriem un ģimenēm ar bērniem. Pieaugusi fiziskā un psiholoģiskā vardarbība pret bērniem un sievietēm.

Rudenī situācija strauji pasliktinājās un ātri sasniedza pavasara stāvokli. Brīvu gultu skaits slimnīcu reanimācijā saruka, draudot ar haosu. Valdība no 30. oktobra ieviesa spēcīgus ierobežojumus, bet maigākus nekā pavasarī. Bērniem atļāva iet uz skolu, bet vecākiem ieteica maksimāli strādāt mājās. Vaļā bija tikai pārtikas veikali. No mājas pastaigāties drīkstēja iziet uz stundu un viena kilometra rādiusā ap dzīvesvietu.

Situācija bija ļoti saspringta tieši komersantiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam, kam nav savu interneta veikalu un kas nevar konkurēt ar lielajiem interneta koncerniem. Tāpēc, tuvojoties Ziemassvētkiem, valdība 28. novembrī atļāva atvērt veikalus, un sanitāro situāciju tas neuzlabo. 15. decembrī sākās komandantstunda – aizliegts atrasties ārpus mājās no astoņiem vakarā līdz sešiem rītā. Restorāni, bāri un sporta zāles slēgtas vismaz līdz 20. janvārim. Kino, teātri un muzeji slēgti vismaz līdz 7. janvārim. Baznīcas atvērtas, bet ierobežots cilvēku skaits.

«Veco ļaužu pansionāti ir atvērti apmeklētājiem, jo pavasara ierobežojumi parādīja, ka veco ļaužu veselība ļoti pasliktinājās, ja nebija iespējams satikt tuviniekus. Vientulība, depresija, hronisko slimību uzliesmojumi. Vienīgi ir stingrs sanitārais protokols šīm iestādēm,» stāsta I. Vītola.

Uz Ziemassvētkiem – 24. un 25. decembrī – atcelta komandantstunda, lai cilvēki var būt kopā ar ģimenēm. Ir ieteikums – ne vairāk par sešiem pieaugušajiem, telpu vēdināšana. 31. decembrī nav paredzēti nekādi atvieglojumi. Tiesa, iedzīvotāji vērtē, ka tas diez vai apturēs jauniešus no nelegālu ballīšu rīkošanas.

«Strādāju vienā no lielākajiem hoteļiem Parīzē. Mūsu nozare ir stipri cietusi, jo lielākā daļa ir starptautiskie klienti. Hotelis bija slēgts sešus mēnešus, to atvēra septembrī, bet mans SPA serviss bija vaļā tikai mēnesi, un tagad to neatvērs agrāk par 20. janvāri. Mums ir ap sešiem simtiem darbinieku, lielākā daļa ir dīkstāvē. Pabalsti par to pagarināti līdz marta beigām, saņemam 84 procentus no mūsu neto algas. Uzņēmumam ir lieli zaudējumi, bet valsts atbalsta mūsu sektoru. Kamēr tā būs, hotelim nebūs jāpieņem lēmumi par darbinieku masveida atlaišanu,» situāciju raksturo I. Vītola.

Cita problēma ir ģimenei. Dzīvesbiedram bija plāns atvērt aprīlī savu uzņēmumu biroja telpu sektorā. Viņš ir brokeris, kas specializējies lielo platību birojos. Ierobežojumu dēļ to neizdarīja. Biroju telpas vairs nav tik nepieciešamas – darbinieki strādā vairāk no mājām. Šajā sektorā zaudējumu ir par 60 procentiem vairāk, un dzīvesbiedrs pašlaik ir bezdarbnieku statusā. Vērtē iespējas strādāt citā nozarē.

«Ļoti daudziem cilvēkiem šis gads nesis smagus pārbaudījumus, bet mums tas bijis ļoti īpašs. Pandēmijas sākumā sapratām, ka tagad profesionāli nebūs lielu iespēju, tāpēc izlēmām, ka tas ir labākais laiks, lai domātu par ģimenes pieaugumu. Dēliņam jānāk pasaulē pēc divām nedēļām. Esam laimīgi, jo pandēmija lika mums saprast, ka ir laiks padomāt par ģimeni,» priecājas bijusī Vecumnieku novada iedzīvotāja.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dažviet – arī komandantstunda

Kategorijas