Uzrunā neskartas dabas klātbūtne

2020. gada 23. decembris 00:00

596

Operdziedātājs un ērģelnieks Juris Vizbulis atradis vietu dzīvei netālu no Jaunsaules baznīcas

Šogad Jaunsaules Svētā Konrāda Romas katoļu baznīcā atzīmēja dievnama atjaunošanu. Turklāt nelielā baznīca izredzēta ar vēl ko īpašu – dievkalpojumos emocionālu un garīgu bagātinājumu sniedz profesionāls dziedātājs un ērģelnieks Juris Vizbulis.

Pārsteidzoši bija uzzināt, ka operas solists, ārzemēs koncertējošs mākslinieks dzied un spēlē nelielā dievnamā nomaļā vietā Latvijas un Lietuvas pierobežā. Kādi ceļi uz šejieni atveda?
–Tepat netālu, pāris kilometru no baznīcas, Skaistkalnes pagastā ģimenei ir mājas «Kalnenieki». Esam šeit jaunienācēji, īpašumu iegādājāmies šogad pavasarī. Kopš bērnības esmu audzināts katolis, tāpēc viens no iemesliem vietas izvēlei bija – mājām jābūt tuvu baznīcai, īpaši mammai tā ir svarīga lieta.

Šo apkaimi zināju no reizēm, kad gāju svētceļojumos uz Skaistkalni un Aglonu. Vieta mani piesaista – vēl daudz neskartas dabas, saglabājusi zināmu autentiskumu, tā nav pārāk modernizēta. Īpaši uzrunā Mēmeles klātbūtne, upes līkloči. Mājas bieži apciemo dažādi savvaļas dzīvnieki, pagājušajā vasarā sadraudzējos ar vairākām mazām lapsiņām. Upe tuvu, laikam tāpēc daudz klaigā dzērves. Šī vieta ir ērta – tuvu Skaistkalne, Bauska nav tālu, arī nokļūt Rīgā var diezgan īsā laikā. Pats dzīvoju Rīgā, bet nedēļas nogalēs esmu šeit. Vasarā «Kalneniekos» pavadīju daudz vairāk laika.

Kad aprīlī atbraucām uz dievkalpojumu Jaunsaules baznīcā, priesteris Romualds Baļčūns mani uzrunāja par ērģeļu spēlēšanu. Kad vien iespējams, esmu šeit un ar lielu prieku atbalstu baznīcu un draudzi. Ļoti aizkustina priestera kalpojums. Viņš mani uzrunā kā garīdznieks – priestera lielā ētika un klusums, garīgi piepildīti un labi sprediķi. Patiesi dievbijīgs, pazemīgs un vienlaikus mūsdienīgs. Tas viss summējas labā priestera kalpojumā. Man viņš ir kļuvis par vienu no tuviem garīgajiem tēviem.

Kā pandēmijas raisītie apstākļi ietekmē ikdienu?
– Šogad man koncertu ārzemēs nebija un, visticamāk, tik drīz arī nebūs. Situācija jāpieņem, kāda tā ir. Vienkārši ar to jāsarod un jāsadzīvo. Tagad jākoncertē, kur tas iespējams un kur to var droši darīt. Pagājušajā nedēļā atgriezos no labdarības koncerta «Nāc līdzās!» filmēšanas Ventspilī. Koncerti notiek arī pašlaik, bet tie ir tiešsaistēs un bez skatītājiem. Tāpēc ļoti priecājos, ka svētdienās varu dziedāt Jaunsaules baznīcā. Te distance viegli pielāgojama un var dziedāt dzīvajā izpildījumā. Man kā dziedātājam šīs svētdienas ir arī kā svētku reizes.

Ikdienā turpinās mēģinājumi koncertiem, jāmācās teksti un notis. Rīgā pasniedzu mūzikas mācību priekšmetu bērniem skolā. Ar mazajām klasēm strādājam klātienē, ar 5. – 9. klašu audzēkņiem – pašlaik attālināti. Vadu arī individuālas dziedāšanas nodarbības, kas pašlaik ir atļautas. Ikdiena ir ļoti blīva, un darba ir daudz.

Dievnama iesvētīšanas misē dziedājāt kopā ar māsu. Vai muzikalitāte dzimtā ir pārmantota?
– Jā, gan māsa Līva, gan brālis Ģirts ir muzikāli. Visi trīs esam beiguši mūzikas skolu, bet viņi ar mūziku nenodarbojas profesionāli. Kādam taču jādara arī kas cits – kaut kas racionāls! Brālis labi spēlē ģitāru un dzied. Kad iespējams, māsa atbrauc no Rīgas, tad arī kopā dziedam baznīcā. Mūsu mamma ir muzikāli apdāvināta, viņai ir ļoti skaista balss. Mamma centās bērnus virzīt pa mūzikas ceļu, pastāvīgi mūsos veicināja muzikālo talantu. Esmu ļoti pateicīgs saviem vecākiem. Bērnībā mani vadāja pa konkursiem, tas bija liels ģimenes darbs un vecāku ieguldījums. Nav runa tikai par talantu, tas ir gandrīz visiem cilvēkiem. Talants ir tikai pamats, daudz var panākt ar darbu, darbu un darbu. Ir tāds teiciens – veiksme piemeklē tos, kuri strādā.

Vai pagūts iepazīt tuvējo apkārtni?
– Jā, esam apbraukājuši un paskatījušies. Šeit ir labs lauku veikals, kur mēdzam iepirkties. Man interesanta šķiet ķieģeļu ēka Jaunsaules centrā, kur kādreiz bijis kultūras nams, būtu forši to kādreiz atdzīvināt. Gribas pieredzēt, ka kaut kas pozitīvs nākotnē notiktu ar bijušo Jaunsaules skolas ēku – laba celtne un brīnišķīgā vietā pie upes. Būs jāizveido šeit kāds skaists, neliels muzikāls festivāls! Esmu iecerējis koncertu nākamajām «Baznīcu naktīm» mūsu baznīcā, ja vien tas situācijas dēļ būs iespējams. Kopā ar pianistu un komponistu Tomu Juhņeviču mums ir izveidota garīgās mūzikas programma, ar to esam vairākkārt koncertējuši baznīcās Rīgā. Ir doma atvest programmu uz šejieni.

Ceļā uz Bausku novēroju, ka šeit cilvēki ir ļoti strādīgi – sakoptas mājas un apstrādāta zeme, ļaudis saimnieko. Te vēl var redzēt govis ganībās.

Arī Bauska ir kopta pilsēta, īpaši patīk Rātslaukums. Kad tur atrodos, šķiet, esmu kādā Vācijas pilsētiņā. Bauskā atklāju interesantas trepītes netālu no poliklīnikas, kas ved uz vecpilsētu. Jā, vēl ļoti interesanta ir iela, kur ēkas rotā tādi kā gobelēni ar rožu ziedu atveidiem, tā man ļoti patīk. Nevar nepieminēt monsinjora Jāņa Zviedrāna izcilo dārzu pie katoļu baznīcas, tur rodu asociācijas ar Francijas baznīcām. Tas ir viens no Bauskas skaistumiem.

Šķiet, ka visu redzat tikai skaistu un labu esam.
– Man liekas, ka tas atkarīgs no dvēseles stāvokļa. Kā tu gribēsi dzīvot un redzēt, tā arī redzēsi. Vienmēr būs saskatāmas lietas, kas jāuzlabo. Protams, daudz atkarīgs arī no cilvēkiem, kas to var veicināt – lai notiek straujāk, ātrāk un godīgi. Par to var būt runa, bet uz dzīvi lielākoties jāskatās pozitīvi un ar gaišu skatījumu. Dzīve ir pārāk īsa, lai to izniekotu ar grūtsirdību. Labāk paspēt ieraudzīt kaut ko pozitīvu, negatīvo vienmēr kāds redzēs, pozitīvo atrast grūtāk. Iespējams, daudziem traucē latviešu mentalitāte un varbūt tas grūtums, kam nācies iziet cauri. Tāpēc nav viegli atvērties – skatīties pozitīvāk uz lietām. Strādājot skolā ar jauniešiem, mani ļoti uzrunā tas, ka jaunākajai paaudzei ir citādāka Latvijas izjūta. Viņiem ir pasaulīgs skatījums un vienlaikus ģimenēs ieaudzināts latviskums un patriotisms. Manuprāt, nu jau veidojas labs balanss, kas var attīstīt mūsu zemi.

Kā svinēsit Ziemassvētkus?
– Ziemassvētkus plānojam svinēt šeit. Arī māsa solās atbraukt, un tad dziedāsim kopā svētku dievkalpojumā. Ģimenē tradicionāli svētkos esam kopā – mājās veidojam svētku noformējumu un svinīgo mielasta galdu. Man Ziemassvētki asociējas ar gardām smaržām. Viena no tām ir štovētu kāpostu smarža – tie ir tik garšīgi! Vēlu visiem priecīgus un mierpilnus svētkus savās mājās.

JURIS VIZBULIS
- Muzikālās gaitas sācis Alsungas mūzikas skolā kā pianists. Jelgavas mūzikas koledžā pievērsies vokālajai mākslai un 2009. gadā absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu pie asociētās profesores Andžellas Gobas.

- Dziedātājs regulāri koncertē Latvijā un ārvalstīs, piedāvājot klausītājiem garīgās mūzikas programmas balsij un ērģelēm, kā arī kamermūzikas koncertus. Sadarbībā ar franču ērģelniekiem trīs gadus pēc kārtas notikuši viņa koncerti Francijas baznīcās.

- J. Vizbuļa nozīmīgākās operlomas ir Bastjēns (V. A. Mocarta opera «Bastjēns un Bastjenna») un Herolds (kameropera «Līsistrate»), kā arī Latvijas Nacionālajā operā interpretētais Tamino (V. A. Mocarta «Mazā burvju flauta»), Trikē (P. Čaikovska «Jevgeņijs Oņegins») un Alfrēds (J. Štrausa «Sikspārnis»). Dziedājis tenora solo Kamila Sensānsa «Ziemassvētku oratorijas», Marka Antuāna Šarpantjē «Te Deum», kā arī Riharda Dubras «Ziemassvētku kantātes» atskaņojumos Rīgas baznīcās. Repertuārā arī lomas mūziklos: Tonijs (L. Bernsteina «Vestsaidas stāsts») un Mariuss (K. M. Šēnberga «Les Misérables»), kā arī Jāzeps E. L. Vēbera mūziklā «Jāzeps un raibais sapņu mētelis» Dailes teātrī.

Avots: opera.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uzrunā neskartas dabas klātbūtne

Kategorijas