Atļauts pārdot arī brīvdienās

2020. gada 18. decembris 00:00

Nule sākusies Ziemassvētku galveno rotājumu – eglīšu – tirdzniecība

«Bauskas Dzīve» lietainajā 16. decembrī devās lūkot eglīšu piedāvājumu Bauskā. Vēl agrā rīta sniegu uzstājīgās lietus piles bija pārvērtušas ledū.

Eglīšu pircējiem un pārdevējiem svarīga ziņa – ir precizēts tirgojamo nepārtikas preču saraksts, ļaujot nedēļas nogalēs un svētku dienās pārdot arī Ziemsvētku eglītes. Tas darīts, lai respektētu Latvijas iedzīvotāju tradīcijas šos svētkus aizvadīt ģimenes lokā un laikus tiem sagatavoties, informē Ministru kabineta preses dienests.

Obligātā skuju smarža
Bauzes tirgū otro dienu zaļsvārces tirgo Uldis Stankevičs, viņa kociņi nāk no Brunavas pagasta «Rāmavām». Turpat blakus arī dzīvesbiedre Ilona Stankeviča. Eglītes audzētas desmit līdz 15 gadus, stāsta saimnieks. Piedāvājumā ir, sākot no metru garas rotas par septiņiem eiro līdz divarpus un trīs metru garām eglītēm par 20 eiro. Pirmajā dienā pirktas vidēja garuma. «Mūsu eglītes ilgi stāv, neviens klients nav sūdzējies. Lai ilgāk nenobirtu, der ielikt traukā ar ūdeni vai mitrās smiltīs,» pamāca saimnieks. Pašiem mājās gan vēl neesot izrotāta eglīte, bet noteikti būs. «Katru gadu liekam eglīti, Ziemassvētkos jābūt skuju smaržai un vairākiem ēdieniem. Īpaši mums garšo štovēti kāposti, pelēkie zirņi un pīrāgi,» stāsta U. Stankevičs. Maltīte turklāt neesot veikalā pirkta, bet paša kundzes gatavota.

Eglīti gādāt bija ieradušās arī baušķenieces Baiba un Elza Vārnas. Mamma un meita par septiņiem eiro nopirkto zaļsvārci likšot traukā ar mitrām smiltīm. Savukārt baušķenieks Jānis Broks lūkoja «egli manā augumā». Tā gan šoreiz bija vairāk «cenu aptauja», jo «dēls sacīja, ka Rīgā dārgi», bet mazbērniem svētku rotu vajag.

Savukārt Lauma Briņķe no Dāviņu pagasta atvedusi vairāk uz galda liekamas eglītes, jo tās ir īsākas. Pirmo dienu tirgojot. Pārdošanā par četriem eiro arī eglītes kā dekori ar koka ripas «kājiņu». Pārdevēja gan bēdīga, ka lietainajā darbdienā pircēju pamaz staigā.

Neparastas skaistules
Pie tirdzniecības centra «Rimi» egles no Dānijas un Igaunijas pārdod Īslīces pagasta iedzīvotājs Mareks Līkais. Uzreiz acīs krīt, ka zaļsvārces ir neparastāka skata – kuplākas, resnāku stumbru. «Tā ir ‘Nordmann’ šķirne, kam skujas nav durstīgas, tā ka bērni var rotāt un dzīvniekiem nav skāde. Tā ir topšķirne pasaulē. Šīs nāk no Dānijas laukiem, kur apsaimniekotājs ir latvietis. Tā jau otro gadu latvietim ar latvieti izveidojusies sadarbība. Tirgoju tikai «Premium ekstra» klases egles,» uzsver Mareks. Piedāvājumā ir dažāda garuma, 1,6 – 2,60 metru garas zaļsvārces par 30 – 50 eiro. «Pie mums ‘Nordmann’ lēni aug, nevar arī kuplumu dabūt, jo mums nav tāda laika josla,» audzēšanas pieredzi atklāj īslīcietis. Savukārt «parastās» – no 1,5 līdz 2,10 metriem par 15 – 20 eiro. Arī «parastās» izskatās citādāk, nekā ierasts. «Tās ir kuplākas, jo gadiem tiek formētas,» paskaidro Mareks. Ir arī ‘Nordmann’ podos par 35 eiro. Pie viena poda piestājusi baušķeniece Gunita Savicka-Kopilova, tiekot celta māja, tā ka būšot iespēja pārstādīt. Mazu bērnu neesot, «eglīte tiek gādāta pašu priekam». Endijs Simanovičs no Bauskas septiņus mēnešus vecajam Gustaviņam ratiņos gan skatīja mazāku pirmo egli, «lai vieglāk apkārt uzlikt barjeru».

Lai svētku kociņi ilgāk stāvētu, pārdevējs iesaka tos likt ūdenī speciālā kājā, kas iegādājama saimniecības preču lielveikalos un kurā egle ir arī stabila, turklāt «var pie ūdens pielikt cukuru, tad, tāpat kā cilvēks barojas, tā arī eglīte».

SKAIDROJUMS
Saskaņā ar Stādu audzētāju biedrības sniegto informāciju – vairāk nekā 80% Ziemassvētku eglīšu tiek pārdotas sestdienās un svētdienās. Stādaudzētavās un atklātajos tirdzniecības laukumos Ziemassvētku eglīšu tirdzniecība notiek ārtelpās svaigā gaisā, kas samazina inficēšanās risku.
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ļauts nocirst vienu Ziemassvētku eglīti valsts mežā (LVM). Drīkst cirst meža ceļu trasēs, grāvjos, stigās, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Nedrīkst cirst jaunaudzēs un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu. LVM meži visā Latvijas teritorijā apzīmēti ar plāksnīti – LVM īpašuma zīmi. Uz dzeltena fona attēlots LVM logotips, kā arī citas informācijas zīmes ar LVM logo vēsta, ka tā ir valsts mežu teritorija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atļauts pārdot arī brīvdienās

Kategorijas