Visa dzīve – Bauskā un Codes pagastā

2020. gada 18. decembris 00:00

202

Vladimira Vasjukova piepildītais mūžs – ģimenē un sabiedrībā zināms, cienīts un novērtēts

Par ilggadēju veiksmīgu uzņēmējdarbību un sabiedrisko aktivitāti Vladimirs Vasjukovs apbalvots ar Bauskas novada pašvaldības goda rakstu. Viņu ieteikusi Bauskas novada Codes pagasta pārvalde.

Šī gada sākumā V. Vasjukovs atzīmējis 65 gadu dzīves jubileju, šoruden saņēmis augstu sabiedrības novērtējumu. Pēc paša domām – ikdienā tikai darījis savu darbu, par goda rakstu teic: «Nekad nebiju cerējis uz tādu apbalvojumu. Kādi man tur nopelni?!»

Profesijas izvēle skaidra
Pēdējos teju 30 gadus Vladimirs ir komersants mazumtirdzniecībā, bet bērnības sapņi un jaunības aizraušanās bijušas pavisam citādas. Dzimis un uzaudzis Bauskas vecpilsētā, pabeidzis Bauskas 2. vidusskolu. Kopš zēna gadiem pamanījis savas dotības uz tehniskām lietām. Kad vēl gājis skolā, jau zinājis, ko vēlas nākotnē darīt. Mamma strādājusi toreizējā autotransporta uzņēmumā «ATU- 28». Bieži gājis pie viņas uz darbu, uzņēmuma teritoriju pazinis kā savējo un iedzīvojies tur valdošajā tehniskajā gaisotnē.

Beidzot vidusskolu, jaunieša nodoms profesijas izvēlē bijis skaidrs – mācīsies par virpotāju un atgriezīsies darbā zināmajā uzņēmumā. Pēc Rīgas tehniskās skolas absolvēšanas sācis strādāt par virpotāju «ATU-28». Tur arī apguvis šofera profesiju; braucis gan ar smago kravas auto, gan vēlāk bijis arī pasažieru autobusa vadītājs.

«Uz riteņiem» bez brīvdienām
Vladimirs 1980. gadā pārgājis strādāt uz kolhozu «Code» autobusa šofera darbā. Galvenais ikdienas uzdevums bija aizvest skolēnus uz Codes skolu un pēcpusdienās atpakaļ. Izrādās, tolaik Codes ciema bērnus, kuri dzīvoja pie Bauskas robežas, pilsētas skolās nepieņēma, bija jābrauc uz septiņus kilometrus attālo Codes skolu. Nereti izpalikušas brīvdienas, jo kolhoza autobuss vizinājis skolēnus un kolhozniekus arī ekskursijās un uz teātra izrādēm.

Neaizmirstami bijuši 1990. gada lielie Dziesmu un deju svētki, kad vedis dalībniekus uz Rīgu un svētku gaisotnē ar viņiem kopā pavadījis divas nedēļas. «Tas notikums atstāja neaizmirstamu pozitīvu iespaidu uz visu mūžu,» atklāj V. Vasjukovs. Tagad par Jauncodes un apkārtnes ļaudīm viņš saka: «Daudzus, kurus satieku ikdienā, pazīstu kopš laikiem, kad viņi bija skolēni, pēc tam – kad viņiem kāzas bija. Tagad jau pašiem pieauguši bērni un mazbērni.»

Sporto un muzicē kopā ar Šmīdbergu
Brīvajos brīžos Vladimirs ar interesi skatās sporta raidījumus televīzijā. Sports ir aizrautība no skolas dienām, kad pats nodarbojies ar vieglatlētiku un komandu spēlēm – futbolu, basketbolu un hokeju. Ieguvis arī rajona čempiona titulu vieglatlētikas disciplīnās skolēniem, un vidusskolas futbola komanda savulaik bijusi starp labākajām pieaugušo sacīkstēs. Viņš atceras: «Tolaik visi bērni un jaunieši sportoja, datoru taču nebija.»

Vidusskolas laikā sākusies aizrautība ar muzicēšanu. 1971. gadā skolā nodibinājuši vokāli instrumentālo ansambli, tā galvenais iedvesmotājs bijis skolasbiedrs Sergejs Kirtovskis. Toreizējā ansambļu tarifikācijā mūziķu grupai piešķirta augstākā kategorija. Pēc skolas beigšanas ansamblis bijis Bauskas kultūras nama paspārnē, vēlāk kļuvis par PSRS 50. gadadienas vārdā nosauktās padomju saimniecības mūziķu grupu. Pastāvīgi muzicējuši sestdienās tolaik populārajos deju vakaros. Pats spēlējis basģitāru, bet ansambli vadījis leģendārās grupas «Katedrāle» dibinātājs Vilnis Šmīdbergs. «Tagad Šmīdbergs raksta simfonijas, bet ar «Katedrāli»
60. gadu beigās sacēla tādu trok-sni Latvijā!» stāsta Vladimirs.

Visi ir Latvijā
Skolas laika draudzībai ar Antoņinu pārtopot laulībā, agri nodibinājuši ģimeni. Tad arī muzicēšana nolikta malā, veltot laiku un rūpes ģimenei un bērniem. Izlolotas divas meitas – Žanna un Alla. Tagad Vasjukovu dzimtā ir pieci mazbērni – Jūlija, Lauris, Edvards, Aleksejs, Aleksandrs un arī divi mazmazbērni – Maija un Matīss. Vladimirs lepojas ar atvasēm vairākās paaudzēs un teic: «Visi ir Latvijā un tuvumā – viena mazmeita ar ģimeni Rīgā, pārējie ir tepat Bauskā. Mums «klaidoņu» nav.» Ģimenei uzcelta māja Jauncodē, tagadējā pilsētas teritorijā. Tur dzīvo arī jaunākās meitas Allas ģimene – trīs paaudzes ir kopā.

Jau padomju laikā, kad un cik tas bija iespējams, toreizējais kolhoznieks meklējis iespējas nopelnīt ar savu uzņēmību un darbu kaut ko vairāk papildus šofera algai. Ģimene nodarbojusies ar tulpju sīpolu un kāpostu audzēšanu; produkciju veduši pārdot uz Krieviju un Baltkrieviju. Codē bijis daudz darbīgu cilvēku, liela daļa kolhoznieku arī darīja to pašu. «Peļņa bija laba, no viena gada kāpostu ražas varēja tikt pie jauna auto,» atceras Vladimirs.

Pieredze un entuziasms – der kopā
Kad sākās jaunie laiki, 1992. gadā Vladimirs kopā ar tolaik vēl topošo znotu Juri Artimoviču nodibināja tirdzniecības uzņēmumu «A.V.A.», abi joprojām ir tā īpašnieki. Pirmsākumos atvēruši divus veikalus – tagadējā Rītausmu un otru Mūsas ciemā. «Jurim bija daudz entuziasma un jaunības enerģijas. Man bija pieredze būvniecībā, bet bez znota uzņēmības un neatlaidības, visticamāk, es to nebūtu sācis,» pauda uzņēmējs.

90. gadu beigās radusies iecere uzbūvēt savu veikalu. Vietas izvēli par labu Jauncodei noteica gan Vladimira dzīvesvieta, gan tirgus apstākļi. Pilsētā tobrīd veikalu netrūcis, atbalstu būvēties Jauncodē paudis arī toreizējais Codes pagasta vadītājs Andris Āboliņš. Kopš 1999. gada veikals «Argo» iemantojis pastāvīgus pircējus – gan apkārtnes iedzīvotājus, gan pilsētniekus no Mēmeles otra krasta. Veikalu iecienījuši arī garāmbraucēji no tālākām vietām.

Neko nedarīt – par grūtu
«A.V.A.» var uzskatīt par īstu ģimenes uzņēmumu. Par znotu Juri Vladimirs pauž: «Viņam ir labas dotības komercdarbībā. Jaunajiem pavisam cits skatījums uz pasauli un prāts darbojas tam līdzi.» Abas meitas ir izglītojušās grāmatvedībā un strādā uzņēmumā. Vecākā meita Žanna kopš pirmsākumiem ir galvenā grāmatvede. «Meitai ir liela slodze, un arī lielākā atbildība ir uz viņas pleciem,» atzīst V. Vasjukovs. Arī jaunākā meita Alla ir grāmatvede.

Viņš atceras, ka sākumā nebijis viegli – darbs bez brīvdienām, arī tikt pie labiem darbiniekiem nebijis viegli, taču tagad personāls ir stabils un izveidojies labs 15 cilvēku kolektīvs. Uzņēmējs augstu vērtē darbiniekus, kas ilggadēji palīdzējuši kaldināt veikala popularitāti. Īpaši viņš uzteica Marinas Rinas pieredzi, kas sākusi darbu par pārdevēju, bet tagad ir veikala vadītāja. Kopš «Argo» atvēršanas uzņēmumā strādā arī Inga Krīgere.

Par savu lomu veikala darbībā pašlaik V. Vasjukovs ar smaidu stāsta: «Es taču – jau pensijā! Bet dzīvot mājās un neko nedarīt man ir par grūtu. Ik dienu esmu veikalā, pieskatu tehniskās lietas – vai ledusskapji darbojas, vai zāle nopļauta, vai deg visas lampiņas. Agrāk, protams, man bija vairāk darāmā.» Viņš lepojas, ka veikalam ir savi klienti, no tiem daudz pazīstamu apkārtnes ļaužu. Ir pārliecināts, ka veikala veiksme ir arī tas, ka cilvēki var nopirkt svaigus, uz vietas ražotus konditorejas un kulinārijas produktus, arī vasaras sezonā iecienīto šašliku, kas tiek sarūpēti znota Jura Artimoviča uzņēmumā «Jurbas».

Nav gluži tā, ka bijis tikai darbs. Vladimirs kopā ar ģimeni labprāt apmeklē izrādes M. Čehova Rīgas Krievu teātrī un Dailes teātrī, vasarās bauda mūzikas koncertus Dzintaru koncertzālē. Vladimiram iecienīta atpūtas vieta pie jūras ir Tūjā Vidzemes jūrmalā.
«Visa mana dzīve un darbs – Bauskā un Codes pagastā. Priecājos, ka pilsēta attīstās, tiek sakārtotas ielas. Tranzīta plūsma cauri pilsētai gan ļoti traucē,» atzīst V. Vasjukovs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Visa dzīve – Bauskā un Codes pagastā

Kategorijas