BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja Jelgavas pusē ir iespējams izbūvēt iekārtu par 30 – 35% lētāk

SIA «KULK» Jelgavā

2020. gada 14. decembris 08:28

194
Neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja Jelgavas pusē ir iespējams izbūvēt iekārtu par 30 – 35% lētāk

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plānojusi reformu, kas paredz atkritumu apglabāšanas poligonu skaita samazināšanu no desmit uz pieciem.

No vairākiem Zemgales novadiem atkritumus nāksies vest desmitiem vai pat vairāk nekā simts kilometru uz «Getliņu» poligonu Rīgā. Lai apsaimniekotu Zemgales bioloģiski noārdāmos atkritumus, ministrija piedāvā palielināt «Getliņu» bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas jaudu. Pēc uzņēmuma «KULK» tehniskā direktora Jāņa Melbārža teiktā, poligons «Brakšķi» šogad iesniedza projekta pieteikumu bioatkritumu pārstrādes iekārtas izbūvei, kas būtu izmaksājusi 30 – 35% lētāk, nekā to plāno realizēt VARAM.

Atbilstoši VARAM iecerei (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektam 2021. – 2028. gadam) poligoni, kas nespēs nodrošināt bioloģisko atkritumu pārstrādi, darbību nevarēs turpināt.

«Getliņos» dārgāk nekā «Brakšķos»
«Jūlijā uzņēmums «Jelgavas komunālie pakalpojumi», kura kapitāldaļas pieder arī SIA «KULK», iesniedza Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas projekta pieteikumu. Tolaik vēl neviens neko nezināja par ministrijas plāniem. Rezultātā mūsu ideja ir iesaldēta. Taču bez jaunas iekārtas poligons jau pēc trim gadiem nespēs pieņemt bioloģiskos atkritumus, kas nozīmē, ka arī visai pārējai darbībai nebūs jēgas,» saka «KULK» tehniskais direktors Jānis Melbārdis.

Viņš uzskata: neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja «Brakšķu» poligonā Jelgavas pusē iespējams izbūvēt iekārtu un par 30 – 35% lētāk, nekā VARAM to iecerējusi «Getliņos». Zemgales reģionam pietiktu ar iekārtu, kas spēj pārstrādāt 20 tūkstošus tonnu. Tādas iekārtas izbūves izmaksas būtu 400 eiro par vienu pārstrādājamo tonnu, kopā – astoņi miljoni eiro.

«VARAM Rīgā grib uzbūvēt iekārtu, kam pārstrādes jauda ir 100 tūkstoši tonnu. Izmaksas uz vienu pārstrādājamo tonnu ir nevis mūsu aplēstie apmēram 400 eiro, bet gan 550 – 650 eiro. Tāda iekārta, kādu vēlamies uzbūvēt «Brakšķos», Rīgā izmaksātu 12 miljonus, ja aprēķinos izmantojam vidējo – 600 eiro. Sanāk, ka galvaspilsētā celtniecība izmaksātu par 33% vairāk,» teic J. Melbārdis.

Tarifs var pieaugt par 26 – 45%
«Mēs nesaskatām ne ekonomiski, ne arī loģiski pamatotus argumentus poligona likvidācijai un neredzam arī iemeslus, kāpēc mūsu projektam nevarētu piešķirt finansējumu un to realizēt,» uzsver J. Melbārdis, piebilstot, ka VARAM atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija paredzējusi teju 98,5 miljonus eiro.

Neraugoties uz to, ministrija uzskata, ka atkritumus no Zemgales labāk būtu vest uz Rīgu – dzīt daudzas atkritumu savākšanas mašīnas pa valsts galvenajiem autoceļiem.
Alvils Grīnfelds, uzņēmuma «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis, uzsver – ja ministrijas plāni kļūs par realitāti, tad 65% atkritumu no visas valsts koncentrēsies Rīgā. «Likvidēt otro lielāko poligonu Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Kas notiks, ja kādu dienu ārkārtas apstākļu dēļ tiks traucēta satiksme pār Daugavas tiltiem Rīgā vai radīsies kāda nopietna tehniska kļūme «Getliņos»?» vaicā A. Grīnfelds.

«Pieaug degvielas patēriņš, ceļā pavadītais laiks un darba stundas – visi šie faktori ietekmēs tarifu, un tas var palielināties par 26 – 45% atkarībā no katras pilsētas un novada atrašanās vietas,» saka A. Grīnfelds. Viņš uzskata, ka bez tarifa pieauguma iedzīvotājiem nāksies rēķināties arī ar valsts nozīmes šosejas noslogotību ar atkritumu vedējiem.

Ņemot vērā prognozējamo autotransporta darba ilguma pieaugumu uz katru savākto atkritumu tonnu, būtiski palielināsies patērētās degvielas daudzums, dabu ievērojami vairāk piesārņos izplūdes gāzu izmeši. Tas ir klajā pretrunā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam nostādnēm, kas paredz samazināt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu darbībās, kas nav lielā enerģētika un rūpniecība.