Pastiprinātā kontrole vietējiem «iegriež»
Skaistkalnē robežsargi sabiedrības drošības interesēs pārbauda ieceļotājus no Lietuvas
Vecumnieku
novada Skaistkalnē, kur Latviju un Lietuvu savieno tilts pār Mēmeli,
kopš pirmdienas, 7. decembra, tiek veikta imigrācijas kontrole un
pārbaudīta ceļotāju reģistrēšanās sistēmā «Covidpass.lv». To nodrošina
Valsts robežsardze.
«Bauskas Dzīve» Skaistkalni apmeklēja
trešdienas, 9. decembra, pusdienlaikā. Ciema centrs – kluss, tikai
epizodiski parādās kāds kājāmgājējs, kas mērķtiecīgi ver veikala,
kafejnīcas vai pasta nodaļas durvis. Galvenajā ielā maz arī automobiļu,
bet tiltu vienā vai otrā virzienā šķērso retais, pārsvarā pārvadātāju
«fūres».
Netiek pēc «raķetēm»
Uzrunātie skaistkalnieši
atzīst, ka braucēju kļuvis pavisam maz. Kādu laiku lietuvieši robežu
bija slēguši un pēc tās atvēršanas gan «visi gāzušies Skaistkalnei
cauri», taču tagad kustība pierimusi, tranzīts sarucis.
«Man vajadzētu tikt uz Lietuvu pēc «raķetēm» (pirotehnikas – red.),
bet tagad jau bez tās «kovid-zīmes» nevar, jāaizpilda lapa un pēc
brauciena desmit dienas jāsēž pašizolācijā,» teic pensionārs Jānis,
«robežsargi no pirmdienas pārbauda visus, kas te iebrauc, katru štopē
nost, tikai smagos ne. Arī kājām nevar nekur tikt, pāriesi pāri tiltam
un atpakaļ nāc jau ar «papīru» («covidpass» – red.), citādi var
noštrāfēt. Pirmoreiz laikam ir brīdinājums, tik smalki nezinu.» Arī citi
vietējie atzina, ka jaunā kārtība ir mulsinoša, jo pierobežas ļaudīm
brauciens uz Biržiem pēc lētākām precēm bijis ierasts rituāls.
«Pirmajā vilnī lietuvieši mūs nekur nelaida, tagad latvieši kontrolē.
Kurš tad brauks uz Biržiem, lai pēc tam desmit dienas pavadītu
pašizolācijā!» «To lapu uztaisīt jau nav grūti, tepat pagastmājā var
ieiet, «kompī» aizpildīt un izdrukāt, ja nav tā modernā telefona, bet
neviens jau nav ar mieru pēc tam desmit dienas kūkot mājās.» «Dzirdēju,
ka, braucot pāri robežai, nevajag ņemt līdzi mobilo telefonu, tad
neviens neredz, ka esi bijis ārzemēs.» Šādās atklāsmēs un sazvērestības
teorijās dalās skaistkalnieši.
«Mums šie noteikumi «iegriež», jo Lietuvā viss ir lētāks. Kas Biržos
pie «Norfas» (lielveikals – red.) vienmēr darījies! Laukums pilns ar
autiņiem, kam Latvijas numuri! Pat rīdzinieki, kuri uz laukiem nedēļas
nogalē atbrauc, skrēja tur iepirkties. Gandrīz puse Biržu tirgus
apmeklētāju bija latvieši. Arī tirgoties brauca. Labs noiets tur
kāpostiem no Brunavas. Tagad dikti kontrolē un vairs nekā. Nezinu, vai
tas ko mainīs,» pārdomās slīgst Jānis. Arī kāda sieviete ir visai
skeptiska, vērtējot jauno kārtību. «Tad jau jātic arī tam, ka no kovida
mūs pasargās aizliegums Latvijā brīvdienās tirgot bērnu rotaļlietas,»
viņa ironizē un atzīst, ka visvairāk biedējot neziņa un neticība;
cilvēki ir apjukuši.
Piecu sekunžu jautājums
Pie tilta
uzmanību piesaista Valsts robežsardzes busiņš (kopš ceturtdienas tur
atrodas vagoniņš). Brauktuves joslā, kas ved no Lietuvas, izvietota ceļa
zīme «Policija»; tā aizliedz braukt tālāk, neapturot transportlīdzekli.
Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka uz valsts robežas atļauju turpināt
ceļu var dot robežsargs. To apstiprina seržants Arvis Malta, Valsts
robežsardzes Ludzas pārvaldes darbinieks. Viņš kopā ar kolēģi kaprāli
Jekaterinu Maksimovu atsūtīti palīgā zemgaliešiem un kontrolē, vai
cilvēki, kuri ieceļo Latvijas Republikā no Lietuvas, pilda Ministru
kabineta noteikumos paredzēto pienākumu iesniegt apliecinājuma anketu
personu informācijas sistēmā «Covidpass.lv». Nekas cits prasīts
netiekot.
«Pārbaudām pilnīgi visas vieglās automašīnas, jo Skaistkalnē satiksmes plūsma nav liela, bet kravu pārvadātājus kontrolējam izvēles kārtībā. Ja kāds elektronisko anketu nav aizpildījis un QR kodu saņēmis, aicinām to uz vietas izdarīt, tad var doties tālāk,» skaidro robežsargs. «Vairāki ceļotāji uzrāda iepriekš elektroniski aizpildītas un izprintētas anketas; mēs tikai noskenējām QR kodu – piecu sekunžu jautājums.»
Latvijā no kaimiņvalsts puses pārsvarā iebraucot tie, kuri dzīvo
Lietuvā, bet strādā Latvijā, tāpēc likumsakarīgi, ka lielāka kustība pār
tiltu notiek rītos un vakarpusē. Tiem, kuriem ir darba līgums,
apliecinājuma anketa jāaizpilda un jāiesniedz reizi 30 dienās.
Sabiedrības drošības interesēs
Plašsaziņas
līdzekļos izskanēja Valsts robežsardzes sniegtā informācija, ka
«covidpass» sistēmā pirmdien, 7. decembrī, kad ieviesta pastiprināta
ieceļojošo cilvēku kontrole, nebija reģistrējušies aptuveni 30% no
kopumā pārbaudītajām 1344 personām. A. Malta atklāj, ka Skaistkalnes
postenī šajā dienā tikai pieci braucēji nebija noformējuši anketu, bet
otrdien, 8. decembrī, – divi.
«Cilvēki ir diezgan apzinīgi, daži pārvadātāji gan cerēja, ka varbūt
izšmauks, taču situācija uzlabojas. Ja redz, ka tik un tā
jāreģistrējas, tad saprot, ka labāk to izdarīt jau laikus, lai nav jāsēž
uz robežas un jāsastopas ar dažādiem traucēkļiem, piemēram,
nepietiekamu interneta pārklājumu. Turklāt starp kravas auto šoferiem
notiek informācijas aprite, un ziņa par pastiprināto kontroli braucējus
ātri aptvērusi,» teic robežsargs.
Pašlaik par likumiskā pienākuma nepildīšanu administratīvā atbildība un sods netiek piemērots; persona saņem aizrādījumu. Mērķis neesot cilvēkus sodīt, bet panākt, lai viņi sniedz par sevi informāciju elektroniskajā sistēmā «Covidpass.lv» sabiedrības drošības interesēs. Pašlaik tendence ir cerīga, jo, kā Latvijas Radio ceturtdien, 10. decembrī, apliecināja Valsts robežsardzes pārstāvis Ivars Ruskulis, bez reģistrācijas Latvijā no Lietuvas vēlējās ieceļot vairs tikai 23,5%, bet no Igaunijas – 14,9%. Kopš pirmdienas pārbaudīts vairāk nekā 4500 personu.
Veic skaidrojošo darbu
Citās robežas šķērsošanas vietās
robežsargiem palīgā devušies zemessargi, taču Skaistkalnē tādas
vajadzības neesot – satiksmes intensitāte ir neliela un ceļotāji –
disciplinēti.
Robežsargiem nākas veikt arī skaidrojošo darbu, jo ne
visi saprot, ka arī tad, ja tilts šķērsots kājām vai ar velosipēdu «uz
piecām minūtēm aizskriets» līdz tuvējam veikalam pāri upei, jānoformē
apliecinājuma anketa un jāiesniedz tīmekļvietnē covidpass.lv. Arī ciemos
pie radiem un uz kapiņiem nevar doties. Daudzi tad apgriežas un dodas
atpakaļ. Cilvēki esot saprotoši un neprotestē, lai gan jebkādi
ierobežojumi visos laikos izraisījuši kurnēšanu.
Tuvākajā laikā arī Lietuvas valdība plāno pastiprināt drošību un pieņemt stingrākus noteikumus.
KOMENTĀRS
Ineta Skustā, Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītāja:
–
«Covid-19» apstākļos cilvēki līdz šim dzīvojuši diezgan bezrūpīgi,
brīvi pārvietojušies un, īpaši neievērojot piesardzības noteikumus,
staigājuši pāri robežai šurpu turpu. Devušies iepirkties uz tuvāko
veikalu, braukuši uz Biržiem. Nedomāju, ka tā ir attaisnojama rīcība –
trīsreiz dienā apmeklēt veikalu Lietuvā, lai iegādātos, piemēram,
cigaretes. Tagad pie tilta dežurē robežsargi un prasa reģistrēties
«covidpass» sistēmā. Nav jau aizliegts braukt uz kaimiņiem, tikai
jāievēro valstī noteiktās formalitātes. Zinu, ka 9. decembrī cilvēki,
kuriem bija vajadzība izbraukt no Skaistkalnes, aizpildīja anketu un
devās savās gaitās. Lai gan pagasta pārvaldē iekļūšana ir ierobežota un
apmeklētājiem jāpiesakās iepriekš, cenšamies palīdzēt ar reģistrēšanos.
Arī bibliotēkā var vērsties, protams, ievērojot gan pašvaldības izdotos
noteikumus, gan valstī spēkā esošo kārtību.
Ledus dīķī, sniedziņš un Ziemassvētku rotājumi iedzīvotāju noskaņojumu uzlabo un palīdz vieglāk pārdzīvot tumšo laiku, taču sabiedrība ir nogurusi visu laiku domāt par sejas maskām, distances ievērošanu. Lai gan laukos cilvēki jūtas brīvāk, situācija nav droša un pasargāts nav neviens. Ir bažas, ka vīruss nāk arvien tuvāk laukiem, arī Skaistkalnei, tāpēc jābūt uzmanīgiem un jāievēro noteikumi. Tas ir katra paša un visas sabiedrības labā. Kā būs tālāk, tas atkarīgs arī no katra godaprāta.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».
#SIF_MAF2020
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»