Pašvaldības administratīvajiem reģioniem vēlas vietējo ceļu un profesionālās izglītības attīstības funkcijas

LETA

2020. gada 10. decembris 07:19

182

Pašvaldības administratīvajiem reģioniem vēlas vietējo ceļu un profesionālās izglītības attīstības funkcijas

Pašvaldības vēlas, lai topošajiem administratīvajiem reģioniem būtu vietējo ceļu un profesionālās izglītības attīstības funkcijas, trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē norādīja vietvaru pārstāvji. Sēdē trešdien skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konceptuālais ziņojums "Par administratīvo reģionu izveidi". Pēc ziņojuma prezentācijas Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis pauda, ka svarīgākais jautājums ir, vai reģioni tiek veidoti ar nolūku panākt valsts attīstību vai tie ir tikai "nedaudz piefrizēti plānošanas reģioni".

Arī Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norādīja, ka svarīgi, lai jaunajiem reģioniem būtu ne tikai plānošanas, bet arī īstenošanas funkcija. "Ja reģioni turpinās tikai plānot dokumentus, un nebūs sviru tālāk plānoto īstenot, tam nav nekādas jēgas," atzina politiķe.

Viņa klāstīja, ka jau pašlaik valsts piedāvā pašvaldībām pārņemt mazākos ceļus, un daļa pašvaldību to arī dara. Taču valsts neparedz finansējumu šo ceļu remontam, un attiecībā uz jaunajiem reģioniem šī situācija būtu jāmaina, lai reģioni varētu koordinēt šo ceļu atjaunošanu, saņemot valsts atbalstu.

Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes un Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis ("Cilvēkiem un zemei") norādīja, ka jaunajām vienībām būtu jānodod sabiedriskā transporta plānošanas funkcijas, arī valsts vietējo ceļu remonti. "Tagad plānots, ka jaunie lielie novadi ceļus attīstīs, bet redzam, ka ceļi iziet ārpus viena novada robežām," arī Okmanis aicināja uzticēt ceļu uzturēšanas darba plānošanu.

Pēc viņa paustā, reģioni varētu gūt "lielāku ietekmi" arī profesionālajā izglītībā. Līdzīgu viedokli pauda arī Vidzemes plānošanas reģions, norādot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašlaik pievērš mazu uzmanību reģionālajai politikai.

Bet Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne, izstrādājot jauno koncepciju, aicināja pievērst uzmanību saistību pārņemšanai no plānošanas reģioniem, jo, īstenojot Eiropas Savienības fondu atbalstītos projektus, nepieciešams norādīt gan iepriekšējo institūcijas, gan darbinieku pieredzi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis atzina, ka sarunas ar IZM nav vieglas, taču izteica cerību, ka VARAM izdosies pārliecināt IZM, ka "reģioni ir gana spēcīgs partneris, kas spēj plānot".

Vienlaikus Lasmanis neslēpa, ka Satiksmes ministrija pašlaik neatbalsta, ka reģioni koordinēs mērķdotācijas pašvaldību ceļiem un ielām. Tāpat VARAM sola rast risinājumu, lai, jaunajiem reģioniem, iespējams, pārņemot valsts vietējos autoceļus, tiem sekotu arī finansējums.

Jau ziņots, ka VARAM valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai rosina veidot administratīvos reģionus, kuru finansēs gan valsts, gan pašvaldības.

VARAM, pamatojoties uz Saeimas pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai ir izveidojami administratīvie reģioni, ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Par administratīvo reģionu izveidi". Ziņojumā piedāvāts risinājums reģionu pārvaldības modelim un funkcijām.

Ministrija atgādina, ka kopš 2006.gada reģionālajā līmenī atvasinātas publiskās personas iestādes statusā darbojas Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni. Patlaban būtiskākie izaicinājumi plānošanas reģionu darbībā ir nepietiekams finansējums, kas apgrūtina likumos noteikto funkciju izpildi.

Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lēma, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai jāveido Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, un VARAM līdz 2021.gada 1.janvārim jāizstrādā likums, kas regulēs statusu un darbības nosacījumus jaunajiem administratīvajiem reģioniem.

Ministrija konceptuālajā ziņojumā iesaka veidot valsts un pašvaldību kopīgu iestādi. Lai nodrošinātu saskaņotu valsts un pašvaldību darbību, administratīvā reģiona lēmējinstitūciju (padomi), veidos ministriju un attiecīgo pašvaldību deleģētie pārstāvji.

Tāpat reģiona darbību finansēs gan valsts, gan pašvaldības.

VARAM, veicot ministriju iesniegto priekšlikumu izvērtējumu, iesaka nodot administratīvajiem reģioniem tādas funkcijas kā sabiedriskā transporta un ceļu, izglītības, reģionālās attīstības jomas, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, tai skaitā sociālās aprūpes centru darbības, bērnu tiesību aizsardzības, civilās aizsardzības pasākumu plānošana un īstenošana reģiona līmenī, reģionālās un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu uzraudzība un atļauju un licenču izsniegšana uzņēmējdarbībai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašvaldības administratīvajiem reģioniem vēlas vietējo ceļu un profesionālās izglītības attīstības funkcijas

Kategorijas