Attaisnotos izdevumus par medicīnu un izglītību palielinās līdz 300 latiem

Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti un atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.
Izstrādātie grozījumi paredz palielināt attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīnu no 150 līdz 300 latiem, tuvinot tos reālajām izmaksām. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līgumā noteikto pamatbrīvību ievērošanu, attaisnotajos izdevumos tiks iekļauti arī maksājumi par izglītību citās ES dalībvalstīs. Šādu ziņu «Bauskas Dzīvei» sniedz Finanšu ministrijas komunikācijas departaments.Pašreiz MK noteikumi nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos ietver maksājumus par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kuru kopējā summa taksācijas gada laikā nepārsniedz maksātājam un viņa ģimenes locekļiem 150 latu katram.Attaisnoto izdevumu apjoms par izglītību un medicīnas pakalpojumiem nav mainīts kopš 1995. gada, tādēļ tas neatbilst šī brīža ekonomiskajai situācijai. MK noteikumus nepieciešams grozīt arī tādēļ, ka patlaban izdevumos par izglītības pakalpojumu izmantošanu netiek iekļauti maksājumi par izglītības iegūšanu citās ES dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.Valsts sniedz iespēju atgūt pārmaksāto ienākuma nodokli 25% apmērā par izdevumiem, kas saistīti ar izglītības vai medicīnas pakalpojumiem, kā arī iemaksām privātajos pensiju fondos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Taču kā liecina «Bauskas Dzīves» rīcībā esošie SEB bankas un E-Spy veiktās aptaujas Baltijas valstīs dati, tikai daļa iedzīvotāju izmanto šo valsts piedāvāto iespēju.Kā liecina pētījuma dati, latvieši ir kūtrāki valsts nodrošināto iespēju izmantotāji. Tikai 54% aptaujas dalībnieku no Latvijas atbildējuši pozitīvi un izmantojuši iespēju atgūt pārmaksāto ienākuma nodokli par mācībām, medicīnas pakalpojumiem vai ilgtermiņa uzkrājumiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts Ieņēmumu dienestā (VID). Kaimiņvalstīs nodokļu atmaksu izmanto aktīvāk - Igaunijā to kaut reizi ir izmantojuši 65%, savukārt Lietuvā 66% respondentu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»