Strādāt tālredzīgi un saskaņā ar dabu

2020. gada 8. decembris 00:00

177

Bioloģiskā lauksaimniecība – rūpēs par vidi un lauku attīstību

Pagājušajā nedēļā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) rīkoja bioloģiskajai lauksaimniecībai veltītu tiešsaistes konferenci «Tālredzīgi un saskaņā ar dabu».

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis skaidroja, ka šī jau bijusi septītā tiešsaistes konference, taču pati apmeklētākā. Sociālajā tīklā «Facebook», interneta kanālā «YouTube» un LLKC mājaslapā konferenci noklausījušies 8 –10 tūkstoši interesentu.
Konferencē tika runāts par pētījumiem, praktisku pieredzi, produktīvu bioloģisko saimniekošanu un kvalitatīvas bioloģiskās produkcijas ražošanu.

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs, informēja, ka bioloģiski ražotās produkcijas pārstrādes apjomi pieaug un tā ir plaši pieejama ikvienam. Attīstība vērojama gaļas pārstrādes nozarē, aizvien vairāk sertificētu uzņēmumu pārstrādā bioloģiski ražotu pienu, tādēļ tā cena ir gandrīz līdzvērtīga tradicionāli ražotajam. Viņš aicināja konvencionālos saimniekus pārorientēties uz bioloģisko saimniekošanu, lai rūpētos par vidi, bioloģisko daudzveidību, dzīvnieku labturību un lauku attīstību.

Auglīga augsne nākamajām paaudzēm
Tika runāts par augsnes auglības kā bioloģiskās saimniekošanas pamatu. Videoierakstā varēja noklausīties mikrobioloģes Elaines Ingamas (ASV) runu par mikroorganismu nozīmi auglības veidošanā. Zinātniece detalizēti stāstīja par bioloģiskajiem procesiem un to, kas ir dzīva un nedzīva augsne, kā to pazīt un uzlabot. E. Ingama uzsvēra visu dzīvo organismu nozīmi, sākot ar sliekām un beidzot ar nezāļu un baktēriju savienojumiem. Šādi augsne tiek uzlabota lēni, tāpēc viņa ieteica citu risinājumu – termālā komposta ražošanu un lietošanu.

Pēc tam ar praktisku pieredzi par augsnes auglības uzlabošanu dalījās agronoms Andris Sabitovs no SIA «Tand Ukri», kas šādu kompostu lielos daudzumos ražo jau divus gadus. A. Sabitovs stāstīja: «Mūsu moto: «Auglīga augsne nākamajām paaudzēm.» Par savu pienākumu uzskatām saimniekot harmonijā ar dabu, saglabājot to nākamajām paaudzēm. Auglīga, bagāta un neskarta augsne ir mūsu zemes lielākā vērtība, kas ilgtermiņā nodrošina kvalitatīvu ražu.» Agronoms demonstrēja video par komposta gatavošanu un stāstīja par vietas, reljefa, sastāva, sezonas izvēli un citām vērā ņemamām lietām. Saimniecība komposta ražošanai izmanto putnu mēslus, salmus, šķeldu un sienu. Procesu monitorē un regulāri pārbauda laboratorijā, lai sekotu slāpekļa un oglekļa attiecībām. Tad veido stirpas, ko mitrina un maisa. Temperatūra nedrīkst būt augstāka par +60 0C, citādi stirpa var aizdegties. Atdzišanas fāzē savairojas sēnes, kas nepieciešamas kultūraugu audzēšanai.

Jānis Kažotnieks, LLKC inženiertehniskās nodaļas vadītājs, argumentēti pamatoja bezaršanas tehnoloģijas nozīmi un jēgu. Arot augsni apgriež otrādi, oglekli izkūpina gaisā un sagrauj dabisko augsnes struktūru.

J. Kažotnieks ieskicēja trīs galvenos augsnes apstrādes veidus: tradicionālo, kad laukam pārbrauc daudzi traktori, minimālo un tiešo sēju. Somijas pieredze rāda, ka viszemākā oglekļa emisija ir tiešās sējas gadījumā, kad augsnē tiek iegriezta viena sēklas vaga, raža tad var būt pat lielāka nekā tradicionālajā lauksaimniecībā. Jāatceras par augu seku un starpkultūrām. Sākumā ieņēmumi būs mazāki, bet arī izdevumi un nepieciešamās tehnikas daudzums nebūs tik iespaidīgs.

Produktīva zālāju apsaimniekošana
Otrā konferences daļa bija veltīta produktīvai zālāju apsaimniekošanai. Norvēģijas Bioekonomikas institūta pētniece Dr. sc. Ieviņa Stūrīte informēja par ilggadīgo zālāju produktivitātes rādītāju pētījumiem Norvēģijā. Galvenais secinājums – produktivitātes ziņā pirms piecdesmit gadiem sētie un ne reizi neatjaunotie neatšķiras no pārsētajiem. Zālāji noteikti iekļaujami augu sekā. Oglekļa saglabāšanos augsnē var uzlabot, samazinot tās apstrādi, nodrošinot nepārtrauktu veģetāciju, izmantojot pasēju un uztvērējaugus, veicinot augu un mikroorganismu sadarbību. Zinātniece minēja arī tādu Latvijā pazīstamu kultūru kā lucerna, kam ir dziļa sakņu sistēma ar spēju labi irdināt augsni.

Latvijas saimniecību pārstāvji runāja par pieredzi reģeneratīvās lauksaimniecības prakšu ieviešanā un dējējvistu audzēšanu mobilās novietnēs pļavās, kā arī par bioloģiskās liellopu gaļas ražošanu vietējam tirgum.

Diskutē par rīcības plānu
Konferences dalībnieki atklāja daudzveidīgas saimniekošanas prakses, kas sniedz lielāku labumu gan makam, gan videi, stāstot par eksportspējīgu bioloģisko produktu ražošanu. SIA «Krogzeme» saimnieks Andris Krogzems runāja par bioloģisko upeņu ražošanu. Šī saimniecība vienīgā Eiropā audzē upeņu bioloģiskos stādus. Ar pelēko zirņu miltu eksportu iepazīstināja SIA «Aloja-Starkelsen» direktors Jānis Garančs.

Konferences izskaņā Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības ministrijas un LLKC pārstāvji piedalījās Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas organizētā diskusijā par rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanā Latvijā.

Diskusijas dalībnieki izteica pārdomas par to, cik reāls ir plāns 2030. gadā bioloģiski apsaimniekot 25% lauksaimniecības zemes. Patlaban šādi tiek apsaimniekoti 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes, Latvija šajā ziņā ir sestajā vietā Eiropā. Viedokļi un prognozes bija dažādi un piesardzīgi, lai mēs no viena grāvja nenonāktu otrā. Proti, izvairītos no galējībām vai vēl trakāk – direktīvām. Visu noteiks patērētāji, cena un zemnieki, kas izvēlēsies savā reģionā (Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale) pieņemamāko modeli. Taču viennozīmīgi skaidrs, ka bioloģiskajai saimniekošanai vajadzīgs valsts atbalsts, lai izlīdzinātos cenu starpība starp konvencionālā ceļā ražotajiem un bioproduktiem un tie būtu pieejami visplašākajam patērētāju lokam.

Dabiski produkti – pret pandēmiju
Pasaules Veselības organizācija (PVO) apstiprinājusi, ka pandēmijas laikā strauji augusi interese par dabiskiem un veselīgiem produktiem.

Imunitātes stiprināšanai PVO iesaka katram pieaugušajam ik dienas apēst 454 gramus augļu un 568 gramus dārzeņu.

Pētījumi rāda, ka ziemeļu platuma grādos audzētie augļi un dārzeņi ir bagātāki ar bioloģiski aktīvām vielām, tādēļ uzturā vairāk vēlams lietot vietējos dārzkopības produktus.

Avots: «Profesionālā dārzkopība», Nr.13, 2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Strādāt tālredzīgi un saskaņā ar dabu

Kategorijas