Vairākās nozarēs nav skaidrības par atbalstu

2020. gada 8. decembris 00:00

445

Vairākās nozarēs nav skaidrības par atbalstu

Valdības solītais finansējums vēl aizvien rada bažas uzņēmējiem

Rīkojot tikšanos ar medijiem, Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sacīja, ka reizē ar ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt «Covid-19» izplatību, sekos arī finansiāls atbalsts darbiniekiem un uzņēmējiem, kas cieš zaudējumus.

Tāpat kā pavasarī, arī rudens periodā no 9. novembra līdz 9. janvārim paredzēts dīkstāves atbalsts darbiniekiem, ja uzņēmuma ienākumu samazinājums, salīdzinot ar šī gada augustu, septembri un oktobri, būs mazāks par 20 procentiem. Piešķirts atbalsts pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem. Paredzēts nodokļu termiņa pagarinājums, kā arī daļējs atbalsts darbiniekiem, kas strādā nepilnas slodzes darbu ierobežojumu radīto seku dēļ. Pieteikties atbalstam par novembri varēs līdz 15. decembrim.

Morāli bija gatavi
Katram viesmīlības vai ēdināšanas uzņēmumam ir savs stāsts par to, kāda ir pašreizējā situācija. Tā no 23. novembra ir slēgts krogs «Aveņi». Ēdināšanas uzņēmuma vadītāja Vita Začesta atzīst, ka šādam scenārijam gatavojās jau no pavasara, kad piedzīvoja pirmo pandēmijas vilni.

«Pirmais pavasara vilnis bija visiem pārsteigums. Kad tev ir darbs, ģimene, kam velti ļoti daudz laika, tad kaut ko no informācijas arī palaid garām. Atsākot darbu, bija motivācija vasaru strādāt tā, lai apzinātos, ka būs vēl viens vilnis, spēcīgāks un ilgāks, strādāt, lai tas nav pārsteigums. Runājām ar kolēģiem un darbiniekiem, ka ir jāgatavojas. Citādi cilvēki bieži vien dzīvo ilūzijā – kad pienāks, tad arī domās. Ja atceramies, tad jau no 1. septembra gaidījām, ka mācības skolās nebūs klātienē. Viss, ko tagad redzam, ir aizvien vairāk aizliegumu,» vasaras notikumus atceras V. Začesta.

Uzņēmums tagad ir aizpildījis darbinieku dīkstāves pabalsta anketas, gaida apstiprinājumu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). «Vairāk ne uz ko nevaram pieteikties,» atzīst V. Začesta. Krogs «Aveņi» varot atgriezties normālā darba ritmā tikai tad, kad būs iespējams apkalpot cilvēkus klātienē.

Komunālie maksājumi
Sarežģīti strādāt ir viesnīcai «Bērzkalni», kas piedāvāja arī ēdināšanas pakalpojumus. «Izjūta tāda pati kā visiem viesmīlības uzņēmumiem – kad valsts visu ir aizvērusi, viss lemts izmiršanai,» atzīst viesnīcas vadītāja Ligita Boikova.

Pavasarī atcēla visas grupu rezervācijas, kas bija plānotas uz vasaru. Atcēla privātos pasākumus, arī uzņēmumu plānotos sarīkojumus. «Ir līgums ar lietuviešu tūrisma operatoru par spāņu tūristu grupu uzņemšanu. Šogad to visu atcēla. Interesējās par nākamo gadu, bet kas gan tagad brauks no Spānijas uz Latviju? Ir interese no citām pusēm, bet tas ir par maz, lai atsvērtu klientu skaita zudumu,» atzīst L. Boikova. Viņa vērtē, ka arī ēdināšanas sistēma nav tāda, lai varētu pārslēgties uz gatavo ēdienu piegādi mājās.

Pavasarī viesnīcai netika dīkstāves pabalsti – neatbilstot kritērijiem. Arī pašlaik nav skaidrs, kādas būs iespējas iegūt atbalstu. «Nav skaidrības par to, kas notiks ar sociālajiem maksājumiem, ar slimības lapām. Esam uzdevuši VID jautājumus, uz kuriem nesaņemam atbildes. Šodien, 8. decembrī, plkst. 11 VID rīkos tiešsaistes tikšanos, ceram atbildes gūt,» stāsta L. Boikova.

Tāpat kā V. Začesta, arī «Bērzkalnu» vadītāja vērtē, ka šajā situācijā ziemas periodā būtu nepieciešams arī līdzfinansējums komunālajiem maksājumiem. Pat ja telpās nekas nenotiek, minimāli apkure ir jāuztur, un šīs izmaksas pašlaik neviens nekompensē. «Telpas nevar pārciest ziemu bez apkures,» uzsver V. Začesta.

Invalīdi paliek malā
Dīkstāvē esošo darbinieku sarak-stu pašlaik gatavojas iesniegt Andis Kaspars, SIA «Hercogs XII» finanšu direktors. «Atalgojumu kompensēs, pārskaitot naudu tieši darbiniekiem,» stāsta uzņēmējs, kuram ir pieredze jau no pavasara. Viņš atceras, ka sākumā nedaudz pārsteigusi valdības nostāja, ka kompensēs tikai tiem, kam apgrozījums samazinājies par 50 procentiem, bet drīz pēc šī paziņojuma summa nomainīta uz 20 procentiem. «Mēs gan diemžēl būtu kvalificējušies arī pēc pirmā nosacījuma,» saka A. Kaspars.

Viņu uztrauc cita problēma. Uzņēmums iesaistījies sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru invalīdu nodarbināšanas projektā. «Projekts sākās septembrī, un tad pieņēmām darbiniekus. Viņiem dīkstāvi neizmaksā, jo neesot nostrādājuši trīs mēnešus. Ja projekts būtu sācies augustā, tad izmaksātu, bet tagad nekā,» izbrīnīts ir uzņēmējs.

Viņš uzskata, ka valdībai būtu uzmanīgāk jāanalizē citu valstu pieredze, lai saprastu, kādi pasākumi darbojas, kādi ne. «Somijā visi strādā. Tagad baušķenieki brauc uz Somiju un tur strādā,» stāsta A. Kaspars. Un reizē Somija ir no tām valstīm, kurām pēdējā laikā izdevies panākt pandēmijas izplatīšanās samazinājumu.

«Ozollāde» nepadodas
Unikālā pieredze «Covid-19» ierobežojumu radītajos apstākļos ir dažu uzņēmēju spēja ātri pāriet uz citu darbības modeli un piemēroties jaunajiem apstākļiem. Viens no šādiem piemēriem ir Rundāles pils kafejnīca «Ozollāde», kas pilnīgi mainījusi darbību ārkārtas situācijas laikā.

«Ekskursantu praktiski nav, bet mēs strādājam. Piedāvājam ļoti daudzveidīgu Ziemassvētku labumu klāstu. Vairāk nekā desmit jaunus produkcijas veidus. Pārdošanas apjoms pagaidām ir tāds, ka uz subsīdijām nepieteiksimies. Ceram, ka decembrī arī nebūs
20 procentu kritums,» stāsta uzņēmuma īpašniece Anita Ozoliņa.

Sociālā tīkla facebook.com mājaslapā izveidota speciāla lapa ar jauno piedāvājumu – ««Ozollādes» Ziemassvētku tirdziņš», ar topinambūru čipsiem, karstvīnu, Ziemassvētku sukādēm, vegāno Ziemassvētku brauniju, vegāno piparkūku mīklu un daudz ko citu. Pieprasījums pēc šādas produkcijas ir, un, izskatās, arī nākotnei uzņēmēja ir atklājusi vēl vienu potenciālo tirgus nišu.

Speciāla metode
Tomēr, ja ēdināšanas un viesmīlības nozarē vēl puslīdz ir kāda skaidrība, tad tas, par ko un kādu atbalstu pašlaik sola sabiedriskā transporta uzņēmumiem, laikam īsti zināms nav nevienam.

Autotransporta direkcija informēja ziņu aģentūru LETA, ka reģionālo pārvadājumu autobusu uzņēmumiem un vilcieniem par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem saistībā ar zaudējumiem, kas radušies «Covid-19» izplatības dēļ, piešķirs papildu finansējumu.

Kopējā summa ir 18,175 miljoni eiro, no kuriem SIA «Aips» izmaksāšot 341 947 eiro. Atbalstu saņems arī Rundāles novada uzņēmums SIA «Aiva auto», bet šajā gadījumā precīza summa nav zināma.

Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone informēja, ka piešķiramā summa ir atkarīga no maršrutu tīkla apjoma, no tā, vai tas ir starppilsētu vai vietējais, pārvadāto pasažieru skaita un tamlīdzīgi. Lai iegūtu summu, cik pārvadātājam jāizmaksā, izmanto speciālu aprēķinu metodi, kuru visiem uzņēmumiem piemēro vienādi. Norēķinus ar pārvadātājiem veikšot nākamās nedēļas laikā.

Ziņa, kas neko neizsaka
Kamēr Autotransporta direkcija runā par atbalstu, tikmēr paši uzņēmēji īsti nesaprot, kas tā ir par naudu. Kā katru gadu, atkal kavējas gada noslēguma maksājumi par zaudējumiem, kas uzņēmējiem rodas, veicot pasažieru pārvadājumus.

«Grūti pašlaik saprast, par ko šī nauda ir. Pašlaik valsts maksājumus nesaņemam jau trešo mēnesi. Tas, ka šis finansējums ir papildus piešķirts, neko neizsaka. Katra gada beigās līdzekļus zaudējumu kompensēšanai meklē no papildu avotiem, nevis paredz budžetā,» uzsver SIA «Aips» valdes loceklis Jānis Kļaviņš.

Uzņēmumam ir ievērojami zaudējumi. Papildu izmaksas ir saistītas ar nepārtraukto autobusu dezinficēšanu. Turklāt no pavasara jau samazinājies pasažieru skaits. Tagad arī būs jāievēro jaunie izolācijas noteikumi. Autobuss nedrīkst būt piepildīts vairāk par pusi. Tāpēc virknē maršrutu tagad jāsūta lielie autobusi. Arī autoosta pēc jaunajiem nosacījumiem var uzņemt ne vairāk kā 24 klientus.

Valstij vairs netic
Agris Lazdiņš, Rundāles novada SIA «Aiva auto» īpašnieks, atzīst, ka pašlaik nav skaidrs, kas tas īsti ir par maksājumu.

«Pagaidām nezinu, kāds atbalsts man būs. Izlasīju internetā, ka piešķirs. Kopējais atbalsta cipars ir ļoti liels, bet, cik būs mums, – pat nevaru nojaust. Zinu to, ka jau divus mēnešus nav samaksāts mums par zaudējumiem, arī decembrī naudas nav. Izskatās, ka atgriezušies tie laiki, ka gada beigās valdībai naudas nav. Diemžēl savai valstij vairs neticu,» rūgti secina A. Lazdiņš, norādot, ka trīs mēnešus bez zaudējumu segšanas, turklāt «Covid-19» ierobežojumu apstākļos ir grūti strādāt.

Notikumiem seko līdzi arī iepriekšējais SIA «Aips» īpašnieks Uldis Kolužs. «Situācija nav īsti laba. Pasažieru ir stipri mazāk, autobusi patukši, izdevumi nesamazinās. Naudas trūkst. Šī gada jautājumus ar papildu finansējumu varbūt arī atrisinās, bet nav normāli, ka katru gadu ir šāda situācija, kad izdala nepietiekamu finansējumu zaudējumu segšanai un gada beigās jālūdz valdībai papildu finansējums,» uzsver U. Kolužs.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vairākās nozarēs nav skaidrības par atbalstu

Kategorijas