Nezaudēt dabas un dzīves filozofisko uztveri

2020. gada 8. decembris 00:00

467

Nezaudēt dabas un dzīves filozofisko uztveri

«Iecavas Gada cilvēks» Aldonija Gaveika – par izcilo darbību kultūrizglītības jomā

Šogad pašvaldības apbalvojums «Iecavas Gada cilvēks» piešķirts trim novadniekiem – Aldonijai Gaveikai, Rolandam Linejam un Atim Avotam. Šoreiz sarunas ar un par Aldoniju Gaveiku, kam goda nosaukums «Iecavas Gada cilvēks» piešķirts par darbību kultūrizglītības jomā.

Studijas – dzīves veiksme
Vārds pa vārdam, un mūsu telefona saruna ar stāsta galveno varoni aizvijas līdz Aldonijas bērnībai. Atmiņās Jelgava, liktenis lēmis, ka mazajai meitenei nepaliks saulainas un priecīgas atmiņas, ko paņemt līdzi lielajā dzīvē. Bet laba dzīves skola un rūdījums gan – viss, kas jāiemācās, lai agri varētu sākt atbildīgu, patstāvīgu dzīvi. No skolas laikiem Aldonija ar prieku atceras aušanas pulciņu Jelgavas 1. vidusskolā un darbošanos radio korespondentu pulciņā Jelgavas pionieru namā. Raidījumu gatavošana vietējam Jelgavas radio, ziņu meklēšana, to pasniegšanas veids – tas Aldonijai ļoti interesējis.

Pēc 8. klases absolvēšanas vasarā darbs sērkociņu fabrikā «Komēta», lai varētu sapelnīt naudiņu un doties mācīties uz Rīgu. Aldonija izturēja konkursu, iestājās Kultūras darbinieku tehnikumā un 15 gados sāka patstāvīgu dzīvi. Pa dienu mācības tehnikumā, brīvajā laikā darbs tekstilkombinātā «Saule», dzīvošana kopmītnēs. Pēc tehnikuma absolvēšanas jaunā speciāliste, kā tolaik tas bija pieņemts, tika nosūtīta darbā uz Cēsu rajona kultūras namu, tur arī ierādīta istabiņa aiz skatuves dzīvošanai. Studijas augstskolā Aldonija min pie savām lielajām dzīves veiksmēm, kursabiedri vēl arvien sazinās, satiekas un nav zaudējuši neko no studentu gadu prieka un azarta. 1977. gadā absolvēta Latvijas Valsts konservatorija, iegūta augstākās kvalifikācijas kultūrizglītības darbinieka, dramatiskā kolektīva režisora kvalifikācija.

Ģimeniskums un garīgā dimensija
Kad pavērusies iespēja pārcelties uz Siguldu, piedāvāts darbs Siguldas zinātniski pētnieciskās saimniecības kultūras namā, nācis arī jauns dzīves pavērsiens – Siguldā satikts dzīvesbiedrs iecavnieks Valentīns. Viņš nācis no sirsnīgas un labas daudzbērnu ģimenes, vīrieti apvijis ģimenisks siltums, kā Aldonijai tik ļoti trūcis. Piedzimuši bērni, dzīvoklis solīts Iecavā, un, lai kā Aldonijai bijis žēl pamest prestižo un krāšņo Siguldu, no 1978. gada Iecava ir viņas mājas.

Aldonija vēl tagad dzīvo tajā pašā daudzdzīvokļu mājā, kuras tuvumā atrodas viņai īpašā vieta – upe, pāri upei ceļš uz mazdārziņu, kur vasarā darboties savam priekam. Tur mazais kastanis izaudzis par lielu koku. Spainīti ar kastaņiem savulaik bērnībā iestādījis dēls Jurģis – viens izdīdzis. Aiz dzīvokļa loga – baznīca un svētdienās zvanu skaņas, kas tā vien atgādina, ka mūžīgajam ar laicīgo tik trausla robeža. Arī baznīcas atjaunošana nav notikusi bez Aldonijas līdzdalības.

Rolands Radziņš, Iecavas luterāņu draudzes mācītājs, kurš draudzē kalpo kopš 2008. gada, savā un draudzes vārdā «Bauskas Dzīvei» atklāj: «Iecavas luterāņu draudze, uzzinot, ka Aldonija Gaveika ir saņēmusi augsto iecavnieku apbalvojumu «Iecavas Gada cilvēks», ir patiesi lepna, pateicīga un cilvēcīgi priecīga. A. Gaveika draudzē aktīvi darbojas jau kopš tās atjaunošanas. Savā laikā viņa bija uzņēmusies draudzes priekšnieces pienākumus un vadījusi dievnama atjaunošanu. Pēdējos gados Aldonijas vārds vairāk pazīstams ar to, ka viņa ir organizējusi un vadījusi tikšanās ar kultūras cilvēkiem gan ar dzejas vakariem, gan aprūpējot mākslinieka Aleksandra Romana (1878–1911) atdusas vietu, gan tāpat – atbalstot un sekmējot Iecavas draudzes regulārās aktivitātes,» stāsta mācītājs. Viņš turpina: «A. Gaveika vērīgi ir pamanījusi un izcēlusi, pirmkārt, mūsu novada cilvēku atstāto kultūras mantojumu. Un, otrkārt, šī bagātā mantojuma saistību ar kultūrizglītības un mūsu garīgās dzīves procesiem. Bieži vien mēs, aizņemti ar ikdienu, nepamanām, cik patiesībā esam garīgi bagāti – ar cilvēkiem, kuri mums ir tepat līdzās. Novēlam Gaveikas kundzei veselības stiprinājumu un turpmāku izdošanos radošajās iecerēs! Lai Dievs bagātīgi svētī!»

Ar skolu joprojām
Puse dzīves aizritējusi Iecavā, lakoniski tas skan šādi: A. Gaveika strādājusi Saulaines lauksaimniecības tehnikumā, Bauskas rajona Izglītības pārvaldes skolu metodiskajā kabinetā par vadītāju, Iecavas vidusskolā 16 gadus ar panākumiem mācījusi kultūras vēsturi, piecus gadus bijusi izglītības nodaļas metodiķe Iecavas novadā.

Kad Aldonijai jautāju par darbu, kas sniedzis lielu gandarījumu un prieku, viņa citu darbu un projektu vidū izceļ Iecavas vidusskolas vēstures krātuvi, sauktu par muzeju: «Jau biju pensijā, kad skolas direktore Agra Zaķe aicināja iekārtot skolas muzeju Baltajā skolā, jo vecajā – Sarkanajā skolā – tas vairs nevarēja būt. Muzeju daudzus gadus bija veidojis un vadījis skolotājs J. Zīvārts, pēc tam skolotāja
M. Celmiņa. Visi iekārtošanas darbi bija jāveic nelielā telpā ar jaunām vitrīnām un stendiem līdz skolas 140 gadu jubilejai 2016. gadā. Tas tika veikts. Pēc tam bija jāsagatavo saturs interaktīvai planšetei par skolas vēsturi. Nākamā vasara pagāja, atlasot materiālus, fotogrāfijas un aprakstus. Tagad skolas muzejā ir laikmetam atbilstošs informācijas krājums ar apmēram 250 fotogrāfijām. Gan skolēni, gan skolas viesi un absolventi tikšanās reizēs var apskatīt muzeju.»

A. Zaķe min Aldonijas veikumu Iecavas vidusskolā: kultūras vēstures skolotāja, amatierteātra režisore, svētku pasākumu scenāriste, skolas muzeja vadītāja: «Gaiša, inteliģenta, patiesa, dziļu domu apveltīta kolēģe, kura savu muzejnieces veikumu nu nodod literatūras skolotājas Daces Greižas rokās.»

Tieši Iecavas vidusskolas un E. Virzas Iecavas bibliotēkas kolektīvs iesniedza pieteikumus domē, lai «Iecavas Gada cilvēka» nominācijai virzītu A. Gaveiku.

Aldonijas ieguldījumu novada kultūrvēsturiskajās aktivitātēs nevar nepamanīt: viņa bija Iecavas 510 gadu jubilejas svētku scenārija autore, dzejnieka Edvarta Virzas 120 gadu atceres pasākumu organizatore, Iecavas luterāņu baznīcas atjaunošanas aktīviste.

Ar gaišām atmiņām un pateicību
E. Virzas bibliotēkas vadītājas pienākumu izpildītāja Jolanta Ignate stāsta: «Mums lielāka sadarbība izvērtās, realizējot bibliotēkas projekta «Tikšanās ar grāmatu sērijas «Mēs, Latvija XX gs.» autoriem» pasākumus, kad iecavniekiem bija iespēja tikties ar rakstniekiem. Aldonija vienmēr rūpīgi gatavojās katram pasākumam, tos atraktīvi vadīja. Prieks, ka Aldonijas iesaistīšanās bibliotēkas projektā sagādāja gandarījumu visiem!» Pateicībā par viņas ieguldījumu un atsaucību arī bibliotēka iesniedza savu pieteikumu apbalvojuma «Iecavas Gada cilvēks 2020» nominācijai. «Bez gala priecājamies, ka Aldonija to ieguva. No sirds lepojamies un sveicam!» teic. J. Ignate.

Te gan jāmin, ka Jolantas iepazīšanās ar skolotāju A. Gaveiku notikusi stipri senāk: «Kad mācījos Iecavas vidusskolā, Aldonija bija mana kultūras vēstures skolotāja. Tas bija ap 1995. gadu. Daudz no tā laika atmiņā nav palicis, bet Aldonijas vadītās stundas gan,» ar prieku par gaišām atmiņām stāsta Jolanta. Viņa turpina: «Vairākiem klasē šis bija mīļākais priekšmets. Arī pārbaudes darbi bija pārdomāti un interesanti. Toreiz jau interneta nebija. Kontroldarbos gājām klasē pa vienam. Uz galda saliktas vairāku mākslas stilu (piem., baroka, jūgendstila u. c.) atklātnītes sajauktā veidā. Uz tām attēlotas gan pasaulslavenas gleznas, gan celtnes. Katram jāizlozē savs stils, par ko pastāstīt, un jāatrod desmit to raksturojošie attēli. Par katru pareizo, – viena balle, ja atrod un pastāsta par visiem – 10 balles. Mums ļoti patika šī metode.»

Ar gaišām atmiņām un pateicību par savu klases audzinātāju Saulainē stāsta kapteinis Dainis Kravals, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas komandieris: «Aldonija Gaveika ir cilvēks, kas no pirmās dienas Saulaines sovhoztehnikumā ir palikusi un būs manā atmiņā. Mūsu kurss nebija nekādi paklausīgie, tāpēc arī kārtējā audzinātāja maiņa bija likumsakarīga. Mēs tajā vecumā negribējām nevienā ieklausīties, jo paši bijām «ļoti gudri», taču attiecībā uz Aldoniju mēs kļūdījāmies – viņā bija kaut kas tāds, kas mums lika ieklausīties, saprast savu būtību, sakārtot savas smadzenes, izvirzīt prioritātes. Katram no mums viņai bija sava pieeja, un tie, kuri ieklausījās, sasniedza izvēlēto mērķi un pabeidza tehnikumu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nezaudēt dabas un dzīves filozofisko uztveri

Kategorijas