Jaunieši mācās būt medijpratīgi

2020. gada 8. decembris 00:00

Seminārā «Tīrs saturs virtuālajā vidē» apgūst žurnālistikas stūrakmeņus

Sestdien, 5. decembrī, vairāki Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes studenti – Anna Matule, Paula Muizinika, Rūdolfs Sprukulis un šīs publikācijas autors – jauniešus iepazīstināja ar medijpratības svarīgākajiem aspektiem – ziņu atšķiršanu no viedokļa, vārda brīvību un dezinformācijas izplatīšanu.

Seminārā tiešsaistē bija sapulcējušies 19 jaunieši, kas, veicot dažādus uzdevumus, pārbaudīja un analizēja mūsdienu žurnālistiku. Kā informācijas avots izmantoti nevalstiskās organizācija «IREX» materiāli. «IREX» ir globāla attīstības un izglītības organizācija, kas tiecas pēc taisnīgākas, pārtikušākas un iekļaujošākas pasaules. Baltijas «IREX» sadarbībā ar universitātēm un jaunatnes līderiem strādā ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes programmu, lai palīdzētu viņiem kritiski iesaistīties informācijas sniegšanā.

Noguruši no liela informācijas daudzuma
Dalībnieki pārbaudīja, cik daudz laika katrs velta sociālajiem tīkliem, un nonāca pie secinājuma, ka ir pārslodze.
«Daudzi no mums reizēm jūtas noguruši no informācijas daudzuma, ko uzņemam ar mediju starpniecību. Arī spiediens būt informētam par notikumiem seriālos, draugu, radinieku vai slavenību dzīvē mūs nogurdina. Pat ierīču skaitu, ar kurām menedžējam informācijas patēriņu, var būt nogurdinoši pārvaldīt. Ja pārāk daudz lietojam sociālos medijus, vērojamas negatīvas sekas. Pētījumā Amerikas Savienotajās Valstīs noskaidrots – jo vairāk laika jauni cilvēki pavada sociālajos tīklos, jo lielāka iespēja viņiem justies nomāktiem vai izjust depresiju,» stāsta pasākuma rīkotāji.

Trūkst politiskās gribas
Seminārā tika atklāts, kā atbilstoši laikam jāmainās arī medijam. «Neatkarīgā Rīta Avīze» šopavasar paziņoja, ka no 5. maija tā būs lasāma tikai digitālā formātā, gada sākumā Latviju pāršalca ziņa, ka tiek likvidēts kanāla LNT ziņu dienests.

To pamanījusi arī organizācija «Reporters Without Borders» (red. – «Reportieri bez robežām»), kas šogad pasaules preses brīvības indeksā 180 valstu vidū Latviju ierindoja 22. vietā. Organizācija skaidro, ka ziņu mediju aina Latvijā ir daudzveidīga, tomēr dažādība mazinās. «Žurnālisti Latvijā saskaras ar apvainojumiem un cita veida verbālu pāridarījumu. Politiķi uzbrūk un iesūdz viņus diezgan bieži, īpaši ap vēlēšanām. Tomēr lielākā daļa tiesu spriež par labu žurnālistiem. Latvijai trūkst politiskās gribas atjaunot savu mediju nozari. Latvijas varas iestādēm bieži neizdodas iecelt kompetentus plašsaziņas līdzekļu regulatora Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus, un sabiedriskā raidorganizācija ir nepietiekami finansēta. Tie ir divi galvenie uzlabošanas šķēršļi,» skaidro organizācija.

Ziņas un reklāma
Seminārā tika aktualizēts, ka mediju organizācijām arvien grūtāk ir rast peļņas iespējas, tādēļ tās ir atvērtākas dažādiem reklāmdevēju piedāvājumiem, kas var būt pretrunā ar labu žurnālistikas praksi. Piemēram, Latvijas Mediju ētikas padomes ētikas kodekss nosaka, ka jāveido redakcijas veidota satura un reklāmas nošķīrums, – plašsaziņas medijs nepieļauj slēptas reklāmas publiskošanu. Apmaksātam saturam jābūt nepārprotami nošķirtam no redakcijas veidotā satura.

Ziņas un viedoklis
Ar dažādiem praktiskiem piemēriem jaunieši seminārā mācījās atšķirt ziņu žurnālistiku no komentāra, atsauksmes vai viedokļa. Arī «Bauskas Dzīves» lasītājiem semināra organizatori piedāvā iepazīties ar piemēriem, kā atšķirt raksta lomu.
Ziņu materiāliem jābūt veidotiem tikai no faktiem. Ziņas galvenais mērķis ir informēt. Žurnālists ziņā var atspoguļot kāda cita cilvēka viedokli. Apkopojot vairākus viedokļus, žurnālists piedāvā pēc iespējas daudzpusīgāku skatījumu uz jautājumu, bet viedokļu materiālā ir pārsvarā tikai vienas puses viedoklis – tā autori ir vai nu redakcijas pārstāvji, vai jomas eksperti, vai sabiedrības pārstāvji, lasītāji. Viedoklis arī var saturēt faktus, taču to loma ir pamatot šo viedokli, piemēram, atbalstīt/neatbalstīt Latvijas augstskolu potenciālo apvienošanu.

Attīstīt kritisko domāšanu
Pasākuma dalībniece baušķeniece Keita Kondore atklāja, ka seminārs viņai šķitis noderīgs: «Bija ļoti interesanti. Domāju, ka jauniešiem mūsdienās pietrūkst kritiskās domāšanas. Paļaujamies uz jauniešu viedokli, taču nemācāmies domāt paši un strādāt pie informācijas apkopošanas, meklēšanas un atlases. Šādi semināri ir būtiski mūsu attīstībai. Domāju, ka skolā ko līdzīgu arī vajadzētu iekļaut, jo pašlaik mācības par medijpratību ļoti pietrūkst,» pauž jauniete. Viņasprāt, skolā iemācās daudz teorētisku aspektu, taču netiek pieminēta praktiskā puse.

Praktiski ieteikumi
Organizācija «IREX» un semināra organizatori atgādina, ka roku dezinfekcijai «Covid-19» laikā mēs veltām 20 sekundes, vismaz tik ilgs laiks ir nepieciešams, lai pārdomātu, vai ar ziņu dalīties ar citiem.

«IREX» piedāvā sešus padomus, kā pārbaudīt saturu virtuālajā vidē:
Apzinies, kāda ir informācija!
Kad esam fiziski izolēti, saziņai un informācijas apmaiņai izmantojam digitālo komunikāciju. Uzticama informācija par «Covid-19» vīrusu un tā novēršanu ir sajaukusies ar daudzām baumām, bailēm un maldinošiem padomiem. Pievērs uzmanību, cik daudz mediju un informācijas tu izmanto, un nosaki robežas, lai izvairītos no ietekmēšanas un pārslodzes!

Iestājies pret digitālo atkarību – izslēdz «autopilotu»!
Viena no labākajām darbībām, ko vari veikt, lai izvairītos no nepatiesas informācijas, ir ierobežot laiku, ko pavadi platformās, kuras «ievelk» ar savu it kā aizraujošo saturu. Izslēdz «autoplay» platformai «YouTube» un pats pieņem lēmumu par to, ko gribi skatīties. Izdzēs atkarību izraisošas aplikācijas no telefona. Pretojies klikšķu biznesa radītām ziņām!

Kontrolē savas izjūtas – sauc lietas īstajā vārdā, lai tās pazītu!
Īpaši emocionāla naratīva, valodas vai attēlu izmantošana bieži norāda uz manipulācijas centieniem. Raksti, kas liek izmēģināt dīvainas lietas vai cenšas pārdot brīnumainus ārstniecības līdzekļus, visdrīzāk, ir radīti, lai iegūtu labumu no šīs situācijas.

Pārbaudi, vai nedzīvo aizspriedumos!
Ziņas, kas apstiprina mūsu pārliecību, liek mums justies gudrākiem un pārliecinātākiem par savu izvēli. Tas ir patīkami, bet var iesprostot mūs tādu ziņu burbulī, kas tikai apstiprina to, ko gribam dzirdēt.

Izmanto vairākus avotus – pirms uzticies, pārbaudi!
Pārliecinies par precizitāti un informācijas uzticamību. Tādi avoti kā «drauga draugs, kas strādā slimnīcā» vai nekonkrēti «eksperti» vai «ārsti» varētu sniegt padomus, kas ir pretrunā oficiālajiem ieteikumiem no veselības iestādēm.

Piedāvā risinājumu – esi atbildīgs, pirms dalies ar informāciju internetā!
Tā kā ikviens no mums spēlē savu lomu «Covid-19» izplatības apturēšanā, mums jāuzņemas atbildība par to, kā mēs izmantojam informāciju par vīrusu. Mēs varam nepatiesu informāciju (kļūdainu, apzināti maldinošu, dezinformāciju un propagandu) vai nu apturēt, vai izplatīt tālāk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunieši mācās būt medijpratīgi

Kategorijas