Pārmaiņas uzmundrina

2020. gada 4. decembris 00:00

Gunta Meldere šonedēļ atzīmējusi 60. dzimšanas dienu

Jubilāre kopš dzimšanas ir baušķeniece, pirmā dzīvesvieta bijusi un bērnu dienas ritējušas namā vecpilsētā līdzās Pētera I akmenim. Ģimenē Gunta uzaugusi kopā ar vecāko brāli Māri; līdz skolas vecumam bijusi mājas bērns. Bērnudārza nebijis; vecāki strādājuši maiņu darbu tekstilkombinātā «Saule», uz maiņām arī pieskatījuši atvases.

Agro bērnības laiku aizņēmušas izdomas bagātas nodarbes kopā ar kaimiņu bērniem, ko Gunta nosauc vienā vārdā – dauzīšanās. Kad iepazīti cipari, populāra bijusi galda spēle «Loto» ar muciņām. Mamma bijusi liela adītāja un centusies rokdarbu prasmi jau agri nodot meitai, bet viņai darbmācības stundās zeķes papēdis īpaši labi neizdevies. Taču vēlāk dzīvē ir aizrāvusies ar visai sarežģītu rokdarbu darināšanu – adījusi cimdus un zeķes mežģīņu tehnikā.

«Matemātiku vajadzēja iekalt»
No pirmās līdz vienpadsmitajai klasei Gunta mācījusies Bauskas 1. vidusskolā. Mācību sekmēs sevi pieskaita pie vidējiem, bet labas skolas laika atmiņas ir par fizkultūru un īpaši – par slēpošanas stundām ziemā. Ar cieņu bijusī audzēkne piemin pirmo klases audzinātāju Veltu Šulci. Neaizmirstami bijuši pārgājieni kopā ar skolotāju un klases audzinātāju vidusskolā Andi Jauntēvu.

Kad vidusskolas atestāts bija kabatā, stingras pārliecības par profesijas izvēli tā īsti nebijis. Pamanījusi iespēju mācīties Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikumā. Taču, paziņu iedrošināta, mērķējusi tālāk – iestājusies P. Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultātē. Izraudzītā izglītības nozare un profesija izrādījusies Guntai īstā – ar to bijis saistīts viss līdzšinējais darba mūžs.
Studijas neklātienē prasīja lielu uzņēmību, savienojot mācības Rīgā ar darbu Bauskā, kur strādāja rajona Patērētāju biedrības (tirdzniecības uzņēmums – red.) skaitļošanas stacijā. Tur Guntas pienākumos bija ievadīt datus no preču pavadzīmēm tā laika «datoros» – skaitļošanas mašīnās. Universitātē ne visi mācību priekšmeti viegli rokās devušies. «Matemātiku vajadzēja iekalt,» atklāja toreizējā studente. Pēc skaitļošanas stacijas likvidācijas studiju laikā Gunta strādājusi arī citās vietās un darbos – Baložos un Ogrē.

Kalni ievelk
Interese par kalniem Guntai radusies jau agrā jaunībā, bet kāda liktenīga satikšanās Baložos viņu aizveda tuvos un tālos ceļojumos ar mugursomu; ar kalnu tūrismu aizrāvusies teju trīsdesmit gadus. Alpīnisma un kalnu tūrisma entuziasts Vitolds Kantāns ieinteresēja un ieveda Guntu Universitātes tūrisma klubā. Vēlāk iesaistījusies Latvijas Alpīnistu un ceļotāju asociācijas rīkotajos ikvasaras ceļojumos un pārgājienos kalnos dažādās valstīs Eiropas, Āzijas un Āfrikas kontinentā.

Pirmo pārbaudījumu kalnos kāpšanā jubilāre piedzīvojusi Kaukāzā. Gunta trenējusies dažādu grūtības pakāpju kalnu skolas treniņos Vaivaros un Jumpravmuižā pie Lielupes. «Kalni ievelk, jo vairāk esi tur bijis, jo gribas vēl. Ik gadu kopā dodas tie paši līdzbiedri, cits citu iesaista. Tur devās cilvēki, kam nav svarīgas ērtības,» pauda Gunta. Vienojušas dalībnieku līdzīgās intereses par ceļošanu, kam mugursomas un teltis ir nevis apgrūtinājums, bet sabiedrotie. Par dzīves periodu, kad ļāvusies aizrautībai ar kalnu tūrismu, Gunta teic: «Tas bija labs laiks!»

Ar dziesmu «Augšup»
Kad lielākā daļa kalnu pārgājienu maršrutu bijuši pievārēti, kādus gadus desmit jubilāre kalnos vairs nedodas, bet labprāt ieskatās piedzīvotā atmiņās ceļojumos Francijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Bulgārijā, Norvēģijā, Tunisijā, Marokā un vēl citur. Viņa uzkrājusi maršrutu aprakstus, interesantu notikumu liecības, ceļojumu biedru rakstīto un sacīto. 2004. gadā bijis īpašs ceļojums, kas izvērties dziesmots. Toreiz ceļabiedros bija dziedātājs Adrians Kukuvass; viņš kalnos kāpējiem sacerējis dziesmu «Augšup», to dziedājuši visi kopā.

Gunta gan ir nodarbojusies ar alpīnismu, taču atklāj, ka kalnu tūrisms tomēr vairāk saistījis un patiesi aizrāvis. Īpaši ekstrēmi bijuši treniņi Norvēģijā uz kalnu šļūdoņa ledus. Katram bijis uzdevums nolaisties aizā un arī izkļūt no tās. «Bija ļoti grūti, bet to paveicām. Kalnā neviens medaļas nedod, jātiek atpakaļ lejā,» ar smaidu atceras Gunta.

Īpaša uzmanība «ģērbšanās kodam»
Pēc augstskolas beigšanas, ieguvusi ekonomista kvalifikāciju finanšu un kredīta specialitātē, 1986. gadā Gunta sāka strādāt Bauskas rajona izpildkomitejas finanšu nodaļā par štatu inspektori. Tobrīd viņai vienīgajai nodaļā bijusi augstākā izglītība. Jubilāre atceras nodaļas vadītāju Viktoriju Vīksnu, kura īpaši pievērsusi uzmanību darbinieku apģērbam. Viņa stingri prasījusi ievērot «ģērbšanās kodu» – darbiniecēm arī vasarās jānēsā zeķes, un blūzēm jābūt ar garām piedurknēm, kuras nedrīkst uzrotīt.

Mainoties nodokļu uzraudzības funkcijām starp valsti un pašvaldību, 1993. gadā Gunta pārgāja darbā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Bauskas nodaļu. Viņa atceras, ka pirmajos gados, kad darbs bija organizēts pa nodaļām, iestādē bija labas tradīcijas – dažādi ārpusdarba pasākumi, spartakiādes.«Tas saliedēja lielo darba kolektīvu. Tagad darbs ir maksimāli centralizēts, bet cilvēki – katrs vairāk par sevi,» atzīst Gunta.

Iet līdzi darbam
Reizē ar likumu maiņām un informācijas tehnoloģiju attīstību iestādi pastāvīgi skārušas pārmaiņas un reorganizācijas, tam līdzi mainījusies arī jubilāres darba dzīve. Viņas karjeras laikā VID fiksēti 23 amatu nosaukumu ieraksti. Kad reorganizēta Bauskas nodaļa, darba vietu samazināšana negāja secen arī Guntai.

Pēc atjaunošanas darbā sekojis ne viegls ikdienas «ceļojums» uz biroju Rīgā – autobuss, pēc tam tramvajs un vakarā tas pats – pretējā virzienā. Gadu laikā amati, pienākumi un darbavietas atrašanās mainījušās, veidojot loku – Rīga–Jelgava–Bauska, kādu laiku strādājusi arī Dobelē. Par to viņa teic: «Visu laiku eju līdzi darbam. Nozare viena, bet darbi mainās; jābūt gatavam pārmaiņām.»

Pašlaik G. Meldere ir klientu apkalpošanas reģistrācijas daļas speciāliste, apstrādā nodokļu maksātāju iesniegtos dokumentus, bet darbavieta – VID centrālais birojs Rīgā. Darbs veicams, pilnībā strādājot ar datoru, tāpēc pandēmijas laikā arī Gunta pienākumus veic attālināti. Viņa atzīst, ka pašlaik darbdienas režīms ir atvieglots – atkrīt brauciens sabiedriskajā transportā, ietaupās laiks. Darba veikšanai attālināti viņai ierādīta darba vieta Bauskas nodaļas telpās. Tagad Gunta nokļūšanai darbā izmanto velosipēdu; tas ik dienu sniedz svaiga gaisa un možuma devu. Speciāliste atzīst, ka jaunās telpas Pasta ielā Bauskā ir ļoti ērtas un patīkamas; priecājas, ka var strādāt savā pilsētā.

Patīk spilgtas krāsas
Gunta lepojas ar dēlu Lauri, kurš jau tuvu augstskolas absolvēšanai. Pirms vairākiem gadiem iepazinusies ar dzīvesdraugu Jāni. Tagad Guntai dzīvesvietas ir divas – darbdienās Bauskā, bet brīvajās dienās kopā ar draugu ir Jelgavā.

Jubilāre ir pārliecinājusies, ka vislabākā atslēgšanās no saspringtas darba nedēļas ir atpūta dabā. Vasarās un rudeņos pastaigas labprāt apvieno ar ogošanu, tā gūti arī veselīgi vitamīnu krājumi ziemai.

Guntai patīk spilgtas krāsas, un viņa saka: «Manas ir visas varavīksnes krāsas; vajag, lai krāsai ir dzīvība.»Viņai krāsu maiņas palīdz un iepriecina. Kad bijis psiholoģiski smagāks dzīves periods, paklausījusi padomam un dabisko matu krāsu aizstājusi ar rubīnsarkanu – tas līdzējis. Jubilāre izstāstīja gadījumu, kad viņas matu tonis «pieķēra» televīziju veca sižeta atkārtošanā. Pirms pāris gadiem gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas pirmajā dienā VID ēkā Rīgā kāda no TV kamerām bija fiksējusi arī Guntas rudos matus. Pēc gada, informējot par kādu citu aktuālu notikumu VID, televīzijā varējis pamanīt to pašu rudmati, kura tobrīd jau bijusi blonda. «Pārmaiņas uzmundrina,» pārliecināta jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārmaiņas uzmundrina

Kategorijas