Vietējo demokrātiju vērtē atzinīgi

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2020. gada 1. decembris 10:44

Iedzīvotāju valdes – lai paši iedzīvotāji var izlemt, kas pašvaldības teritorijā jārisina, jāpilnveido

Plānots, ka 2021. gada 1. jūlijā spēkā stāsies jaunais Pašvaldību likums. Pirms tam gan likums trīs lasījumos ir jāizskata Saeimā un jāsagaida, kad to izsludinās prezidents. Laika nav daudz, un jācer, ka visu izdosies paspēt.

Jau pirms mēneša noslēdzās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izsludinātā publiskā apspriešana Pašvaldību likumam. Ierosinājumu bija daudz, un tie būs jāskata likuma izstrādes gaitā. Tikmēr gan iedzīvotāji, gan speciālisti kā jaunā likuma lielāko ieguvumu atzīst iedzīvotāju plašāku iesaisti pašvaldības darbā.

Cits līmenis
Par topošo Pašvaldību likumu Līga Stafecka, domnīcas «Providus» vadošā pētniece, uzsver: «Ir vērts izcelt dažus būtiskus jauninājumus – jaunus instrumentus, kas vērsti uz sabiedrības lielāku iesaistīšanu pašvaldības darbā.»

Paredzēts, ka pašvaldības pagastu līmenī veidos iedzīvotāju konsultatīvās valdes, – iedzīvotāji varēs brīvprātīgi pieteikties darbam šādā valdē, tā rūpējoties par vietējo cilvēku vajadzību ņemšanu vērā, kā arī vietējā pagasta problēmu risināšanu. Novada domei būs pienākums konsultēties ar iedzīvotāju valdēm pagastos par jautājumiem, kas skar pagasta iedzīvotāju intereses. Iedzīvotāju valdēm būs tiesības vērsties pie novada domes un aktualizēt iedzīvotājiem svarīgus jautājumus. «Jaunajos novados, kas būs izmēros lielāki, būtiski, ka novada domei ir saķere ar to, kas notiek pagastu līmenī. Vēl tikai jāatrod labs risinājums, kā šādas iedzīvotāju valdes varētu ievēlēt,» min L. Stafecka.

Laikraksta «Bauskas Dzīve» uzrunātā Vecsaules pagasta iedzīvotāja Ineta Niedra uzskata, ka šādas valdes ir ļoti nepieciešamas un labprāt tur darbotos. «Redzu situāciju, kāda ir pašlaik, kad pagasta iedzīvotāji uzrakstīja vēstuli par vietējo problēmu Bauskas novada domei, nosūtījām visiem deputātiem, bet atbildes nav. Iedzīvotāju valdes ļautu runāt citā līmenī un beidzot saņemt atbildes uz jautājumiem,» vērtē I. Niedra.

Drauds – iespējama politiskās varas demonstrēšana
Arī Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda piekrīt, ka topošajā likumā ir liels uzsvars uz sabiedrības iesaisti un līdzdalību pašvaldības darbā, budžeta plānošanā un lēmumu pieņemšanā.

«Domājot par paplašināto Bauskas novadu, kāds tas būs pēc administratīvi teritoriālās reformas, iedzīvotāju iesaisti vērtēju atzinīgi. Pozitīvais aspekts – iedzīvotāju intereses pārstāvēs ne tikai ievēlētie deputāti no lielākām teritoriālajām vienībām vai pagastiem, bet arī pārstāvji no visiem pagastiem vai teritoriālajām vienībām, no kurienes, iespējams, varētu nebūt deputātu pārstāvniecības. Tomēr saskatu iespējami negatīvu tendenci – iedzīvotāju valdi ievēl un izmaiņas tās sastāvā apstiprina dome. Iespējama politisko interešu lobēšana un politiskās varas demonstrēšana, nevis iedzīvotāju vajadzību un iniciatīvu atbalstīšana,» vērtē I. Nagņibeda.

Egils Neliuss no Stelpes pagasta, kurš jau tagad iesaistās sabiedriskās aktivitātēs Vecumnieku novada mērogā, vērtē, ka idejas izklausās labi, bet pats nevēlētos iesaistīties tādas valdes darbā. «Tā demokrātijai vajadzētu strādāt. Tomēr brīvprātīga iniciatīva bez seguma apakšā – sākumā tas varētu aizraut, bet, ja nebūs darbinieks ar atalgojumu, – būs kā vienmēr, kur brīvprātīgās lietas notiek. Vai nu ir finansējums un sponsori, vai arī cilvēkam rodas lietas, kam ir augstāka prioritāte, un viss panīkst,» analizē E. Neliuss.

Viņš vērtē, ka jaunajai reformai vispirms jāatnes stabilitāte. «Reforma jau gadiem veic melnu darbu, jo cilvēkus tur neziņā. Rodas apātija, nav zināmi plāni uz priekšu. Tāds bremzējošais darbs ilgst jau sen un cilvēkos neraisa optimismu. Ja grib nobeigt kādu stādu, pārstāda to visu laiku. Tāpat var nobeigt valsti, ja visu laiku reformē,» sarūgtināts ir stelpietis.

Domes pienākums būs lēmumu respektēt
Domnīcas «Providus» pētniece L. Stafecka norāda arī uz citiem rīkiem, kam vajadzētu aktivizēt sabiedrības iesaisti, piemēram, līdzlemšana budžeta veidošanā. «Lai paši iedzīvotāji var izlemt, kas pašvaldības teritorijā jārisina, jāpilnveido, – vai tas ir gājēju celiņš, parka sakopšana vai rotaļu laukums. Iedzīvotāji izlemj balsojot, bet pašvaldības pienākums būs lēmumu respektēt un uzlabojumus veikt,» uzskata pētniece.

Iedzīvotāji varēs ierosināt publisko apspriešanu par kādu pašvaldības atbildības jautājumu. «Svarīgi, lai pašvaldība regulāri konsultējas ar iedzīvotājiem, jo tad var atrast vislabākos risinājumus, kas saskan ar iedzīvotāju vajadzībām, interesēm. Piemēram, iedzīvotāji varēs aicināt rīkot publisko apspriešanu par ceļu tīrīšanu – kā to labāk organizēt, par tūrisma veicināšanas pasākumiem, par dažādu iestāžu pārveidošanu, ēku izmantošanu un daudz ko citu,» vērtē L. Stafecka, paužot, ka šādas aktivitātes vajadzētu risināt arī elektroniskā formātā ar interneta palīdzību.

Par iedzīvotāju iespējām aktīvāk iesaistīties priecājas skaistkalniete Eleonora Maisaka, kas aicina pašiem rosīgāk darboties savu ciemu teritorijā. «Pasaulē tas nav nekas jauns. Kur ir aktīvas sabiedriskās organizācijas, tur valdes ir praktiski gatavas. Katrā ziņā kā iedzīvotāja, kurai interesē, kas notiek apkārt, vērtēju to labi. Arī pašvaldība, kas ciena savus cilvēkus, pateiks, ka tas ir normāli. Galvenais būs pašu iedzīvotāju aktivitāte pēc vēlēšanām. Mēs savā pusē mēģinām īstenot viedo ciemu ideju. Ja gudri un talantīgi cilvēki apvienojas, veidojas viedais ciems. Tas nav algotais darbs – cilvēks savu laiku un arī materiālus iegulda sabiedrības labā,» stāsta E. Maisaka.

Instrumenti ir, bet pašiem tie jāizmanto
Līga Stafecka atzīst, ka likums ir viens, bet efektīva izpilde būs atkarīga no sabiedrības. «Instrumenti ir labi, bet to esamība pati par sevi neko nemainīs, ja nebūs cilvēku, kas aktīvi tos izmantos. No vietējiem iedzīvotājiem ir atkarīgs, cik katrs pagasts būs sadzirdēts novada līmenī,» tā pētniece.

Līdzīgi situāciju vērtē Vecumnieku novada zemnieks un aktīvists Normunds Sakalovskis. «Tas būtu demokrātiski – lai cilvēki var piedalīties lēmumu un likumu radīšanā. Pašlaik ļoti bieži deputāti iedzīvotājus neņem vērā. Nevajadzētu, ka valdes locekļus apstiprina dome, jo populāram cilvēkam var būt atšķirīgi uzskati ar domes deputātiem. Tāpēc lietderības koeficients šīm darbībām pašlaik ir neskaidrs. Ja iedzīvotāju valdei būs viens viedoklis un domei cits? Tad nav vērts laiku kavēt. Jābūt mehānismam, kā notiek domes sadarbība ar iedzīvotāju valdi,» pauž zemnieks.

Viņš gan saskata arī pozitīvo. «Varbūt cilvēki centīgāk maksās nodokļus, ja redzēs, ka viņu nodokļu naudu labāk un efektīvāk izmanto, iesaistot un uzklausot sabiedrību, pirms pieņemt lēmumus domē,» cer N. Sakalovskis.

Viedoklis

Likumprojekts var mainīties
Jauno likumu izvērtē Inita Nagņibeda, Bauskas novada domes deputāte, Jaunās konservatīvās partijas Bauskas nodaļas vadītāja, Bauskas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece:

«Konservatīvie vēl nav formulējuši specifisku partijas viedokli par šo likumprojektu, bet ministri Ministru kabinetā atbalstīja ziņojumu. Likumprojekts var būtiski mainīties pēc nonākšanas Saeimā. Likumprojekts ir ļoti plašs, visaptverošs un prasa pamatīgu iedziļināšanos. Tiesa, pamatjautājumos, kas attiecas uz vispārīgām lietām, piemēram, uz domes ievēlēšanu, darbības principi ir līdzīgi kā pašreiz spēkā esošajā likumā «Par pašvaldībām».

Jaunajā likumā formulētas tādas institūcijas kā pašvaldību kopējās iestādes, pašvaldību kopēja komisija, kopējās iestādes uzraudzības padome. Vai jaunu veidojumu darbība samazinās administratīvo aparātu, māc šaubas.

Pozitīvi vērtēju izpilddirektora pilnvaru termiņa noteikšanu – pieci gadi. Tas varētu motivēt administrācijas vadību efektīvi strādāt, nodrošināt savlaicīgu domes lēmumu izpildi, nodrošināt nepārtrauktību novada attīstībā. Jaunums ir arī tiešsaistes videokonferences sarunu rīka izmantošana domes sēžu attālinātai norisei, tas ir mūsdienīgi un pašreiz aktuāli.

Jādiskutē par to, ka par deputātu nevar būt pašvaldības iestāžu vadītāji vai vietnieki. No vienas puses, tas izslēdz iespēju lobēt kādu atsevišķu iestādi, no otras, – iestāžu vadībā ir attiecīgās jomas speciālisti un profesionāļi, kas būtu nepieciešami domes sastāvā, lai varētu veicināt lēmumu par attiecīgo jomu attīstību.

Lai ko noteiks jaunais likums par pašvaldībām pēc tā caurskatīšanas Saeimā, galvenais ir saskaņots un godprātīgs pašvaldības visu struktūru un institūciju darbs, lai pašvaldības teritorijas attīstītos un tiktu nodrošināta labāka dzīves kvalitāte iedzīvotājiem.»

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vietējo demokrātiju vērtē atzinīgi

Kategorijas