Gribēja, kā labāk, sanāca kašķis

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2020. gada 1. decembris 10:37

107

Cer beidzot atrast veidus, kā veicināt Bauskas vecpilsētas attīstību

Bauskas novada domes sēdē 26. novembrī deputāti lems par Bauskas vecpilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas izveidošanu. Šķietami vienkāršā ideja gan kļuva par ilgas šķēpu laušanas iemeslu deputātu starpā.

Kā diskusijās pamatoti norādīja mākslas vēsturniece un potenciālā minētās komisijas locekle Ina Līne, Bauskas novada domes vēlēšanās teju katru reizi partijas solīja īpašu uzmanību pievērst vecpilsētai un domāt par teritorijas attīstību. Runām gan darbi nesekoja.

Iemesli komisijas izveidei
Bauskā bieži notiek tikšanās, sapulces un pat konferences ar mērķi saglabāt kultūrvēsturisko Bauskas vecpilsētas mantojumu un veicināt teritorijas attīstību. Tikšanās reizēs gūtas gan pozitīvas, gan ne tik labas atziņas. Pozitīvi vērtē Bauskas Rātsnama ēkas atjaunošanu. Kā neveiksmīgu reizēm atzīmē Rātslaukuma projektu. Viļa Plūdoņa un Rīgas iela pārbūvēta palielinātai satiksmes intensitātei, kas nepalīdz radīt iespaidu par vecpilsētu kā interesantu un nozīmīgu pastaigu vietu, kas piesaistītu tūristus un pilsētas iedzīvotājus. Savulaik it kā labi iecerētā Kalna ielas pārbūve, izbūvējot trīs ceļa joslas, kļuvusi par īstu lāstu, «sagriežot» vecpilsētas teritoriju divās daļās un apgrūtinot uzņēmējdarbību. Kur nu vēl senais kultūrslānis, kuru būvdarbu laikā vienkārši noraka, aizveda un kaut kur izbēra, neveicot arheoloģisko izpēti.

Jāatzīst, ka lielākā daļa no īstenotajiem projektiem nav nākusi par labu vecpilsētai. Arī atbalsts vēsturisko kultūras pieminekļu rekonstrukcijas jomā ir pārāk mazs, tāpēc vecpilsētas un kultūrvēstures aizstāvji rosināja veidot komisiju, kas varētu palīdzēt vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un teritorijas attīstībā.

Vajadzētu vienoties
Ar ideju entuziasti nāca klajā jau septembrī, un bija domāts, ka komisiju apstiprinās oktobrī, bet juridisku neskaidrību dēļ atlika uz novembri. Ierosinājums izveidot šādu komisiju izskanēja izglītības, sociālo, kultūras un sporta lietu komitejā, tāpēc vadību komisijas izveides procesā uzņēmās komitejas priekšsēdētāja Inita Nagņibeda. Viņa novembra sākumā piedāvāja deputātiem potenciālo komisijas sastāvu ar 11 locekļiem, kā arī informēja par komisijas mērķiem – veicināt Bauskas vecpilsētas, pilsētas un novada kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu un attīstību, veidojot koncepcijas un vīzijas, rosinot izmaiņas projektos.

Kā finanšu komitejas sēdē norādīja mākslas vēsturniece Ina Līne, vismaz tagad deputātiem beidzot būtu jāvienojas kopējā atbalstā. Tomēr vairāku iemeslu dēļ diskusijas par komisijas izveidi izraisa asus strīdus.

Ietekmētspējas jautājums
Aleksandrs Novickis no Latvijas Reģionu apvienības saraksta sacīja, ka tā varētu būt darba grupa, kas sanāk konkrētu jautājumu risināšanai. Viņš atgādināja, ka komisija šādā sastāvā darbosies līdz laikam, kad nākamgad kopā sanāks jaunā dome, – tā lems par komisijas nepieciešamību nākotnē un sastāvu, turklāt nāks klāt jauni uzdevumi. Tāpēc apšaubīja, vai tik īsam brīdim vajag veidot komisiju.

Pievērsās komisijas ietekmētspējai. Deputāts Juris Landorfs no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas uztraucās, ka komisija var pieņemt lēmumus, kas var radīt apgrūtinājumus sakārtot objektus privātpersonām. Bauskas novada juridiskās nodaļas vadītāja Eva Upīte norādīja, ka par šādiem lēmumprojektiem jebkurā gadījumā būs jālemj domei. Savukārt deputāts Gatis Skurba no partijas «No sirds Latvijai» uzsvēra, ka ietekmēšanas iespējas komisijai ir mazas. «Jāparedz tiesības apturēt vai papildināt būvprojektus vai citus dokumentus, saistītus ar kultūrvēsturiskajiem objektiem. Lai nebūtu situācija kā nesen Grenctāles kultūras namā, kad investori gribēja kultūras namu pārvērst par šnabja bodi,» pauda G. Skurba. Šo ierosinājumu komisijas nolikumā neiekļāva.

Seši gadi jau bija
Vislielākie strīdi bija par komisijas sastāvu un personām. Vairāki opozīcijas deputāti pauda, ka administrācijas darbiniekiem nebūtu jāatrodas komisijas sastāvā, it īpaši tāpēc, ka komisijai ir tiesības uzaicināt uz sēdi pašvaldības speciālistus. Vecpilsētas aizstāvju grupa atbildēja, ka šīs personas iekļautas komisijā tāpēc, ka pārzina projektus un potenciālos finansējuma avotus un šī ideja nav nākusi no administrācijas.

Asas diskusijas notika par Raita Ābelnieka kandidatūru. «Raitim Ābelniekam un Nacionālajai apvienībai bija seši gadi, kad varēja daudz izdarīt vecpilsētas labā,» pārmeta A. Novickis, atgādinot, ka laikā, kad domi vadīja R. Ābelnieks, kopā ar viņu strādāja tie paši administrācijas pārstāvji, kas tagad būs komisijā. «Cilvēki, kas pieļāva šeit minētos pārkāpumus, būs komisijā,» uzsvēra A. Novickis. Neatkarīgais deputāts Uldis Kolužs atbildot akcentēja, ka R. Ābelnieks ir svarīgs kā vēsturnieks: «Ir tik daudz zināšanu par vēsturiskajām lietām un ēkām, un viņa pieredzi vajag izmantot.»

Nepieciešama iniciatīva
Tomēr sanākušie atzina, ka situācija ir nepatīkama un ir vajadzīga šāda iniciatīva. «Mēs visi redzam, ka Bauskā vecpilsēta zaudē savu nozīmi. Cilvēki iet prom, tur nedzīvo, nevēlas dzīvot. Vide vecpilsētā mūsdienu cilvēkam acīmredzot nav piemērota,» atzina
J. Landorfs. «Komisija var jums palīdzēt par dažām lietām aizdomāties,» sacīja biedrības «Bauskas vecpilsēta» priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore.

Diskusiju noslēgumā vairākums deputātu atbalstīja lēmumprojektu un virzīja to apstiprināšanai uz domes sēdi. Lēmumprojektu neatbalstīja A. Novickis un Aivija Kursīte, pirms tam norādot, ka ir nevis pret komisiju, bet gan komisijas sastāvu.

Pēdējais mēģinājums
Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis uzrunāja deputātus finanšu komitejā. Publicējam dažus fragmentus no šīs runas:
«Personiski man tas ir pēdējais mēģinājums manā dzīvē kaut ko izmainīt Bauskas kultūrvēsturiskā mantojuma jomā. Esmu jau pagājušā gadsimta 80. gados rakstījis par Bauskas vecpilsētas problēmām un to, kas sagaida, ja netiks sperti attiecīgi soļi. Drūmās nākotnes vīzijas, ko esmu iezīmējis un par ko man pārmeta, ir īstenojušās, un ir vēl trakāk, nekā es toreiz domāju.

Atceros 2014. gada konferenci Bauskas pilī – daudz speciālistu no visas Latvijas. Finālā pieņēma rezolūciju. Noskaņojums bija optimistisks un pozitīvs, ka ar šo kaut kas mainīsies. Ar to viss beidzās. 2015. gadā bija mēģinājums panākt, lai pašvaldībā izveidotu amata vietu cilvēkam, kurš būtu par Bauskas vecpilsētu, koordinētu, piesaistītu speciālistus un tā tālāk, dodot tādu sākuma paātrinājumu vecpilsētas jautājumiem. Domes sēdē biju klāt un redzēju, kā tas viss izčākst. Pieslēdzos, lai aicinātu atlikt malā politiskās lietas un paskatīties uz šo situāciju ar saimnieka atbildību. Jūs esat deputāti, tauta jums ir devusi mandātu, jūs pārstāvat dažādas partijas ar saviem redzējumiem un uzskatiem! Sliktākais būtu vienkārši tagad nobalsot pret politisko aizspriedumu vai personāliju dēļ aprakt visu šo ideju.»

Uzziņai

Bauskas vecpilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas potenciālais sastāvs:
Ieva Bronko-Pastore, biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja;
Raitis Ābelnieks – Bauskas novada pašvaldības iestādes «Bauskas muzejs» vecākais speciālists;
Dainis Bruģis – mākslas vēsturnieks;
Jānis Feldmanis – Bauskas novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs;
Ina Līne – mākslas vēsturniece;
Laura Lūse – Rundāles pils muzeja direktore;
Dace Putna – Bauskas novada Būvvaldes vadītāja;
Mārīte Putniņa – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas valsts inspektore;
Māris Skanis – Bauskas novada pašvaldības iestādes «Bauskas pils muzejs» direktors;
Egija Stapkēviča – Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta projektu koordinatore;
Ilze Tijone – Bauskas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gribēja, kā labāk, sanāca kašķis

Kategorijas