No bioetanola uz biometānu

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2020. gada 1. decembris 10:30

373

Sācies kārtējais mēģinājums apgūt kaut daļu no Bauskas industriālā parka teritorijas

Bauskas novada domes sēdē, kas notika 26. novembrī, deputāti nobalsoja par nodomu protokola slēgšanu ar uzņēmēja Grigorija Krupņikova pārstāvēto uzņēmumu no Lielbritānijas «RIKA Biofuels». Balsojums saistīts ar jaunu pieteikumu darbībai industriālā parka teritorijā – plāno būvēt rūpnīcu, kas ražos biometānu.

Jāuzsver, ka jaunajam projektam nav nekādas saistības ar uzņēmumu «Baltic Bioethanol», kas savu sadarbību ar domi sāka pirms diviem gadiem. Turklāt produkcija šajā gadījumā plānota nevis bioetanols, bet gan biometāns.

Ar lielu pieredzi
Bauskas novada finanšu komitejas sēdē, kas notika 19. novembrī, Grigorijs Krupņikovs interneta tiešsaistē no Lielbritānijas uzrunāja Bauskas novada domes deputātus un pastāstīja par plānoto ražotni.

«Pamatā kā izejvielu izmantosim salmus, bet būs vajadzīgi arī citi bioloģiskie atkritumi – upes zāles, ceļmalas zāles, pārtikas produktu atkritumi, alusdarītavas atkritumi un tā tālāk. Ražotnes jauda būtu apmēram pieci tūkstoši tonnu sašķidrinātā biometāna gadā. Kā blakusprodukts būs digestāts, kuru varēs izmantot lauksaimniecībā mēslojumam,» stāstīja G. Krupņikovs.

Viņš norādīja, ka jau ir iegūta gana liela pieredze šajā jomā, ceļot biogāzes rūpnīcas Eiropā. Tikko uzcelts salmu priekšapstrādes komplekss Lielbritānijā, notiek būvniecība Grieķijā, parakstīti līgumi Nīderlandē, notiek sarunas par salmu piegādēm Lielbritānijā un Beļģijā. «Mēs paši investēsim industriālajā parkā, vajadzīgs tikai zemesgabals un garantēta izejvielu piegāde, par ko mēs paši vienosimies. Šajā gadījumā varam investēt paši, varam runāt par kopinvestīcijām, varam ļoti pielāgoties,» pauda uzņēmējs.

Jāveido dialogs
Deputātiem bija daudz jautājumu par topošo uzņēmumu. Deputāts Valdis Veips no saraksta «Zaļo un zemnieku savienība» interesējās, vai pietiks izejvielas. «Tas, ko es redzēju apsekojumā par Bauskas novadu, ka gadā saražo 360 tūkstošus tonnu salmu. Šādai rūpnīcai vajadzētu apmēram 35 tūkstošus tonnu, kas ir desmit procenti no novadā saražotajiem. Cenai jābūt interesantai, nevar būt, ka zemnieks atdod salmus par neko un es pelnu naudu,» atbildēja uzņēmējs. Viņš arī informēja, ka kopā ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku apspriedis ideju par kooperatīva izveidi, kas nodarbotos ar salmu sagādi biometāna ražotnei. A. Jātnieks ideju vērtēja atzinīgi, bet pauda, ka tomēr ir savas organizatoriskās problēmas.

Deputāts Agris Mustermanis no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta sacīja, ka pašvaldībai ir jāpalīdz rīkot tikšanās ar zemniekiem, kaut vai attālinātā veidā. G. Krupņikovs skaidroja, ka tieši to arī vēlas – ar pašvaldības palīdzību veidot kontaktus ar zemniekiem un vienoties par salmu piegādi. Savukārt no pašvaldības – zemi industriālā parka teritorijā. «Ja vienojamies un sākam projektēt, tur vismaz gads paies, kamēr sāksies celtniecība. Tāpēc arī vēlamies pašvaldības palīdzību, lai viss notiek ātrāk. Pati būvniecība – vēl apmēram gada garumā,» atzina uzņēmējs. Viņš varot klātienē ierasties Bauskā 2021. gada janvārī.

Viss atkarīgs no iedzīvotājiem
Deputātus interesēja vēl divi jautājumi. «Vai rūpnīca atstās ietekmi uz apkārtējo vidi, jo to ceļ Bauskas tuvumā, kur ir blīvs iedzīvotāju skaits?» vaicāja Inita Nagņibeda no Jaunās konservatīvās partijas. «Uz vidi ietekmi neatstās. Tā, ko pašlaik ceļam Nīderlandē, izmantos 140 – 150 tūkstošus tonnu putnu mēslu, kas ir daudz jiftīgāki par salmiem gan smakas, gan iespaida ziņā uz apkārtējo vidi. Izgājām cauri visām vides institūcijām, dabūjām atļauju. Ja arī šeit izmantos putnu mēslus, būs speciāla ēka ar negatīvu spiedienu, kur izkraut kravu, un biofiltri,» skaidroja uzņēmējs, apliecinot, ka saskata iespēju sadarboties arī ar «Lielzeltiņu» vistu audzētavu. Pirms projekta īstenošanas būs sabiedriskā aptauja un ietekmes uz vidi novērtējums. Viņš pauda viedokli, ka šādai ražotnei ir jācenšas pēc iespējas mazāk skart iedzīvotājus.

A. Mustermanis un Aleksandrs Novickis no Latvijas Reģionu apvienības saraksta interesējās par valsts atbalstu ražotnes tapšanā un saražotās produkcijas realizācijā. G. Krupņikovs norādīja, ka tieša Latvijas valsts atbalsta nav, ja nu vienīgi varētu būt kāds atvieglojošs nodokļu režīms. Produkcija būs sašķidrinātais biometāns, kam ir pieprasījums Eiropā, turklāt ir speciālas tirgus subsīdijas – par pārdoto sašķidrinātā biometāna degvielu saņem sertifikātu, ka var tirgot Eiropā.

Zināms politiskajā vidē

Uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs savulaik bija viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, līdz 2004. gadam partijas ģenerālsekretārs. Partijai ziedojis līdzekļus gandrīz 15 tūkstošu eiro apmērā, bet pēc tam nevienai citai partijai vairs nav ziedojis. Tā liecina knab.gov.lv mājaslapas informācija.

G. Krupņikovs ir arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu apvienības līdzpriekšsēdētājs. No politiska aspekta var skatīt situāciju 2019. gadā, kad partija «Attīstība/Par!» virzīja likumprojektu par kompensāciju izmaksu Latvijas Ebreju kopienai par holokausta un komunistiski totalitārā režīma atsavinātajiem īpašumiem. Saeima par šo likumprojektu nenobalsoja, bet žurnāliste Lāsma Gaile no portāla bnn.lv norādīja, ka likumprojekts tapis, konsultējoties tikai ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi.

Līdz 2004. gadam uzņēmējs ar savu «Rikas» holdingu kārtoja miljonus vērtus nekustamā īpašuma darījumus un pats bija atrodams gan Latvijas miljonāru sarakstā, gan valsts lielāko zemes īpašnieku vidū, rakstīja aģentūra LETA. Taču pakāpeniski, saskaņā ar «Lursoft» datiem, kompānijas, kurās G. Krupņikovam piederēja kapitāldaļas, tostarp savulaik lielus publiskus plānus kaldinājusī SIA «Eco Diesel», vairs neveica faktiski nekādu saimniecisko darbību.

Publiskajā telpā izskanējusi arī informācija, ka G. Krupņikova kartīte atrasta VDK maisos – ziņotājs ar iesauku Ivanovs. Uzņēmējs sarunā ar portālu delfi.lv noliedza, ka būtu bijusi tieši tāda saistība. Strādājot Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā, pēc katra izstādes apmeklējuma ārzemēs, kā arī pēc katras tikšanās ar ārvalstniekiem viņam bija jāraksta atskaite. Katru atskaiti esot parakstījis ar vārdu un uzvārdu un nezinot, kā radās kartīte ar tādu pseidonīmu. Turklāt Ivanova ziņojumos pieminētos notikumus viņš neatminoties.

UZZIŅAI

Bauskas industriālā parka izveidē ieguldīti apmēram četri miljoni eiro, turklāt pēdējie projekti īstenoti ar nosacījumu, ka jāizveido vismaz 37 darba vietas. Potenciāli industriālā parka teritorijā var darboties līdz pat 20 ražotnēm, tomēr pašlaik nav nevienas.

Nevar teikt, ka intereses nav bijis. Pirmo un pazīstamāko projektu par akmensvates rūpnīcu noraidīja paši baušķenieki. Turpinājumā ir bijis mēģinājums divreiz pārdot zemi industriālā parka teritorijā – pirmajā reizē uzņēmējs nopirka, nesāka neko darīt, un pašvaldība zemi atguva. Otrā reize bija šogad – virkne deputātu izteica aizdomas, ka tas var būt spekulatīvs darījums, un beigās anonīms uzņēmējs pats no idejas atteicās.

Pēdējā laika lielākais projekts bija saistīts ar uzņēmumu «Baltic Bioethanol», ar kuru arī pirms diviem gadiem pašvaldība parakstīja sadarbības memorandu. Uzņēmumam bija nepieciešami ļoti lieli salmu apjomi. Izskatās, ka šis uzņēmums darbu nesāks, turklāt nav skaidrs, kas ir neveiksmes iemesls šajā jomā, – domes darbinieku likstas, zemnieku neieinteresētība, uzņēmēja nolīgto darbinieku neprofesionālisms vai paša uzņēmēja nespēja organizēt sadarbību. Visdrīzāk, ja sāks darbību jaunais uzņēmums, kuram arī kā izejviela būs nepieciešami salmi, tas nozīmēs, ka lielo projektu neīstenos.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No bioetanola uz biometānu

Kategorijas