Klusa un niansēta flautas balss

Projekts «Kultūrvide novados-2020»

2020. gada 1. decembris 15:09

270

Koncertējošas mūzikas skolotājas Zanes Jurēvicas atziņa: aizrautība un izaugsme – tas ir galvenais

Flautiste un instrumenta spēles pedagoģe Zane Jurēvica ir ļoti klusa un pārāk pieticīga, tāpēc daudzi neko nezina par viņas veiksmīgo koncertdarbību un skolotājas veiksmēm. Tas nav mans, bet gan kolēģu Bauskas mūzikas un mākslas skolā, kā arī Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā secinājums. Viņi mani arī rosināja intervijai ar Zani.

Zane, šo rubriku mēs vienmēr sākam ar mākslinieku vai mūziķu pirmajiem soļiem netveramā skaistuma, tā uzdrīkstos apgalvot, pasaulē.
– Joprojām dzīvoju savā bērnības lauku mājā Bauskas novada Dāviņu pagastā. Tagad viss kļuvis vienkāršāk. Pietiek ar to, ka mana automašīna ir labā braukšanas kārtībā. Reizēm domāju – tikai kādi 15 gadi pagājuši, bet dzīve ir neticami mainījusies – vislabākajā nozīmē.
Mācījos Misas vidusskolā. Mūzikas skolotāja Olga Černišova bija pirmais cilvēks, kas mammai un tētim ieteica mani virzīt pa mūzikas ceļu. Iestājos Vecumnieku mūzikas skolā. Bija jāizvēlas – spēlēt akordeonu vai pūšamos instrumentus. Nodomāju, ka to milzīgo akordeonu nevarēšu panest, kur nu vēl spēlēt! Tāpēc bija flauta.

No sirds pateicos savai pirmajai instrumenta spēles skolotājai Gintai Ozollapai, kura tagad strādā Jelgavā. Mēs nebijām kopā ilgi, jo skolotāja sāka strādāt Iecavas mūzikas skolā, bet es joprojām – vienlaikus ar mācībām Vecumniekos – braucu pie Gintas uz privātām nodarbībām Iecavā.

Manu izvēli apgūt mūziku dedzīgi atbalstīja tēvs. Viņam aizraušanās ar mūziku bija hobijs. Jaunībā tēvs aktīvi muzicēja amatieru sastāvos. Tētis bija ārsts. Mana māsa Elīna sekoja šim aicinājumam. Viņa ir medmāsa.

Jūs uzsvērāt, ka tagad dzīve ir mainījusies. Kādas jūsu stāstā ir atšķirības starp vēlīnajiem 90. gadiem un 21. gadsimta sākumu?
– Milzīgas, neizmērojamas. Mums bija lauku saimniecība. Visiem trūka līdzekļu. Kad mamma nobaroja un pārdeva divas cūciņas, lai beidzot nopirktu meitiņai flautu, tā man šķita neaprakstāma laime. Gandrīz katru vakaru no Vecumnieku mūzikas skolas braucu ar satiksmes autobusu uz mājām, tad trīs kilometrus no pieturas – kājām. Neuztveru to kā netaisnību vai šausmas – vienkārši tāda bija ļoti daudzu ģimeņu dzīve Latvijā gadsimtu mijā.

Par spīti grūtībām turpinājāt mūzikas izglītību gan Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, gan Latvijas Mūzikas akadēmijā.
– Biju teicami sagatavota, lai Mediņa skolā iestātos. Labi spēlēju, biju arī izglītota solfedžo, kas daudziem ir liels šķērslis. Paldies Vecumnieku mūzikas skolas skolotājiem! Mediņa skolā flautas pasniedzēja bija Anita Rulle. Viņa spēlēja Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Tolaik darbs orķestrī man šķita kā neticama sapņa piepildījums.

Pēc vidusskolas bija bažas, vai spēšu iestāties Mūzikas akadēmijā. Tām nebija pamata. Augstskolā mani dažreiz uzaicināja Operas orķestra sastāvā spēlēt flautu, bet jau agrīnajos studiju gados sāku strādāt. Vispirms Vecumnieku mūzikas skolā, pēc tam – Bauskas mūzikas skolā. Nu jau abām iestādēm ir cits statuss. Tās ir mūzikas un mākslas skolas.

Maģistrantūras studiju laikā 2015. gadā kopā ar domubiedrēm nodibinājām muzikālu apvienību «Svīres», impulss radās manai kolēģei Santai Grigorjevai. Viņa ir no Latgales – temperamentīga, bezgala aizrautīga. Enerģētiska. Santas dzimtai ir dziļas saknes folklorā. Mums pievienojās studiju biedre Madara Behmane.

Prātojām, kā tradicionālo tautas mūziku varētu apdarināt netipiskā veidā, izmantojot flautu un mūsu balsis. Santa mums atnesa pašas aranžētu tautasdziesmu ciklu. Bija vajadzīga liela drosme, lai es vērstos pie sava Mūzikas akadēmijas flautas profesora Imanta Sneibja un saņemtu viņa svētību grupas pirmajam koncertam, kas, protams, notika Mūzikas akadēmijā. Kāds cits cienījams mūzikas profesors pēc koncerta sacīja: «Daudz esmu dzirdējis, bet pirmo reizi – triju flautistu skaņas sešbalsīgi.» Mēs mulsām, tomēr sapratām, ka ejam pareizā virzienā. Paskaidrošu, ka «Svīres» vienu skaņu izdzied, otru – nospēlē ar flautām. Latvijā esam piedalījušās konkursos un sanēmušas galveno balvu konkursā «Sudraba kaija». Meistarklasēs turpinām apgūt vijoles, vargāna, mandolīnas, ķīniešu flautas un citu instrumentu spēli.

Šovasar priecājos, noklausīdamās jūsu otra kamersastāva trio «Metamorfoze» koncertu Rundāles novada jaunajā kultūras centrā. Un man ļoti patika, ka «Radio «Klasika»» par jums bieži stāsta un aicina apmeklēt citus koncertus, diemžēl visus, kas tagad nevar notikt.
– Mūsu kamermūzikas otras grupas vadmotīvs ir akadēmiskās mūzikas laikmetīgs atskaņojums. Mana studiju biedre Liene Dobičina spēlē flautu, bet Zane Rubesa – klavieres. Šis projekts tika radīts 2015. gadā, kad studējām maģistrantūrā. Ātri aptvērām, ka šādam sastāvam repertuārs ir ļoti ierobežots. Mēs sadarbojamies ar latviešu komponistiem Platonu Buravicki un Madaru Pētersoni, kā arī ārzemju komponistiem. Uzstājamies nelielās koncertzālēs. Piedalījāmies starptautiskajā kamermūzikas festivālā Vācijā, iekļuvām laureātu vidū. Taču sasniegumi, manuprāt, nav kritērijs. Aizrautība un izaugsme – tas ir galvenais.

Flautas klases audzēkņi abās mūzikas skolās jūs mīl – to taču nenoliegsit?
– Pedagoģiskais darbs ir ļoti svarīgs motivators. Bauskā man ir deviņi flautas klases audzēkņi. Ik reizi pirms ienākšanas auditorijā domāju: «Ko šodien varu izdarīt labāk? Ko varu vēl parādīt, lai bērni saprastu, ka mūzikā ir tāds pats adrenalīns kā dejās vai sportā?»

ZANE JURĒVICA
- Dzimusi 1988. gadā.
- Beigusi Vecumnieku mūzikas skolu un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolu.
- No 2009. līdz 2012. gadam dziedājusi jauniešu korī «Kamēr...».
- Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu mūzikā emeritētā profesora Imanta Sneibja flautas spēles klasē un profesores Guntas Rasas kameransamblī.
- Kā Starptautiskās programmas «Erasmus» stipendiāte studējusi Luksemburgas konservatorijā un Māstrihtas konservatorijā Nīderlandē.
- No 2015. gada grupas «Svīres» un trio «Metamorfozes» dalībniece.
- 2016. gadā – grupa «Svīres» ieguva 1. vietu akustiskajā vokāli instrumentālajā mūzikas konkursfestivālā «Sudraba kaija» Salacgrīvā.
- 2017. gadā trio «Metamorfozes» ieguva 3. vietu starptautiskajā F. Kūlava flautistu konkursā Ulcenā (Vācija) .
- 2018. gadā trio «Metamorfozes» ieguva 1. vietu konkursfestivālā «Svirel Nova Gorica» Slovēnijā.
- 2020. gadā trio «Metamorfozes» ieguva 2. vietu starptautiskajā kameransambļu konkursā «Rising Stars Grand Prix» Berlīnē.

Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Klusa un niansēta flautas balss

Kategorijas