Dziedātprieks ir svarīgāks par vērtējumu

Projekts «Kultūrvide novados-2020»

2020. gada 1. decembris 10:05

533

Dziedātprieks ir svarīgāks par vērtējumu

Skolu koru kustība – nozīmīgs posms kordziedāšanas tradīcijas saglabāšanā un attīstībā

Viena no unikālākajām Latvijā izlolotajām tradīcijām ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kas gadu ritumā kļuvuši par nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbolu. Spēcīgs radošā gara apliecinājums jau teju pusotru gadsimtu dziļi sakņojies paaudzēs pārmantotā dziesmas, tautas dejas, mūzikas, mākslas, amatniecības un citu prasmju daudzveidībā, ļaujot šim bagātīgajam mantojumam izdzīvot vēstures griežus un nepazust kultūras attīstības līkločos.

Laika gaitā dziesmusvētki kļuvuši par daudzpusīgu nacionālās kultūras notikumu, to saturs paplašinājies, radīti jauni kopdziedāšanas un kopdejošanas sarīkojumi, viens no tiem – Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisinās kopš 1960. gada. Šovasar bija plānots piedzīvot XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, uz tiem posās arī mūspuses kolektīvi, taču infekcijas slimības «Covid-19» uzliesmojuma dēļ valdība pieņēma lēmumu vērienīgo sarīkojumu pārcelt uz nākamā gada vasaru, tomēr neviens nevar droši apgalvot, ka svētki būs.

Svētki – pūļu vērts notikums
Izglītības iestāžu kori strādā pēc epidemioloģisko drošības pasākumu diktētas dienaskārtības, diriģenti meklē veidus un formas, kā motivēt skolēnus un uzturēt dziedāšanas prieku arī apstākļos, kad mēģinājumi notiek attālināti un bērni vokālās partijas apgūst individuāli. Gan šis pavērsiens, gan citas tendences raisījušas bažas par koru kustības un kopdziedāšanas tradīcijas saglabāšanu un attīstību, taču skolu koru vadītāji joprojām cenšas būt optimisti un šo noskaņu vieš arī savos audzēkņos. Vienlaikus viņi atzīst, ka strādāt kļūst arvien sarežģītāk. Izvēles iespēju apstākļos skolēnus ir grūti iedvesmot un raisīt vēlmi dziedāt, bērni nespēj ilgstoši koncentrēties, ne visur šis interešu izglītības virziens gūst skolas vadības atbalstu, tāpēc koriem grūtajos laikos cerība pastāvēt ir tiem kolektīviem, kur par to saglabāšanu ar degsmi un mīlestību iestājas zinošs, prasmīgs un harizmātisks diriģents.

Diāna Siliņa, Bauskas un Rundāles novada skolu koru koordinatore, Bauskas 2. vidusskolas kora diriģente, «Bauskas Dzīvei» pauž, ka «dziedātāju vidū pašlaik vēl valda pozitīva gaisotne – repertuārs turas atmiņā, vēlme dziedāt ir liela, tērpi sagatavoti, un atliek tik gaidīt ierobežojumu atcelšanu». «Valsts izglītības satura centra organizētajā seminārā vēl 8. oktobrī valdīja pārliecība – svētki būs! Protams, ir sagatavots scenārijs dažādām situācijām, un jau tagad ir skaidrs, ka visi 12 000 dziedātāju vienlaikus nevarēs stāvēt uz skatuves. Tam risinājums varētu būt vairāku koncertu rīkošana. Šajos apstākļos neiespējama ir nakšņošana Rīgas skolās; svētku sadzīvisko pusi skar arī citi apgrūtinājumi,» uzsver pedagoģe. «Atcelt vērienīgo sarīkojumu būtu visvienkāršākais solis. Tiem, kuri vairākus dziesmu un deju svētkus paši piedzīvojuši, varētu šķist, ka bez kādiem var arī iztikt, tomēr, būdama kolektīva vadītāja, zinu, cik daudziem bērniem tie būtu pirmie svētki un, iespējams, varbūt vienīgie skolas laikā. Zinu arī, ar cik lielu vēlēšanos viņi šo skaisto notikumu gaida, un tas varētu būt ieguldīto pūļu vērts.»

Liene Batņa, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) mūzikas un dejas pedagoģijas nodaļas vadītāja, kura darbojas ar kora «Via Stella» trim sastāviem Vecumniekos, gan uzskata, ka «dziesmu svētkus uz kādu laiku var atlikt, līdz situācija kļūst stabila un droša; pašlaik vissvarīgākais ir tautas veselība un labklājība». «Četrdesmitajos gados, Otrā pasaules kara laikā, koru kustība piecus gadus faktiski nepastāvēja, taču pēc smagā perioda tā pamazām atkal atjaunojās. Domāju, šis laiks ir pārbaudījums mums, lai izvērtētu, kas ir svarīgākais. Iespējams, pašlaik kaut kas būtu diferencējams vai pārformējams, taču kordziedāšana paliks, jo ļoti daudziem gribas dziedāt, bērnu vēlme darboties ir milzīga,» pauž mūzikas speciāliste.

Kā saglabāt kolektīvu
Kordziedāšanas tradīcijas saglabāšanā un attīstībā svarīga loma ir skolu koru kustībai, taču pašreizējā situācija tās pastāvēšanu nebūt nesekmē. Dalībnieki nevar sanākt kopā un vienoties dziedātpriekā, jo izpaliek ierastie mēģinājumi. L. Batņa pauž viedokli, ka tradīcija nezudīs, ja diriģents un dziedātāji spēs pieņemt apstākļus un paraudzīties uz šo situāciju no cita skatu punkta, meklēt atšķirīgu pieeju. Svarīgākais ir saglabāt kolektīvu, katru dalībnieku, veicināt viņa piederības izjūtu korim. Lai to īstenotu, būtiska nozīme – vai diriģents strādā ar skolas kori tālab, ka viņam ir tuva kordziedāšanas tradīcija, vai tāpēc, ka tas ir obligāts pienākums. Pastāvēs tie kolektīvi, ko vada dedzīgs pedagogs, kur ir ieinteresēta skolas vadība un bērni kopā piedzīvojuši skaistus notikumus.

Par savu pieredzi kovidkrīzes apstākļos stāsta L. Batņa: «Ar mazajiem koristiem strādāju individuāli, iepriekš katram tiek dots uzdevums nodarbībai sagatavoties; pašlaik bērni apgūst Ziemassvētku dziesmiņas. Pirms 18. novembra uzrakstīju maza formāta skaņdarbu, un kora vecākās dalībnieces katra atsevišķi savu balsi iemācījās un iedziedāja. Samontējot ierakstus, radījām kora skanējumu. Mana meita Elizabete izveidoja videoklipu, un tapa apsveikums Latvijas valsts svētkos. Visiem prieks par rezultātu! Tas apliecina to, ka distancēšanās ierobežojumu laikā kopdarbība tomēr ir iespējama. Vietnē «Facebook» kolektīvs uzsācis akciju «Es dziedu korī «Via Stella»», kas turpināsies līdz Ziemassvētkiem, un arī šī skaistā bilžu galerija, kas katru dienu tiek papildināta, ir brīnišķīgs uzmundrinājums, iespēja justies piederīgam. Mēģinu maksimāli darboties ar koristiem un uzturēt mīlestību pret dziedāšanu. Kad atkal varēsim sanākt kopā, domāsim par citiem uzdevumiem. Ir tik daudz labu veidu, kā «uzturēt garu dzīvu». Reizēm pārtransformācija nemaz nenāk par sliktu. Varbūt šī ir iespēja radīt jaunu pieeju vai produktu, kas šajā laikmetā ir ļoti svarīgi.»

Savukārt Ilze Bērziņa, Bauskas pilsētas pamatskolas 5. – 9. klašu kora vadītāja, vērtē, ka normāla kora dziedāšana šajā laikā nenotiek un nav iespējama, jo attālinātās nodarbībās, kad katrs strādā atsevišķi, kopā veidot balss noturību nevar. Arī Inga Bukša, Bauskas mūzikas un mākslas skolas kora diriģente, atzīst – produktīvs vokālais darbs īstenojams klātienē.

Šis ir sarežģīts posms visai izglītības sistēmai un izaicinājumiem pilns periods interešu izglītībai, kad jāmeklē jauni risinājumi, uzsver Zaiga Jēgere, Vecumnieku vidusskolas koru vadītāja, tomēr tas nesis arī citu redzējumu uz dažādām niansēm un darbu kopumā. «Šajā laikā jābūt elastīgam un jārod jaunas iespējas, kā satikt savu koristu, kā turpināt darbu un nepazaudēt dziedājuma kvalitāti kopumā. Meklējam iespēju tikties gan grupās, gan individuāli, aktīvi komunicējam lietotnē «WhatsApp». Pandēmijas laikā, kad daudz kas notiek attālināti, darbs tik raiti nevedas, bet kora kultūras saglabāšana ir svarīga un būtiska ne tikai ārkārtējās situācijas laikā, bet arī kopumā,» uzsver pedagoģe.

Trūkst profesionāļu
Eksperti iezīmē vēl kādu tendenci. Skolu koru pastāvēšanu apdraud arī mūzikas pedagogu un kordiriģentu trūkums. «Jaunie speciālisti šo profesiju neizvēlas kā primāro, profesionāļu skaits sarūk, jo strādāt ar kori – bērniem un jauniešiem – ir ārkārtīgi sarežģīti,» skaidro L. Batņa.

Vispārizglītojošās skolās ir grūti sapulcināt bērnus, vecāki neļauj iesaistīties korī, izglītības iestādei ir cits darba režīms, mēģinājumu laiks tiek traucēts – šie ir tikai daži no iemesliem, kas kora vadītāja darbu apgrūtina. Agrākajos gados šajā ziņā bijis vienkāršāk – kora nodarbības laikā nedrīkstēja neko citu ieplānot; pašlaik gaisotne ir brīvāka, tāpēc diriģenti kādā brīdī salūst. «Šie pedagogi veic nenovērtējamu un svētīgu darbu. Lai arī kolektīviem panākumi ir atšķirīgi, visi ir lieli malači, tāpēc nav korekti izdalīt, kuram līmenis ir augstāks un kuram – zemāks. Es neranžēju pēc tā, kā katram sokas; svarīgi, lai ikvienam būtu vēlme turpināt strādāt, pilnveidoties,» pauž L. Batņa.

Skolas kora diriģenta sūro ikdienu viņa aprakstījusi savā grāmatā «Skolas kora darba metodika», kas kuru katru brīdi nāks klajā izdevniecībā «Musica Baltica». Bērnu un jauniešu kora vadītājam ir jābūt ar plašām zināšanām pedagoģijā un psiholoģijā, jāpārzina balss attīstības pamatprincipi un jāprot katrā vecuma posmā pareizi to kopt un attīstīt. Tāpat arī nepieciešamas teicamas zināšanas manuālajā diriģēšanas tehnikā, dziedāšanā, perfekti jāprot lasīt partitūru, pašam ir jābūt māksliniekam, skaisti jāizskatās, jāpārdzīvo, kā bērni dzied… «Skatē jebkurš komisijas pārstāvis var aizrādīt un pateikt «jums vēl daudz jāmācās un jāaug», un tas, protams, sāp. Vienmēr var labāk, bet nekad nebūs ideāli, taču, tieši pateicoties skolu koru diriģentu smagajam darbam, veidojas brīnišķīgie amatiermākslas kolektīvi, kuros dzied kādreizējie bērnu koru dalībnieki,» aizdomāties rosina LMA pasniedzēja un grāmatas autore. «Diriģentam ir jābūt mīļam, jaukam, harizmātiskam, brīnišķīgam, atvērtam, smaidīgam, prasīgam un apveltītam ar vēl ļoti daudz īpašībām, lai bērnus aizrautu, jo ar varu piespiest dziedāt nevar. LMA sagatavo šos jaunos speciālistus, un nesen kāda 4. kursa studente dalījās atklāsmē, ka «dot un vienlaikus lūgties ir mazliet par traku», jo bieži vien izglītības iestādēs kora mēģinājuma laikā ielikta kāda konsultācija vai cita stunda. Ja kāds visu laiku iejaucas procesā, ko diriģenti ļoti plāno, un mēģinājumi izpaliek, repertuāru nevar sagatavot tā, kā iecerēts. Apgūt visu dziesmusvētku grāmatiņu – tas ir milzīgs darbs. Bērniem, kuri nelasa notis, viss jāatceras no galvas, un to bez treniņa iemācīties nav iespējams.»

Ieva Ūdre strādā ar Bauskas mūzikas un mākslas skolas kori un uzskata – situācija ar skolu koriem jau kādu laiku nav īpaši spoža un kovidkrīzes ietekmē tā kļuvusi vēl skarbāka. «Viens no iemesliem, kādēļ ir tik grūti izveidot skolas kori, – mūžīgā konkurēšana ar pēcstundām, klases un sporta pasākumiem, dejām, ārpusskolas pulciņiem. Kori nevar izveidot un sasniegt labus rezultātus, ja uz mēģinājumu vienreiz ierodas viena klašu grupa, otrreiz – cita, bet kopdziedāšana notiek tikai koncertos. Saprotams, ka stundu plānojums ir ļoti atšķirīgs, tādēļ diriģents neko nevar panākt bez simtprocentīga skolas vadības atbalsta un degsmes iestāties par koru kultūru. Protams, nozīme ir skolēnu ieinteresēšanai un motivēšanai dziedāt, taču – lai bērnam rastos patiess prieks un gandarījums darboties korī, ir jāpieliek pūles un kolektīva intereses nereti jātur augstāk par savējām,» ir pārliecināta pedagoģe. Strādājot ar mūzikas skolas kora bērniem individuāli, ļoti pietrūkstot tieši kopdziedāšanas un muzicēšanas prieka, ikdienas darba.

Konkurēt ir arvien grūtāk
Skolēniem ir daudz skaistu hobiju un tīkamas aizraušanās, ko ģimenes atbalsta. Kora dziedāšana nav vienīgais piedāvājums bērnu izglītošanai, tāpēc, kā atzīmē

L. Batņa, diriģentam vēl jo grūtāk ir konkurēt un meklēt pieeju, kā bērnus pievilināt, ieinteresēt, motivēt. Skolēnu dziesmu svētki, protams, ir viens no skaistākajiem notikumiem, ko katrs vēlas piedzīvot, taču kolektīva vadītājam jāiegulda smags darbs vismaz piecu gadu garumā, lai sasniegtu kvalitāti un piepildītu sapni nokļūt dziesmusvētkos.

I. Bērziņa ar skolu koriem strādā jau teju 30 gadu un atzīst, ka situācija 20. gadsimta 90. gados un pašlaik būtiski atšķiras. «Ir cits laikmets, nomainījušās paaudzes, radītas jaunas tehnoloģijas – tas un daudz kas cits ļoti ietekmējis kultūras dzīvi vispār un arī koru kustību. Šodien arī iespējas ir citas, tālab daudzi vecāki bērnus ved uz solo dziedāšanas un vokālajām studijām, nevis atbalsta viņu dalību korī. Protams, tas kora kultūras attīstību un kopdziedāšanas tradīcijas saglabāšanu neveicina. Bērnus iesaistīt kolektīvā un pārliecināt, kāpēc kordziedāšana ir svarīga, kļūst arvien grūtāk. Pagaidām tas izdodas, man ir savas metodes, kā motivēt. Bērniem ir jāmācās būt organizētiem, savukārt vecākiem ir jāizvirza savām atvasēm kaut niecīgas prasības, jo nevar dzīvot pēc principa «ko gribu, to daru»,» pauž speciāliste. Viņa uzsver, ka šīs paaudzes skolēniem ir grūti koncentrēties, viņi nav raduši un nespēj ilgstoši veltīt laiku kaut kam vienam svarīgam, prātu aizņem telefona ierīces, un tā ir globāla problēma.

Dziedāšana korī prasa ļoti lielu pacietību un katra dalībnieka ieguldījumu un ieinteresētību, teic I. Bukša. Šī paaudze vēlas ātru rezultātu, taču tas sasniedzams, vien pacietīgi strādājot.

Pakāpenība un personības
L. Batņa izgaismo vēl kādu būtisku nosacījumu kordziedāšanas tradīcijas uzturēšanā un attīstībā, proti, nepieciešamību rast iespēju izglītības iestādēs dibināt kolektīvus, ievērojot pakāpenību. Ja būs koris sākumskolā, zēnu koris, 5. – 9. klašu meiteņu koris, tad netrūks arī dalībnieku jauktajā korī. Ja pēctecība un pareizi sabalansētie kolektīvi izpaliek un nav kordziedāšanas pieredzes, labu kori izveidot ir ļoti grūti. Kādreizējā Bauskas rajonā bijuši vismaz 15 kori, kas devās uz dziesmu svētkiem, pašlaik palikuši vien kādi pieci kolektīvi.
«Kamēr būs skolotāji, kuriem pašiem ir ļoti svarīgi saglabāt tautas kultūrvēsturisko mantojumu, un kamēr būs entuziasti, kas dzied, tikmēr koru kustība skolās neizzudīs. Nezinu, kas notiks tad, kad mainīsies paaudzes… Ja kordziedāšana paliks par «umpapā, umpapā», tad pārmaiņas ir neizbēgamas,» uzskata I. Bērziņa.

Mūsdienās bērni un jaunieši ir ļoti aktīvi, zinātkāri un ambiciozi, tāpēc svarīgi meklēt dažādus veidus, kā piesaistīt un aktualizēt kora kultūras nozīmi, kā stiprināt kolektīva garu un būtību, ir pārliecināta Z. Jēgere. Viņa piekrīt kolēģu teiktajam, ka kora kultūras saglabāšana balstās uz personībām, kas strādā ar degsmi, un cilvēkiem, kuri apzinās, cik būtiski tas ir mūsu valstij un zemei, ka tā ir mūsu identitāte un asinsbalss.

L. Batņa jau daudzus gadus LMA organizē bērnu koru konkursu. Uz skatuves kāpj kolektīvi no visas Latvijas, un sniegumu vērtē augsta līmeņa žūrija. Šīs iniciatīvas idejas būtība – lai kori attīstītos, lai bērni dziedātu, lai būtu notikums. «Gars, kas tur valda, ir svarīgāks par visu! Lai arī rezultāts ne vienmēr ir «tik super» punktos, bērniem tā ir iespēja būt kopā un dziedāt, tas veido viņu dzīves piepildījumu. Dziedātprieks ir svarīgāks par vērtējumu,» uzsver mūzikas pedagoģe.

KOMENTĀRS

Nevis izvēle, bet obligāta aktivitāte
Diāna Siliņa, Bauskas un Rundāles novada skolu koru koordinatore, Bauskas 2. vidusskolas 5. – 12. klašu kora vadītāja:
– Domājot par koru kustību Latvijā un latviešu tautas pastāvēšanu, izjūtas ir līdzīgas. Statistika liecina, ka ejam mazumā, un neredzu iespēju, ka šo procesu varētu apstādināt. Taču es nevaidu, bet daru to, kas no manis atkarīgs, un saku Dievam paldies, ka esmu pieredzējusi laiku, kad manā bērnībā pat mazajā Stelpē bija vīru koris un visās malās darbojās kori, pūtēju orķestri. To šodienas skolēni nevar iedomāties, jo bērni aug starp izvēlēm – gribu vai negribu, patīk vai nepatīk, par grūtu vai vēl varu. Nav sarežģīti nojaust, kam biežāk tiek dota priekšroka. Zelta vērti ir tie kolektīvu vadītāji, kuri šīs izvēles novirza par labu korim.

Ja gribam Latvijā saglabāt dziesmusvētku tradīciju, jāievieš obligātas aktivitātes izglītības iestādēs, par ko skolēni saņem vērtējumu. Tas motivētu darboties, gūt sasniegumus un rast gandarījumu par savu iesaisti šajā skaistajā procesā. Diemžēl projekts «Skola 2030» šo viedokli nesadzird, un arī Dziesmu svētku biedrībai acīmredzot ir citas prioritātes. Protams, vieglāk ir pateikt, ka «ar varu jau tādas lietas nemāca un viss, kas ir obligāts, noteikti kļūs netīkams», taču bez tā nebūs arī rezultāta un prasmju.

UZZIŅAI
Skolu kori mūspuses izglītības iestādēs
Bauskas novadā
Bauskas Valsts ģimnāzijā: 7. – 12. klašu koris, vadītāja Linda Razalinska;

Bauskas 2. vidusskolā: 5. – 12. klašu koris, Diāna Siliņa;

Bauskas pilsētas pamatskolā: 5. – 9. klašu koris, Ilze Bērziņa; Uzvaras pamatskolā: 1. – 4. klašu koris, Māra Audzēviča;

Vecsaules pamatskolā: 1. – 4. klašu koris, Antra Balgalve;

Bauskas mūzikas un mākslas skolā: jauktais koris, Inga Bukša un Ieva Ūdre.

Iecavas novadā
Iecavas vidusskolā: 5. – 9. klašu koris, Milita Pīlādze; Iecavas pamatskolā: 1. – 4. klašu koris, Maruta Pitkēviča; Iecavas mūzikas un mākslas skolas koris, Ronalds Rāviņš.

Rundāles novadā
Pilsrundāles vidusskolā:
1. – 4. klašu koris, Irēna Saltā.

Vecumnieku novadā
Skaistkalnes vidusskolā:
1. – 4. klašu koris, Ingrīda Zemļinska; Misas pamatskolā: 3. – 9. klašu koris, Māra Lagzdiņa; Stelpes pamatskolā:
1. – 5. klašu koris, Inese Freiberga; Vecumnieku vidusskolā: 1. – 4. klašu koris, 1. – 4. klašu zēnu koris, 5. – 10. klašu koris, Zaiga Jēgere; Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā: kora «Via Stella» jaunākais un vidējais sastāvs, Liene Batņa.

Avots: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldības.

Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dziedātprieks ir svarīgāks par vērtējumu

Kategorijas