Mežotnes baznīcas «augšāmcelšanās»

2020. gada 1. decembris 00:00

1093

Rundāles novadā pašvaldība ar projekta līdzekļu atbalstu uzlabo tūrisma infrastruktūru

Rundāles novads Latvijas un Krievijas pārrobežu projektā «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam» atjauno Mežotnes baznīcas torni. Restaurācija un apkārtnes labiekārtošana objektā intensīvi rit kopš šī gada aprīļa. Iepirkuma konkursa kārtībā pašvaldība darbus uzticēja pieredzējušai būvkompānijai SIA «Kvintets M».

«Bauskas Dzīve» devās izzināt, kā rit darbi, un iepazinās ar torņa un kupola būvi. Rundāles novada pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis komentēja: «No pasūtītāja viedokļa darbi rit atzīstamā kvalitātē. Taču, ņemot vērā, ka nepieciešama arī nopietna restauratoru palīdzība, šis nav vienkāršs būvobjekts, darbi mazliet neiekļaujas projekta termiņos. Taču ticam, ka pieredzējusī firma ar to veiksmīgi tiks galā. Torņa atjaunošanu plānots pabeigt nākamā gada aprīlī. Baznīcas tuvējās apkārtnes un Mežotnes pilskalna labiekārtošanas vēriens mudina nopietni domāt par finansiālajām iespējām, lai attīstītu projekta otro kārtu un dāvātu jaunu izskatu arī baznīcai.»

Skarbā vēsture
Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par dievnama mūra ēkas būvniecību 17. gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944. gadā kaujās pie Lielupes dievnams sašauts, sagrautas arī torņa konstrukcijas, jo pārmaiņus kā apvidus novērošanas posteni to ieņēma gan Vācijas, gan Krievijas armija. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk, 60. gados, tur ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcai izveidotas lēzena jumta konstrukcijas.

Saskaņā ar SIA «Livland Group» izstrādāto būvprojektu baznīcas torni paredzēts atjaunot tādā apmērā un izskatā, kāds tas bijis pēc 20. gadsimta 20. gadu atjaunošanas projekta realizācijas, paredzot nodrošināt iespēju uzkāpt tornī līdz pat galerijai, kas kalpotu kā skatu platforma. Apkārtnes vērošana tiks nodrošināta no pārējām ailām torņa sienās. Pa ceļam uz platformām torņa stāvos būs izvietotas tematiskas ekspozīcijas. Torņa nobeigums – barokāls tornis ar kupolu, galeriju un smaili – tiek būvēts pēc 1926. gada projekta materiāliem. Projekts paredz arī ekspozīcijas izveidi un mobilo gidu ierīkošanu Mežotnes pilskalnā, kas dos iespēju apmeklētājiem noklausīties vēstures informāciju par daudzslāņaino pilskalnu, kam ir liela nozīme novada tūrisma objektu vidū.

Maldīgi domāt, ka projekti – dārgi, lēti, skaisti – top birojos pie datoriem. Kultūrvēsturiski vērtīgākie tomēr attīstās un tiek īstenoti, pateicoties atbildīgiem pašvaldību speciālistiem, bet sabiedrību iedvesmo zinoši entuziasti, nozares profesionāļi, vietējās kopienas cilvēki, kam interesē novada kultūra un tās saglabāšana.

Āža kauli ar nozīmi
Līdzīgi noticis ar Mežotnes baznīcu. Viens no sabiedriski aktīvākajiem entuziastiem ir mežotnieks Anatolijs Kazačenko. Viņš arī zemgaļu kultūras biedrības «Upmale» valdes priekšsēdētājs un viens no darbu vadītājiem Mežotnes baznīcas torņa atjaunošanā. Anatolijs kopā ar pieredzējušo restauratoru Juri Bērziņu pastāstīja par darbu norisi un dažām interesantām detaļām. Abi viennozīmīgi atzina, ka objekts darbu izpildes ziņā tiešām ir atšķirīgs, kultūrvēsturiskie un sakrālie objekti nelīdzinās cits citam. Torņa iekšpusē rūpīgi strādā Imants Putāns un Aigars Šterns.

Juris Bērziņš atceras kādu leģendas vērtu piedzīvojumu: «Mainot karā pussadegušās sijas, kuru gali tik tikko balstījās mūra nišās, uzgājām interesantu atradumu – krusteniski saliktus un kopā sasietus āža kaulus, kājas. Neko nedomādami, atradumu novietojām kaut kur sāņus, lai netraucē... Un tad sākās dīvainības. Strādnieki kļuva nevērīgi, daži no būves aizgāja, ap baznīcu darbi vairs neveicās, gadījās visādas sīkas ķibeles. Sākām domāt, kas par lietu. Rūpīgāk pētot informāciju par gadsimtus senām būvēm, secinājām, ka mūsu atradums varētu būt bijis ziedojums ar īpašu nozīmi – lai atvairītu ļaunos garus un neveiksmes. Ko mums atlika darīt? Ņēmām tīstokli un bīdījām atpakaļ iepriekšējā vietā. Būtībā tas netraucēja, jo pēc jaunā projekta sijas tika iestiprinātas nedaudz augstāk. Un ko jūs domājat? Problēmas atkāpās, un darbi lēnām atgriezās ierastajā ritmā. Gribi tici, gribi ne!»

Anatolijs atminas pavasara notikumus: «Kamēr baznīca bija atstāta pamestībai, to sāka apdzīvot vanagu un kraukļu pāris. Kad pietuvojāmies torņa augšai, sijas ailē atradām meistarīgi iekārtotu vanaga ligzdu ar tikko izperētiem vanadzēniem... Ko nu? Darbus pārtraukt nevarējām, vienīgi cerēt uz mierīgu līdzāspastāvēšanu. Strādājām ļoti tuvu ligzdai, mazie mūs itin drosmīgi vēroja. Kad krauklēni izlidoja, mēģinājām tos piebarot ar gaļu, ko nolikām uz celma pie baznīcas. Bet tur sākās liels tracis, vecie bļaustījās un dzenāja mazos. Mēs, to vērojot, nospriedām, ka jaunie tika mācīti ēsmu gādāt paši, nevis ņemt to, kas gatavs priekšā nolikts. Laba skola.»

Pazīst seno amatnieku rokrakstu
Speciālisti atzīst, ka baznīcas torņa atjaunošanā gūst ne vienu vien vērtīgu atziņu par 17. gadsimta būvnieku zināšanām un meistarību, no kuras var mācīties arī tagad. Anatolijs, kam ir pieredze arī Mazmežotnes muižas atjaunošanā, teic, ka viegli bijis pazīt seno amatnieku prasmīgo rokrakstu arī citos objektos. Baznīcā, cik vien iespējams, tiek saglabāta un izmantota ikviena senā detaļa, lai vēlāk apmeklētāji gūtu priekšstatu par seno lietu pamatīgumu un ilgtspēju.

Pie zvanveida kupola strādā Ļevs Madlinskis, Aleksejs Fjodorovs, Igors Puntūzis un Vilnis Veģis. Ļevs pārliecināts, ka darbs šajā objektā atšķiras no citiem ne tikai tehnoloģijas ziņā, bet arī emocionāli – šī tomēr ir baznīca. Būvfirmas «Kvintets M» vadītājs Gatis Marinsks atklāja, ka galvenie kupola montāžas darbi notiek uz zemes, kas darbu atvieglo. Uz metāla konstrukcijas karkasa pa posmiem tiek stiprinātas koka detaļas, kas kupolam piešķir plūdlīniju formu, un tas izskatās līdzīgs zvanam. Pēc tam viss tiks nosegts ar jumta skārdu. Smaile novietota atsevišķi, un arī to sagatavos līdzīgi. Smailes galā būs bumba un vēja rādītājs ar gadskaitli, kad tornis atjaunots. Lai torni sakārtotu saskaņā ar projektu, būs nepieciešams liels autoceltnis.

UZZIŅAI
Mežotnes baznīcas torņa atjaunošanu saskaņā ar noslēgto iepirkumu objektā nodrošina SIA «Kvintets M». Līguma kopējā summa ir 349 954 eiro.
Projekta «Autostāvlaukuma izbūve pie Mežotnes baznīcas» izmaksas sasniedz 300 054 eiro.
Stāvlaukums paredzēts 1900 kvadrātmetru plašs, ar tualeti, gājēju celiņu un kāpnēm pilskalna un Mežotnes baznīcas virzienā. Plānots izvietot arī vienu velosipēdu turētāju 12 velosipēdiem, 14 atpūtas soliņus, desmit atkritumu kastes, 16 apgaismes ķermeņus, pārsegumu grodakai, divus informācijas stendus un ceļa zīmes, informē pašvaldībā. Šeit būvniecību nodrošina SIA «Kulk».

Avots: Rundāles novada pašvaldība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mežotnes baznīcas «augšāmcelšanās»

Kategorijas