Mežs šogad šokā no cilvēku plūsmas

2020. gada 1. decembris 00:00

Konferencē spriež par apsaimniekošanu, bojāto koku izciršanu, bioloģisko daudzveidību

Novembra nogalē jau sesto gadu notika Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centra kopīgi rīkotā meža nozares konference.

Šogad Zemkopības ministrija un saistītās institūcijas tiešsaistē plašāk iepazīstināja nozares kolēģus un Latvijas sabiedrību ar aktualitātēm un norisēm mežu apsaimniekošanā. Galvenās tēmas bija par pieejamo un gaidāmo Eiropas Savienības atbalstu mežsaimniecībai, meža inventarizācijas norisi privātajos mežos, meža biotopu kartēšanas aktuālajiem rezultātiem un egļu astoņzobu mizgraužu izplatību un nepieciešamajiem preventīvajiem pasākumiem.

Novērst kaitēkļu izplatību
Latvijas Meža īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Arnis Muižnieks informēja par darbības prioritātēm un meža īpašniekiem svarīgāko. Savukārt Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas pārstāvis Artūrs Bukonts runāja par meža īpašnieku un mežizstrādātāju sadarbības pamatprincipiem mizgraužu bojāto un vēja gāzto egļu izvākšanā.
Paneļdiskusijā sprieda par veicamajiem preventīvajiem pasākumiem privātajos mežos, bojāto koku izciršanu, lai novērstu labvēlīgos apstākļus egļu astoņzobu mizgrauža un citu kaitēkļu izplatībai. Tika sniegtas atbildes arī uz klausītāju jautājumiem. Tos varēja uzdot attālināti konferences laikā un pirms tās.
Latvijas Valsts radio žurnālists, konferences moderators Lauris Zvejnieks ievadā, raksturojot mežsaimniecības nozīmi un jauno lomu, ko iedzīvotāji apjautuši pandēmijas apstākļos, atzina, ka «šogad mežs droši vien ir šokā no cilvēku skaita, ko tas pieredzējis». LLKC vadītājs Mārtiņš Cimermanis uzsvēra, ka mežs nav tikai saimnieciskās darbības objekts, tas kļuvis par nozīmīgu emocionālu un atpūtas vietu, kas prasa nopietnas un tālredzīgas rūpes. Tas tāpat kā kviešu lauks jākopj, un kādā brīdī raža arī jānovāc.

Par stādmateriāla pieejamību
Par Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģiju runāja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, vēršot uzmanību uz straujajām klimata politikas maiņām un atbildot uz jautājumiem. Viens no tiem – par stādmateriāla pieejamību. Ministrijas pārstāvis atzina, ka mežu stādīšanai ir biznesa raksturs un pieprasījums pēc stādiem strauji aug, bet to izaudzēšanai un sagatavošanai tirdzniecībai nepieciešams laiks, tāpēc pieprasījums būtu jāplāno laikus, kas ne vienmēr iespējams.
Arnis Muižnieks, Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, minēja četrus jautājumus, kas ir biedrības aktualitāšu sarakstā: dabas aizsardzības aprobežojumi meža īpašniekiem un taisnīgu kompensāciju trūkums, dzīvnieku postījumi, nodokļu politika un grozījumi normatīvajos aktos. Tuvākajā nākotnē mežsaimniecību var ietekmēt Eiropas zaļais kurss, kas paredz ieviest ap 30% aizsargājamu sauszemes teritoriju. Viņaprāt, būtisks ir jautājums, kā izvērtīsies apsaimniekošanas pasākumi pēc dabas skaitīšanas beigām un vai dabas aizsardzība tiks veidota, vienojoties ar īpašniekiem.

Dabas skaitīšanā atklāj jaunas alas, jaunas augu sugas
Jau trešo gadu Latvijā norit dabas skaitīšana, kas noslēgsies nākamgad. Projektu «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, un to īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde. Gunta Gabrāne, ģenerāldirektora vietniece, konferences klausītājus iepazīstināja ar aktualitātēm un apkopoto informāciju.
Ir izanalizēti pirmo triju dabas skaitīšanas sezonu dati. Dabas eksperti vērtēja pļavu, purvu, mežu, upju, ezeru, piejūras un iekšzemes kāpu, alu un iežu atsegumu atbilstību Eiropas Savienības nozīmes biotopu statusam. Īpašnieki jau ir saņēmuši biotopu rezultātus, bet tikai tad, ja īpašumā konstatēts biotops. Biotopa konstatēšana nav liegums vai saimnieciskās darbības ierobežojums, bet ir vērtīga informācija zemes īpašniekam par dabas bagātībām īpašumā, kas nereti veidojušās pat vairākus gadu desmitus vai simtus. Tā patiesībā ir atzinība par vispiemērotāko biotopa apsaimniekošanu, ne katrs īpašnieks var lepoties ar šādām dabas vērtībām.
Līdz ar īpašnieku apziņošanu dabas skaitīšanas rezultātus ievada Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols», kas pieejama ikvienam un nodrošina daudz operatīvāku un ērtāku datu aprites informāciju. Ievadot sistēmā kadastra apzīmējumu, iespējams iepazīties ar aktuālo dabas vērtību informāciju konkrētajā zemes vienībā. Drīz noslēgsies arī ceturtā dabas skaitīšanas lauku darbu sezona. Vēl notiek alu un iežu atsegumu izvērtēšana, ko var veikt līdz sniega uzsnigšanai, pārējās piecas biotopu grupas vairs netiek apsekotas.
Gunta Gabrāne atklāja, ka trijās dabas skaitīšanas sezonās atrastas vairākas līdz šim nezināmas alas, viens pilskalns, divas jaunas augu sugas, piecas jaunas sēņu, tostarp divas piepju sugas, piecas jaunas sūnu sugas, četras ķērpju sugas, divas lielās kosas atradnes un daudzu citu reto sugu atradnes. Dabas skaitīšanā tapuši pieci sugu aizsardzības plāni trim grupām «Roņi», «Pūces» un «Dzeņi», kā arī plāns dīķa naktssikspārnim un platausainajam sikspārnim.
***
Tiešsaistes pasākumā piedalījās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, ar ziņojumiem uzstājās Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Valsts meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» pārstāvis Agnis Šmits un LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis. ◆

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mežs šogad šokā no cilvēku plūsmas

Kategorijas