Iesaka 9. un 12. klasēm īpašu klātienes grafiku

2020. gada 1. decembris 00:00

217

Iesaka 9. un 12. klasēm īpašu klātienes grafiku

Attālināto mācību laikā daudziem audzēkņiem zūd motivācija mācīties un pazeminās sekmes

Kopš 26. oktobra 7. – 12. klašu skolēni mācās attālināti, vairākās skolās arī jaunāki audzēkņi īslaicīgi devušies mācībās no mājām karantīnas dēļ.

«Bauskas Dzīve» skaidroja, kāda šajā laikā ir motivācija mācīties, tāpēc uz sarunu tika aicināti skolēni, viņu vecāki un izglītības iestāžu direktori.

Trūkst socializēšanās
Vecumnieku novada Misas pamatskolas direktore Anna Balgalve uzskata, ka attālinātais mācību process nav vienkāršs: «Jaunietim, kas labi mācījies klātienē, nav problēmu arī tagad, bet tiem skolēniem, kuriem, pat sēžot skolas solā, nebija īpašas motivācijas, tagad ir ļoti grūti. Daudzi no viņiem attālinātās mācību stundas uztver kā brīvo laiku. Taču ģimenēs, kurās ir stingri noteikts mācību režīms, viss ir kārtībā.» Misas pamatskolas direktore apliecināja, ka ļoti daudz ar skolēniem strādā mācību pārzine, atbalsta personāls un pedagogi. «Svarīga ir komunikācija ar vecākiem. Bērni ar mācīšanās traucējumiem pēc individuāla plāna nāk mācīties klātienē, ne katru dienu, ir grafiks. Domāju, ka bērni būs cietēji. Vajadzīga sistēma, lai kaut vienu dienu nedēļā, piemēram, 9. klases audzēkņi var ierasties skolā apgūt eksāmenu mācību priekšmetus,» pārliecināta A. Balgalve. Skolas direktore secina, ka attālināto mācību laikā daudzu izglītojamo sekmes ir pasliktinājušās.

Bauskas novada Griķu pamatskolas direktore Daiga Vīlipa pateicas visiem skolotājiem par darbu. «Domāju, ka 9. klasei jārod iespējas sagatavoties eksāmeniem klātienē. Skolēni varētu ierasties uz individuālām konsultācijām, mēs piedāvātu konkrētas dienas, kad var nākt mācīties. Griķu pamatskolas 9. klasē ir septiņi audzēkņi. Mums nebūtu problēmu pielāgot mācību saturu, ievērojot visus epidemioloģiskos ierobežojumus,» teic D. Vīlipa. Direktore uzskata, ka klātienes mācības ir kvalitatīvākas. Daudzi audzēkņi viņai atzinuši, ka trūkst socializēšanās gan ar skolēniem, gan pedagogiem.

Uz jautājumu par motivāciju mācīties attālināti D. Vīlipa atbild: «Vai motivācija ir tā, ka skolēns laikus pieslēdzas attālinātajai mācību stundai? Motivāciju attālināti ir grūti izmērīt.»

Griķu pamatskolas direktore novērojusi, ka attālinātajā mācību režīmā vērojama gan sekmju paaugstināšanās, gan lejupslīde. «Skolotāji pastiprināti pievēršas mazāk motivētajiem jauniešiem, regulāri viņiem zvana. Objektivitāte ir jēdziens, ko attālinātās mācībās nav viegli lietot. Grūti novērtēt cilvēku prasmes attālināti,» teic D. Vīlipa.

Vēlas klātienes nodarbības
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar divu Bauskas vidusskolu skolēnu pašpārvaldēm. Bauskas 2. vidusskolas skolēnu pašpārvaldes vadītāja Katrīna Velta Ūdre atklāja, ka neviens audzēknis nav vērsies pie pašpārvaldes ar sūdzībām par attālināto mācību procesu. «Ir tikai pašsaprotami, ka skolēnu interesēs ir ātrāk sākt mācības klātienē, to saprot arī skolas vadība, taču mūsu varā nav ietekmēt valdības lēmumus. Cerams, valdības pārstāvji apzinās situāciju un saprot, ka attālinātās mācības nav salīdzināmas ar klātienes nodarbībām. Informācija un zināšanas, ko varam iegūt klātienē, ir daudz vērtīgākas un vieglāk uztveramas. Šajā mācību gadā attālinātās mācības organizētas krietni labāk nekā pavasarī, vairākas nodarbības notiek platformā «Microsoft Teams», «E-klasē» individuāli sazināmies ar skolotājiem, izmantojam arī citas vietnes, kur mācību materiāli ir vieglāk uztverami un pieejami,» stāsta K. V. Ūdre.

Arī Bauskas Valsts ģimnāzijā pie skolēnu pašpārvaldes nav vērsies neviens audzēknis. Skolēnu pašpārvaldes vadītāja Bauskas Valsts ģimnāzijā Sandija Spundiņa atklāj: «Tagad man motivācija mācīties ir lielāka nekā pavasarī, kad pirmo reizi saskārāmies ar mācībām attālināti. Iespējams, tas ir tādēļ, ka sāku mācīties vidusskolā. Īsti neko skolas vadībai neesam ierosinājuši attālināto mācību procesā, bet esam runājuši ar skolotāju par mācībām – tagad slodze ir lielāka nekā pirmajā attālināto mācību laikā,» stāsta Sandija Spundiņa. Viņa uzskata, ka ir svarīgi kopā ar audzinātāju izvērtēt attālinātās mācības: «Ir jāstāsta, kas patīk un ko nepieciešams mainīt.»

Vairāk nogurst
Katrīnu Veltu Ūdri uztrauc mācīšanās attālināti: «Uzskatu, ka 12. klasēm jāapmeklē mācības klātienē. Vēlamies labi nokārtot eksāmenus, lai iekļautos izvēlētās jomas vidē, sekmējot un pierādot zināšanas, iemaņas un prasmes kā jurisprudences, veterinārmedicīnas, pedagoģijas topošie studenti. Man šajā ārkārtējā situācijā ir pietiekami daudz darba. Motivācija nav jāmeklē, ja ikdienā prāts ir pietiekami nodarbināts, iesaistoties dažādos radošos darbos.» Jauniete cer, ka drīz vien varēs atgriezties skolā un kvalitatīvi apgūt mācības klātienē.

Sandija Spundiņa uzskata, ka lietderīgas ir attālinātās mācību stundas, kad veidojas kontakts ar pedagogu. «No vienas puses, ir labi, ka varam satikties un apgūt tēmu kopā, bet, ilgi pavadot laiku pie datora, ir pārslodze acīm. Dažreiz šķiet, ka par daudz uzdod. Dienas beigās jūtos vairāk pārgurusi nekā tad, kad mācības notika klātienē,» vērtē S. Spundiņa.

Vecākiem jāatbalsta
Līvas Kalniņas abas meitas ir Uzvaras pamatskolas audzēknes Gailīšu pagastā. «Viena meita grib doties uz skolu un to arī dara, jo mācās 5. klasē, bet vecākā meita mācās attālināti. Viņa gan mācās cītīgi, jo pašai ir apziņa, ka tas nepieciešams. Šajā laikā vecākiem jāpievērš lielāka uzmanība tam, kā bērns mācās. Skolā ar bērnu kopā bija skolotājs. Strādājošiem vecākiem tagad ir grūti,» secina L. Kalniņa. Viņa pamanījusi, ka tiem audzēkņiem, kuriem patika mācīties klātienē, arī tagad viss izdodas, bet tiem, kuriem jau skolas laikā bija problēmas, tagad ir vēl grūtāk.

«Manai meitai visās stundās dators nav jāizmanto. Darba vide ir pielāgota mācību darbam, ērta, pietiekami apgaismota, ir arī starpbrīži atpūtai,» stāsta Līva Kalniņa.

Savukārt Ivetas Vietnieces četri bērni mācās Vecumnieku vidusskolā – 1., 3., 11. un 12. klasē. Sākumskolas klases atgriezušās no attālinātajām mācībām, kas bija karantīnas dēļ. «1. – 4. klašu bērniem nepieciešamas klātienes mācības, jo viņiem trūkst motivācijas. Vecākiem ir pienākums sekot, kā bērns apgūst vielu, taču viņam nav jāiemāca, jo var citādāk uztvert apgūstamo tēmu un iemācīt nepareizi. Strādājošam vecākam tā ir liela problēma. Ja pats sevi nemotivē, nekas nenotiek. Mani vidusskolēni mācās visu dienu. Bērniem tagad ļoti trūkst fiziskas aktivitātes,» novērojusi četru bērnu mamma, kas ir pārliecināta, ka pārmērīga datora lietošana negatīvi ietekmē veselību.

Svarīga ir atgriezeniskās saites sniegšana
Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti (IZM) uzskata, ka motivāciju ievērojami ietekmē mācīšanās situācija. «Lai skolēns iegūtu nepieciešamās zināšanas, sevišķi svarīgs ir individuāls atbalsts skolēniem, kuri jau pirms ārkārtējās situācijas saskārās ar dažādām mācīšanās grūtībām. Nedrīkst aizmirst, ka situācijā, kad ikvienu skolēnu un skolotāju ietekmē dažādi ierobežojumi un nosacījumi, kopēja mācīšanas un mācīšanās spēja ir jāstiprina, meklējot dažādus atbalsta mehānismus. Nozīmīgi, ka atbalsta mehānisms darbojas kompleksi: skola – skolotājs – vecāki – skolēns. Ja kāds posms šajā sadarbības mehānismā ir nepilnvērtīgs, motivācijas noturēšana un vajadzības gadījumā stiprināšana nesniedz rezultātu,» pārliecināta IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure.
Viena no svarīgākajām motivācijas veicināšanā attālināto mācību laikā ir atgriezeniskās saites sniegšana un cieņpilna komunikācija. Attālināto mācību laikā jāsaplāno skolēnu iespējām atbilstoša slodze, jāiedibina visiem saprotama un paredzama saziņas sistēma, jāpiedāvā mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts, jārūpējas par visu iesaistīto pušu sociāli emocionālo atbalstu. Ja attālināto mācību laikā skolotājs novēro kāda audzēkņa aktivitātes mazināšanos – nepiedalās tiešsaistes stundās un neiesniedz darbus –, jāsazinās gan ar skolēnu, gan viņa vecākiem un jāinformē skolas vadība. Nedrīkst aizmirst, ka motivācija mācīties un grūtības var būt saistītas arī ar situāciju ģimenē, skaidro E. Diure.

IZM saņēmusi dažas vecāku sūdzības par to, ka dažkārt nav atgriezeniskās saites, saziņa ir neregulāra vai novēlota, nenotiek atsevišķas mācību stundas, trūkst skolotāju, arī tehnoloģiskais nodrošinājums nav pietiekams. Līdz šim nav bijis sūdzību par problēmām ar skolēnu motivāciju mācīties.

IZM uzsver – tiklīdz epidemioloģiskā situācija uzlabosies, 9. un 12. klases būs pirmās, kas varēs atgriezties skolā, lai nopietni gatavotos noslēguma pārbaudījumiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iesaka 9. un 12. klasēm īpašu klātienes grafiku

Kategorijas